LAT
Pabeigts un š.g. 13. augustā ekspluatācijā nodots vides objekts – memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla”
Vērienīgais
vides objekts – padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls
“Vēstures taktīla” 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir
kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas
traģēdiju.
"Bez pagātnes kvalitatīvas apzināšanas nav nākotnes: ekspluatācijā nodotā taktīla ir pirmais solis uz drīzu parāda – pilnībā atjaunotā memoriāla kompleksa - atdošanu represētajiem un viņu ģimenēm, nodrošinot pienācīgu vietu un veidolu to piemiņas saglabāšanai. Kopā ar Okupācijas muzeju Rīgas centrā pilnvērtīgi sāks funkcionēt mums tik nepieciešamā vēsturisko atmiņu institūcija mūsdienīgās telpās, kas ir viena no Rīgas vēsturiska centra dominantēm," norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis.
"Memoriāls aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus, kas iekļausies Rīgas pilsētas vidē un pēc kompleksa atvēršanas būs pieejami sabiedrībai. Nama priekšpagalmā uz Daugavas pusi sastādīti bērzi, tādejādi atspoguļojot ideju par bērzu birzi, kas raksturo latvisko ainavu, kā arī tas aprīkots ar īpašu apgaismojumu," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
1. Hronoloģija no brīža, kad metu konkursa rezultāts tiek nodots VNĪ
10.09.2008 Noslēgts līgums starp VAS VNĪ un SIA Taktila par skiču un tehniskā projekta izstrādi, Līguma Nr. 09-08/201
03.02.2009 - 09.04.2009 Skiču projekta skaņojumi valsts un pašvaldību institūcijās (VKPAI, Inženierkomunikāciju turētājorganizācijas, RD Būvvalde)
13.04.2010 pieņemts Rīgas domes lēmums Nr.1246 "Par Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas detālplānojumu apstiprināšanu", iekļaujot abus projektus ‘Nākotnes nams’ un ‘Memoriāls’
18.08.2014 MK rīkojums nr. 427 - aktualizēts projekta process
22.09.2014 un 16.10.2014 sarunas ar SIA Taktila par projekta dokumentācijas atjaunošanu, tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzības veikšanu, tehniskā projekta izstrādes līgumcenu un projekta izstrādes termiņu
22.09.2014 vienošanās ar K.Ģelzi par POUPM turpmāko attīstību
16.10.2014 SIA Taktila piedāvājums samazināt sākotnēji plānoto Memoriāla apjomu (pazemē tikai tehniskā telpa, kas nav pieejama apmeklētājiem; piemiņas vieta izvietota uz Grēcinieku ielas pusi), vienkāršojot un atvieglojot Memoriāla idejas realizāciju, tādējādi samazinot būvniecības izmaksas, vienlaikus nezaudējot tā māksliniecisko kvalitāti.
05.11.2014 Tikšanās laikā Kultūras ministrijā no iesaistītajām institūcijām saņemts atbalsts jaunajai Memoriāla projekta vīzijai
17.12.2014 RVCP (242. sēde) Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Strēlnieku laukumā 1 attīstības vīzija.
Padomes lēmums: atbalstīt iesniegto Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Strēlnieku laukumā 1, attīstības vīziju
29.05.2018 noslēgta vienošanās ar SIA Taktila par POUPM par projektēšanas, mākslinieciski saturiskā koncepta, autoruzraudzības un mākslas darbu realizācijas darbu izpildi
09.10.2018 saņemta Būvatļauja
11.12.2018 saskaņota mākslinieciskā koncepcija
18.02.2019 NKMP 30.01.2019 iesniegtā dokumentācija (Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla mākslinieciskā koncepcija, labiekārtojuma un ieseguma plāns ar piesaistēm) izskata Pārvaldes Būvniecības izvērtēšanas komisijas sēdē
06.02.2018 un 11.02.2019 Ar lēmumu: Atbalstīt Latviešu strēlnieku laukuma vienotu labiekārtojuma un ieseguma koncepciju
13.05.2019 VAS VNĪ iesniegts Būvprojekts
2. Paziņojumi presei par metu konkursa izsludināšanu un rezultātu:
14.06.2007 ceturtdien, Latvijas Okupācijas muzejā Kultūras ministrija izsludināja Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla metu (ideju) konkursu un parakstīja nodomu protokolu ar Rīgas domi par šī projekta īstenošanu.
