2. sadaļa: Latvijas nacionālo karavīru – atmiņas, literārie darbi, dokumenti

 Līdz 3.atmodai izdzīvojušie karavīri bija Latvijas atdzimšanas priekšpulks. Sadaļā skatāmās grāmatas veltītas Latvijas nacionālajiem   karavīriem, kurus represēja 1941.gadā, Latviešu leģionā iesauktajiem un Sibīrijā nomocītajiem un izmocītajiem karavīriem. (Es otreiz   ogles rakt vairs nebraukšu, labāk nomirstu te uz barikādēm, teica Arvīds.Šteinbergs - bijušais ieslodzītais no Džezkazganas.)

Noklusētas vēstures liecības

   Red. Jūlija Dibovska,
   tulk. no krievu val. Lāse Vilka,
   2018, - 320 lpp.   
  "Nevar būt viena sirds naidam, bet mīlestīibai. Cilvēkam tā ir viena, un es vienmēr esmu domājusi, kā izglābt savu sirdi." Saka Sarkanās armijas gvardes jaunākā seržante, sanitārā dienesta instrultore Tamāra Umjagina, viena no varonēm Baltkrievu žurnālistes un rakstnieces, Nobela prēmjas laureāte 2015.gadā Svetlana Aleksijeviča grāmatā "Sieviete karā".  

Atmiņu lauskas 

   Red. Ilze Kronta
   Māksl. Anita Jansone, sak. Anda Līce
   Rīga, 1991, - 240 lpp. 

   Trīs autori; Ina Austriņa izsūtīta 1948.uz Tomskas apgabalu, Ina Austriņa notiesāta pēc Cēsu medicīnas skolas 1 kursa pabeigšanas un sodu izcieš Arhangeļskas Kargopollagā. Modris Zihmanisnotiesāts kā nacionālais partizāns, sodu izcieš arī Kargopollagā. 

.

   "Sidnija Aivena atmiņas ir sava veida brīnums, viņš nebija steidzies ar to izdošanu un bija spējis izvairīties no šablonisma, kas nereti piemīt mūsu atmiņu stāstītājiem.

  Sindija Aivena memuāri latviešu lasītājiem var interesēt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, jau kā stāstījums par Otrā pasaules kara notikumu ķēdi, kura Aivenam iesākās 1941.gada 22.jūnijā un turpinājās līdz kara beigām. Otrkārt, tas ir ebreju izdzīvotāja stāsts, kā Sidnijs nonāca Daugavpilī, kur viņa dzīve vairākkārt karājās mata galā un kā viņam laimējās izdzīvot."

   Vāka diz. Jānis Ezītis, red. Amanda           Aizpuriete, atb. red. Ilze Saulīte, no krievu val.     tulk. Jēkabs Barkāns,
 [Rīga], - 123 lpp. [4], 2017.
 ISBN 978-9934-19-257-9 

   Grāmata stāsta par laiku autora dzīvē, kad sagruva uzskati par jēdzienu - cilvēcība.    Grāmatā apkopotas atmiņas par bērnību plaukstošajā Krāslavas mazpilsētā, baisajiem kara gadiem, izdzīvošanas brīnumu un pēckara laiku. 

Los, los! Davai, davai!

Los, Los! Davai. Davai!        

   

• Juris Ķigurs

• Mūža izsūtījumā

   [Red. Ilze un Dzidra Ķigures],
   2013. - 185 [1] lpp., il., ģim., faks., kartes,
   ISBN 978-9934-14-075-4
   "Vjatlagā tēvu nopratināja 1941.gada 16.un 17.novembrī... pratināt''aju grupa bija Latvijas PSR izmeklētāju grupa Vasiļjevs, Vulfsons, Fatbuhs, un Vēveris. No pratināšanas protokola izriet, - tēvs neatzina, ka būtu vainīgs izvirzītajās apsūdzībās: būdams latvietis, iestājes Daugavpils Latviešu biedrībā, būdams aizsargs, nekā noziedzīga nav darījis, būdams tiesnesis, politiskas prāvas nav iztiesājis. Vjatlagā tiesa tēvam nav bijusi; tēvs nomiris, un izmeklēšana izbeigta... Pratināšana un apsūdzību izvirzīšana galīgi salauza tēva veselību, jo viņš bija vecā kaluma jurists, kas ticēja taisnībai, likumībai un uzskatīja, ka neko noziedzīgu nav darījis. Tēva pratināšanas protokols atmaskopadomju justīcijas noziedzīgo būtību: bez pierādījumiem uz nepatiesu liecību pamata izvirzītas apsūdzības, kuru dēļ tēvam, tāpat kā citiem apcietinātajiem latviešiem, piespriestu 10 gadus ieslodzījumā Vjatlaga lēģeros, kas tēvam nozīmētu nāvi.   

