LAT
Aizvestie Neaizmirstie 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām
2021. gada 14. jūnijā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas – 1941. gadā tika izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Pieminot
deportāciju upurus, 2021. gada 14. jūnijā plkst. 11.00 vienlaikus
visā Latvijā lasīs 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdus.
Piemiņas pasākumu ievadīs Valsts prezidenta Egila Levita uzruna plkst. 10.50.
Piemiņas pasākumi notiks arī tautiešu mītņu zemēs ārpus Latvijas.
Visu pašvaldību
rīkotie lasījumi būs redzami tiešraidē interneta portālos LSM.lv un LNB.lv, kur
būs pieejama “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” izstrādāta digitāla Latvijas karte
ar saitēm uz tiešraidēm no pasākumiem pašvaldībās.
Šajā kartē vēlāk tiks ievietoti arī piemiņas pasākumu videomateriāli, kā arī dati par deportētajiem, lai veidotu un attīstītu publiski pieejamu tiešsaistes platformu, kas vizualizē deportācijas Latvijā, palīdzot aptvert to apmēru un sekas, parādot statistiku un vienlaikus ļaujot izsekot individuāliem izvesto cilvēku stāstiem. Šī platforma laika gaitā tiks papildināta ar informāciju par 1949. gada deportācijām, kā arī citos gados padomju režīma represētajiem cilvēkiem.
Pasākumu “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” atspoguļos Latvijas sabiedriskie mediji.
14. aprīlī tiešsaistē uzrunājot 119 pašvaldību pārstāvjus, kuri nodrošinās piemiņas pasākuma “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” norisi Latvijas pašvaldībās, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Pasākumam ir dots zīmīgs nosaukums. Jēdziens ‘neaizmirstie’ apliecina, ka mēs atceramies to, kas notika pirms 80 gadiem, un mēs atceramies katru atsevišķo cilvēku, kuru okupanti izsūtīja no Latvijas. Cilvēka vārdam un uzvārdam ir unikāla nozīme. Tā ir daļa no personības. Ja mēs pieminēsim šos visus vārdus, mēs atcerēsimies arī konkrētos cilvēkus, no kuriem liela daļa izsūtījumā gāja bojā. Tas ir mūsu šodienas paaudzes pienākums šos cilvēkus neaizmirst.”
Valsts prezidents arī norādīja, ka tā bija padomju okupācijas režīma apzināta politika – iznīcināt pilsoniski aktīvāko latviešu nācijas sastāvdaļu, uz kuriem balstījās Latvijas valsts. “Deportācijas atstāja milzīgu tukšumu mūsu nācijas dzīvē. Laikā, kad Latvijas valsts bija okupēta, tā vairs nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus. Tā tas turpinājās 50 gadus, kad valsts juridiski eksistēja, taču nebija spējīga darboties. Latvijas iedzīvotāji pārdzīvoja šo laiku un atjaunoja savu valsti, lai šodien mēs dzīvotu neatkarīgā Latvijā. Tādēļ gaidāmais pasākums ir ārkārtīgi svarīgs mūsu nācijas vēsturiskās atmiņas stiprināšanai.”
Ideja par vārdu nolasīšanu pieder Sandrai Kalnietei: “Nav nekā personīgāka un individuālāka par cilvēka vārdu un uzvārdu, jo tas pavada ikvienu no dzimšanas līdz nāves brīdim un turpina pastāvēt līdz laiku aizlaikiem vēstures annālēs. Tas būtu skaisti, ja 14. jūnija izsūtīšanas 80 gadu piemiņas pasākumos mēs centrā celtu cilvēka vērtību, jo ikviens izsūtītais ir pelnījis, lai viņš nebūtu tikai sīka vienība kādā lielākā, apkopojošā skaitlī. Vārdu lasīšanas ceremonijai vienlaikus notiekot visos Latvijas novados un pagastos un piemiņas brīžus saslēdzot vienotā Latvijas tīmeklī, tiek dota iespēja piemiņas pasākumā piedalīties kā Latvijā, tā visā pasaulē mītošajiem tautiešiem.”
Piemiņas pasākumu rīko Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, ekspertiem no Latvijas Nacionālā arhīva, “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” un sabiedriskajiem medijiem.
Prezidenta kancelejas 14.jūnija dokuments