Nodomu protokolā, kuru parakstīja kultūras ministre Helēna Demakova un Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK), pausta apņemšanās sadarboties ne tikai konkursa organizēšanā, bet arī sadarboties piemiņas memoriāla finansēšanā. Pašvaldības īpašumā paliks zeme, valsts īpašumā - memoriāls, kuru uzraudzību un uzturēšanu veiks Rīgas dome.
Konkursa uzdevums ir izveidot piemiņas vietu, kas vēsta par Latvijas tautas nestajiem upuriem padomju okupācijas režīmā. Memoriāla uzdevums ir godināt upuru piemiņu, remdināt cietušo sāpes, atgādināt par tautas pretestību un brīdināt nākamās paaudzes, lai tās nepieļautu totalitārajam komunismam līdzīgu ideoloģiju atgriešanos un pārtapšanu valsts politikas ieročos, teikts konkursa nolikumā.
Piedalīties konkursā aicināti gan pašmāju, gan ārvalstu tēlnieki. Vairākus izcilākos Lietuvas, Igaunijas un citu valstu tēlniekus Kultūras ministrija iecerējusi rakstveidā uzaicināt piedalīties konkursā. Līdzās pašmāju tēlniekiem plānots uzaicināt piedalīties konkursā tādus māksliniekus kā Mindaugu Navaku (Lietuva), Sigurduru Gudmundsonu (Īslande), Jiri Ojaveru, Leonhadru Lapinu (Igaunija), Miroslavu Balku (Polija). Demakova aģentūrai LETA apgalvoja, ka atšķirībā no akustiskās koncertzāles konkursa uzaicinātajiem dalībniekiem par piedalīšanos konkursā netiks maksāts.
Piedāvājumi konkursam jāiesniedz Kultūras ministrijā līdz šā gada 16.novembrim plkst.12.
Žūrijas komisiju vadīs kultūras ministre Helēna Demakova, viņas vietnieks būs Rīgas mērs Jānis Birks, žūrijā darbosies arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis, Rīgas pilsētas arhitektu biroja direktors Jānis Dripe, Šveices profesors Daniels Kundigs, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Edgars Treimanis, Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Bruno Strautiņš, mākslas zinātniece Gundega Cēbere, vēsturnieks Rihards Pētersons, Rīgas Politiski represēto biedrības priekšsēdētājs Jānis Lapiņš un Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis Jānis Lauva.
Konkursa pirmās vietas ieguvējs saņems 10 000 latu prēmiju, otrās vietas ieguvējs - 7000 latu, bet trešās vietas ieguvējs - 5000 latu. Paredzētas arī trīs veicināšanas prēmijas - katra 2000 latu apjomā.
Konkursam no valsts budžeta šogad piešķirti 100 000 latu, Strēlnieku laukuma, kurā atradīsies piemineklis, detālplānojuma izstrādei Rīgas dome piešķīrusi 60 000 latu.
Preses konferencē demonstrētie uzaicināto ārvalstu tēlnieku darbu attēli gan izraisīja vētrainus klātesošo politiski represēto protestus. Viņi atzina tos par pārāk kosmopolītiskiem un pauda viedokli, ka "latvieši vēl nav zaudējuši savu nacionālo identitāti un mums ir savas monumentālās tēlniecības tradīcijas". To dzirdot, kultūras ministre paziņoja, ka "mēs celsim pieminekli nākotnei", un izplūda asarās.
Jau ziņots, ka pērn decembrī Rīgas Politiski represēto biedrības rīkotajā pieminekļa Baigā gada upuriem ideju skiču konkursā pirmo godalgu 2500 latu apjomā par darbu ar devīzi "Brīvības altāris" ieguva tēlnieks Pauls Jaunzems.
Konkursam iesniegti 38 darbi. Tos izvērtēja žūrija, kurā darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas profesori Bruno Strautiņš un Tālivaldis Galmiks, Mākslinieku savienības priekšsēdētājs Mārtiņš Heimrāts, mākslas zinātniece Ruta Čaupova, arhitekts Uģis Bratuškins, tēlnieks Genādijs Stepanovs, Rīgas domes Pieminekļu inspekcijas direktora vietnieks Valdis Bernhards un citi.
Laureātu
apbalvošanas dienā izplatīts kultūras ministres Demakovas
paziņojums, ka "konkursa Baigā gada upuru piemineklim
izsludināšana vērtējama kā aizsteigšanās notikumiem priekšā".
Demakovas paziņojumā arī teikts, ka "valdība 2007.gada
valsts budžetā akceptējusi kultūras ministres prasītos līdzekļus
100 000 latu apjomā starptautiska konkursa rīkošanai piemiņas
vietas komunisma upuriem izveidei".