Es sapni par dzimteni pagalvī likšu

   Latvieši padomju vergu nometnēs un izsūtījumā 

 
  [Sast. Gunārs Freimanis], tipogrāfija 'Rota"
   1993. - 495 [1] lpp.: il., karte., portreti.
   Iraklijs Pūpols: "Uz mācībām tika nozīmēti virsnieki pēc saraksta , kuru sastādīja bataljona komisārs Ņegodulko... Pie štāba piebrauca kravas mašīna. Mašīnā mūs sagaidīja rotas poļitruks Bibakovs. Iesēdamies 38 virsnieki, kuriem nebija lemts vairs nekad atgriezties Litenes nometnē... Izbraucām cauri Litenei, tad aiz pēdējās muižas ēkas automašīna apstājās, sekoja komanda izkāpt un nostāties pa divi cilvēki rindā. Pa priekšu gāja Ņegoduiko un mūsu komandu noslēdza BIbakovs...Pie pašas manas galvas atskanēja divi šāvieni, un es dzirdēju, ka man aiz muguras kāds krīt. Vēlāk uzzināju, ka nošautais bija kapteinis Linmeijers. Pretim kaytram no mūsu grupas bija vērsti ne mazāk kā divi durkļi. No mūsu grupas vairāk nevienu nenošāva. Šī akcija notika 1941.gada 14.jūnijā laikā starp 15.00 - 16.30. Apmēram ap plkst.18.00 mūs sāka pa diviem cilvēkiem celt augšā un sēdināt mašīnā... 1941.gada 16.jūnijā iebraucām Smoļenskā."

Es sapni par dzimteni pagalvī likšu.

             Atmiņu un dokumentu krājums II

   [Red. Zigurds Akots, Juris Līcītis, Janīna
   Kursīte], Rīga, - 519 [1] lpp.: il., portr., pers. rād.,
   1994. Vilhelms Jānis Vīķis:"Kad 1944.gada februārī vācu pavēlniecība gribēja mūsu vienībasizvest uz Vāciju, izlēmu nebraukt, jo krievi jau bija Latvijā un bija jācīnās pret Sarkano armiju, kas atkal sāka maršēt pa Latvijas zemi. Taču formāli skaitījos dezertieros un, tikai pateicoties Bangerska aicinājumam atgriezties frontē, izdevās iesaistīties kaujas vienībās. Bet sākumālika rakt ierakumus. Krievi apšaudīja. Martā ievainoja. Un tā nokļuvu krievu gūstā. Nosūtīja uz Jelgavu. Tur mani operēja Latvijas Prezidenta Čakstes dēls. Pēc tam pratināja armijas vīri. Aizveda uz Rīgas Centrālcietumu. 1945.gada augustā bija tiesa. Pants 58-1a. Sods 15gadi un vēl pieci bez tiesībām un pieci izsūtījumā."

Es sapni par dzimteni pagalvī likšu

     Atmiņu un dokumentu krājums III 

   [Red. Gunārs Freimanis, Askolds Dreslers,
   Ingūna Mīlgrāve], 1996.,
   Rīga, - 307 [1] lpp.: il.,pers.rād.,   
   ISBN 9984-556-24-7

   Kārlis Atgāznis: "Mores centrā atvesti trīs ievainotie karavīri. Vienam puisim atvērtas zilas acis. Starp acīm un degunu maza, tikko redzama brūcīte. Sīka grānatas šķemba pārrāvusi dzīves pavedienu."

Ar domu par Latviju

   2001. Rīga. - 43 lpp., [b.i]   

   "Man laimējās. No mūsu brigādes sešus spēcīgākos paņem darbam centrālapkures katlu māju būves apsildīšanai. Tā varēs turpināties darbu arī ziemas aukstumā. Tā, mēs seši, tiekam sasildīti divās maiņās."

Tundras un taigas stāsts

   [Red. Arvis Grods,Rīga. Liesma, 1984.g..
   - 195 lpp. UDK 84 L7 Gu 942

   Olafs Gūtmanis ar ģimeni izsūtīts 1941.gadā. Toreiz viņš nokļuva Taimirā. Pēc neatļautās atgriešanās Latvijā1947.gadā seko otrais izsūtījums uz Sibīriju, no kurienes viņš atgriežas 1956.gadā kā otrās grupas invalīds. Viņa pirmais dzejolis iespiests1973,g. Krājums stāsta par saviem ppiedzīvojumiem un pārdzīvojumiem Sibīrijas tundrā un vēlāk taigā. Viņš stāsta vairāk par dabu. Viņš neraksta par aizliegtām tēmām. Te nav viņa iespaidu par represijām, attiecībām ar varu, izdzīvošanu un ar to saistītām marginālām situācijām.Lasot jāatceras laiks, kurā to varēja nodrukāt.

Skorpiona slazdā

      Sibīrijas dienasgrāmata 1941. - 1943.

   [Red. Juris Jankovičs, nof. Anda Arbidāne],
   2009. - 373 [1] lpp.: il.,ģim., faks., tab.
   ISBN 978-9984-9992-8-9
   "Lielākajai daļai trauksmainais zvans atskanēja ap četriem no rīta ar ziņu, ka esot jāsaņem steidzīga telegramma. Scenārijs viens un tas pats. Tik gļēvi un nedroši, ka neuzdrošinājās aiz durvīm uzreiz pateikt, ka atnākuši krievu čekisti jūs apcietināt.
   1941.gada 18.novembrī. Šodien jau noteikti visi Sibīrijas latvieši klusībā dzīvo līdzi palikušajiem dzimtenē draugiem un radiem, vēl laimi un izturību neatkarības atgūšanai. Pirma diviem gadiem Latvijā mēs pēdējo reizi svinējām šos nozīmīgos svētkus - mūsu valsts neatkarības dzimšanas dienu. Jau otro fadu atzīmējam šo dienu ar aizvērtām mutēm."  

Spīta krustcelēs   

   2012. - 494 lpp.
   ISBN 978-9934-8244-4-9

   "Atkārtotajai deportācijai 1942.gadā norīkotie cilvēki pulcējās Pirovskas skolā... Sadziedāšanās laikā uz lihteriem pārliecināmies, ka uz ziemeļiem tiešām sūta tikai jauniešus no 16 gadu vecuma un pieaugušos līdz 56 gadu vecumam."

Klosterkalns

Romāns  - pašportrets

   [Lit.red. Aina Britāne, māksl. Ints Vilcāns
   Rīga, 1998. - 357 [2] lpp., ģim.,
   ISBN 9984-051-65-X  
   A. Apse bija starp tiem mūsu leģionāriem, kas 1945.gadā nokļuva Rietumos, Zēdelgeimas gūstekņu nometnē. 1950.gadā apmetās uz dzīvi Francijā. Rakstīja romānus, dzeju, esejas, korespodences latviešu trimdas laikrakstiem. Romāna 1.daļa izdota 1964.gadāizdevniecībā "Ziemeļblāzma". Grāmatas otrā daļa ir pirmpublicējums. Dzimtenes ilgas autoram ir asa sāpe. Tās klusināsanai tiek meklēti un atrasti vārdi arī romānā.

Bez pasūtījuma un cenzūras

   "Latviešu skolotājs un valodnieks, Latvijas Republikas izglītības ministrs (1920-1921), Latvijas Universitātes filoloģijas profesors, LU goda doktors. 1941.gada 14.jūnijā deportēts uz tālo Krievijas Molotovas apgabala Usoļlaga Surmogas koncentrācijas nometni Čukotkā. Ārsts Ernests Plāķis, lai glābtu, cik vien iespējams, savus tautiešus no bojā ejas, labu laiku bija ierīkojis atveseļošanās punktu. Atceroties, tur bija pulkvedis, leitnants Lapsa, vienkārši kareivji - Rotkājs, Līgeris, Irbenieks un vēl daudzi citi. Tas viss bija darīt tā nemanāmi un paklusām, lai nekaitinātu krievus."  