Paziņojums
plašsaziņas līdzekļiem 11.09.2007
Kultūras ministrijas š.g. 14. jūnijā izsludinātajā starptautiskajā metu (ideju) konkursā par „Memoriālu padomju okupācijas upuru piemiņai” gan ārvalstu, gan Latvijas mākslinieki izrādījuši lielu interesi.
Kā iepriekš jau ziņots, Kultūras ministrija piedalīties konkursā uzaicinājusi virkni starptautiski pazīstamu mākslinieku no ārvalstīm, kopskaitā 22, no kuriem astoņi ir izteikuši vēlmi piedalīties konkursā, bet 11 mākslinieku vēl šādu iespēju apsver. Uzaicinātie mākslinieki ir no Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Īslandes, Polijas, Austrālijas, Lielbritānijas, Norvēģijas u.c. valstīm.
Arī Latvijas mākslinieku atsaucība ir ievērojama, konkursa nolikumu ministrijā ir paņēmuši 26 mākslinieki.
Konkursa nolikumu mākslinieki var iegūt ne tikai Kultūras ministrijā, bet arī konkursa mājaslapā www.memorials.lv, kur ir detalizēts apraksts par konkursu, visi vizuālie pielikumi, kā arī iespēja uzdot jautājumus un sniegt komentārus.
Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir š.g. 16. novembris, pēc kura žūrijas komisija sāks izvērtēšanas darbu.
Jāpiebilst, ka konkurss ir anonīms un kad mākslinieki iesūtīs savus metus konkursa izvērtēšanai, žūrijas komisijai nebūs zināmi iesūtīto darbu autori.
Metu
ideju konkursa mērķis ir izveidot piemiņas vietu Rīgā, kura
vēsta par Latvijas tautas nestajiem upuriem padomju okupācijas
režīmā. Memoriāla uzdevums ir godināt upuru piemiņu, remdināt
cietušo sāpes, atgādināt par tautas pretestību un brīdināt
nākamās paaudzes, lai tās nepieļautu totalitārajam komunismam
līdzīgu ideoloģiju atgriešanos un pārtapšanu valsts politikas
ieročos.
Konkursa balvu fonds:
- Pirmā vieta – 10 000 LVL
- Otrā vieta – 7 000 LVL
- Trešā vieta – 5 000 LVL
- 3
veicināšanas prēmijas – 2 000 LVL katra (summas norādītas pēc
nodokļu nomaksas)
Konkursa žūrija strādās šādā sastāvā:
- Helēna Demakova – žūrijas komisijas priekšsēdētāja, kultūras ministre;
- Jānis Birks - žūrijas komisijas priekšsēdētājas vietnieks, Rīgas domes priekšsēdētājs;
- Juris Dambis - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs;
- Pēteris Strancis - Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors;
- Andis Cinis - Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs;
- Jānis Dripe - pašvaldības aģentūras „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” direktors;
- Daniels Kündigs - profesors, Šveices arhitektu apvienības pārstāvis, ETH/SIA/BSA, SIA prezidents;
- Edgars Treimanis - Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis; Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes loceklis;
- Bruno Strautiņš- profesors, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis; Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības katedras vadītājs;
- Gundega Cēbere - Mākslas zinātniece, tēlniecības nozares speciāliste;
- Richards Pētersons - Okupācijas muzeja pārstāvis, mākslas vēsturnieks, vēsturnieks;
- Jānis Lapiņš - Rīgas Politiski represēto biedrības priekšsēdētājs;
- Jānis Lauva - Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis.
3. Vēsturiskā informācija par memoriāla tapšanu
2007.gada
14. jūnijā tika izsludināts metu konkurss
„Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls” (Id. Nr.
KM/2007/5) ar mērķi iegūt metus Padomju okupācijas upuru piemiņas
memoriālam pie Okupācijas muzeja, piedāvājot vizuālo risinājumu
teritorijas plānā noteiktajā vietā ar skatu uz Daugavu.
Projekta apraksts un mērķis:
Projekta mērķis:
Iegūt metus Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam pie Okupācijas muzeja, piedāvājot virtuālo risinājumu teritorijas plānā noteiktajā vietā ar skatu uz Daugavu.
Konkursa uzdevums:
Izveidot piemiņas vietu Rīgā, kura vēsta par Latvijas tautas nestajiem upuriem padomju okupācijas režīmā. Memoriāla uzdevums ir godināt upuru piemiņu, remdināt cietušo sāpes, atgādināt par tautas pretestību un brīdināt nākamās paaudzes, lai tās nepieļautu totalitārajam komunismam līdzīgu ideoloģiju atgriešanos un pārtapšanu valsts politikas ieročos.
Informācija
no metu konkursa žūrijas atzinuma par uzvarētāju „Vēstures
taktila”:
Meta ideja ir uzrunājoša gan pilsētbūvnieciski, gan mākslinieciski, gan emocionāli. Projekts piedāvā to slodzi, kādu gribam iegūt no šī monumenta. Ļoti svarīgi, ka vertikālās sienas ideja rasta, pētot Okupācijas muzeja vēsturiskos materiālus un tai ir saikne ar īstām lietām un arī sentimentāla pieeja - lakatiņš, kas transformē personīgus pārdzīvojumus monumentālā risinājumā. Netradicionāls risinājums, kur cilvēciskā sāpe ietverta nevis ierastajā statujas, bet gan skaisti veidotā semantiskā formā un ornamentos, piesaistot arī krāsu. Šāds izteiksmes veids spēs uzrunāt arī jaunākās paaudzes, ar iespējām izmantot sarkanās sienas otru pusi mūsdienīgam ienesumam grafīti tehnikā. Darbā piedāvātie audio efekti, piešķir metam papildus dimensiju, plašinot uztveres lokus. Tāpat atzinīgi tiek vērtēts tas, ka piedāvātajā projektā ir ietverts procesuālais moments - tas savā veidā lūdz, lai tas eksistētu mūžīgi un par to atcerētos un rūpētos arī ikdienā, ne tikai okupācijas upuru piemiņas dienās.
Monumenta piedāvājums telpiski labi sasaucas ar esošo laukuma situāciju un tajā veiksmīgi veidota saskaņa ar Okupācijas muzeja jauno piebūvi. Metam piemīt spēja šai pilsēttelpai ar savu esību piešķirt personīgumu, intimitāti.
Informācija no Memoriāla meta paskaidrojuma raksta (autori: arhitekte Ilze Miķelsone, sonologs Voldemārs Johansons un mākslinieks Kristaps Ģelzis):
Atdzīvināt okupācijas upuru piemiņu, ikdienas pilsētas dzīvās skaņas, iesaistot tās kompleksa funkcijas un arhitektūras formā. Radīt simbolisku apliecinājumu saiknei starp šodienas gaitām un mūsu tautas skumjākajiem vēstures brīžiem, piedāvājot apmeklētājam pašam izjust tēlainu trauksmaina un nezināma ceļa pieredzi.
Mūsdienu tehnoloģijas paver iespējas burtiskā nozīmē atdzīvināt mūziku noteiktā arhitektūras un tēlniecības struktūrā - Formā to varētu nosaukt par arhitektoniski skulpturālu mūzikas instrumentu, kas darbojas tikai pilsētvidē. Instruments, kura atskaņotājs var būt jebkurš Strēlnieku laukuma apmeklētājs. Instruments, kas spētu izmantot mūsdienu dinamisko ritmu un vienlaicīgi transformēt to uz apcerīgi svinīgu interpretāciju.
Memoriāla mets sastāv no diviem līmeņiem: virszeme un pazeme. Laukuma līmeņa forma pielāgota apkārtējai videi. Tā sastāv no diviem galvenajiem elementiem: mākslinieciskas sarkanas monolīta metāla sienas, kas ir proporcionāla Okupācijas muzeja ēkai un kopskatā papildina to, un skulpturālas metāla "koku aleju" grupas, kas simbolizētu atsevišķu traģisko notikumu likteņbiedru raksturus un individualitāti.
Pazemes līmenī atrodas nosacīts tuneļveidīgs ceļš ar askētiskas formas iekarinātu vagonu sastāvu, kuram izejot cauri nokļūstam līdz piemiņas nišai. Virzoties cauri vagonu korpusiem, apmeklētājs izjūt nestabilitātes un skaņu vibrāciju radītu trauksmes sajūtu, kas mākslinieciski daļēji atdarinātu izsūtīto personu traģisko pieredzi. Nestabilitātes sajūta tiek radīta, pateicoties īpašām frekvenču retranslēšanas ierīcēm, kas saņemto signālu pārveido priekšmetu vibrācijās, iekustinot un atdarinot vagonu ritmu un trokšņus kustībā.
Pārstrādājot meta ideju, 2014.gadā meta autoru kolektīvs ir atteicies no memoriāla pazemes daļas daļējas izbūves, atstājot tikai tehnisko daļu bez publiskas piekļuves.