Atmiņas par Eslingenu   

   [Red. Ligita Kovtūna, māksl. Zane Neimane],
   2017. Vesta LK, - 150 lpp.,il., faks.,
   ISBN 978-9934-511-40-0
      Laura Putāne: Cik ir Eslingenas stāstu? "Tieši tik daudz - gandrīz sešsi tūkstoši, cik latviešu Otrā pasaules kara beigāsnonākuši bēgļu gaitās Vācijā, tika izmitināti Eslingenas bēgļu nometnē "Kalna kolonijā", jeb tā dēvētajā Pārdaugavā, pilsētas daļā otrpus Nekāras.. Izkliedēti, bet atkal satikušies. Nozīmīgs ir katrs stāsts, gan kā vēsturiska liecībapar sabiedrības sociālo, politisko un reliģiskosituācijupēckara gados, gan kā stāsts par mūsu tautas ceļiem, gaitām un likteņiem."

Atmiņas par maniem dienesta laikiem

        no 1943.g. 18.maija līdz 1946.g. 1.aprīlim 

   [Red. Ināra Karlsone, māksl. Andrejs Zīle],
   2001. - 147 lpp., il., ģim.,
   ISBN 9984-643-3-1-X
   Par latviešu jaunekļiemvācu darba dienestā Jura Barkāna atmiņas ir pirmāslīdz šim publicētās. Daļējiaizpildās baltais lauciņš kara laika vēsturē. Autors stāsta arī par dienestu leģionāru rindās, par kapitulāciju, par atrašanos gūstekņu nometnē Lietuvā, Žagarē un Gulagā. 

priesteris - moceklis   
Vladislavs Litaunieks 

   [Sast. Zaiga Melkerte, Maneta Anševica],
   Rēzekne, 2005. 
   Rēzeknes- Aglonas diacēzes kūrija,
   ISBN 9984-19-831-6

   "...Materiālu nav pārāk daudz, bet šajos materiālos apkopotas liecības, kuras sniedza aculiecinieki. Vēl šodien cilvēku atmiņās šīs ciešanas sāpīgi deg sirdīs un ir dziļi skārušas liecinieku dvēseles stīgas. Prātam neaptverama nežēlība. Vārdos neizsakāma, rakstā neuzrakstāma. Katrs lasītājs pats tagad ar šīm liecībām var iepazīties."

Būt tumsā gaišam 

   [Sakārtoja Viktorija Kalniņa],
   Iesp."Madonas poligrāfists", 94 lpp.

   Anda Līce: "Ēvalda Lodziņa atmiņas var lasīt kā detektīvstāstu, tik daudz tajā gluži neticamu situāciju, notikumu un vairākkārtēju brīnumainu izglābšanos. Bet to var lasīt arī kā veselas paaudzes traģēdiju."

Impērijas bijušā pilsoņa raibā dzīve
Patiesi stāsti un pārdomas 

   [Red. A. Auziņš];
   Rīga, 1994, - 136 lpp.,
   ISBN 9984-556-04-2
   Kā saka autors: "Grāmata uzrakstīta 1986.gadā, bet gaismuieraudzīja krietni vēlāk, tāpēc arī tās saturs dažās vietās ie bez atmodas laika sajūsmas, drošības un atklātuma izteicieniem... .
   Jāsaka, ka arī Vācijā kopš pirmās dienas tieku KGB aģentu izsekots un traucēts, kas vēl turpinās..."

Ārpus Padomju koncentrācijas nāves nometņu žoga 

   Rīga, SOL VITA, 1995. - 191 lpp.,   Grāmatā    ievietotas Tālo Austrumu un Vaņino kartes. 

   Anšlāvs Eglītis: "Grāmata sevišķi interesanta tāpēc, ka to sarakstījis brīvs pilsonis, brīva līguma darbinieks, strādādams Vaņino ostā, Sibīrijas Austrumu piekrastē, ziemeļos no Vladivostokas. Vaņini bija caurlaides osta daudziem miljonu ieslodzīto, kurus padomju vara transportēja uz Magadanas un Kolimas apgabala zelta raktuvēm u.c. raktuvēm un meža darbiem. Liniņš stāsta dzīvi, krāsaini, sniedzot o plašu tiešās pieredzes un faktu materiālu." 

Ešelons dodas uz Vorkutu  

   Talsi, 1993. - 110 lpp.,
   Iespiests "Talsu tipogrāfijā".

   "Mns arests mani sevisķi nepārsteidza, jo ar ko tad es atšķiros no saviem brāļiem? Mēs taču visi bijām mācījušies, strādājuši un dzīvojuši valstī ar citādu iekārtu, tradīcijām un uzskatiem. Mani pārsteidza tas, ka kopā ar mani arestēja arī manu sievu un četrus gadus vecais dēls palika bez vecākiem, pilnīgi svešu cilvēku rokās." 

Par ko?  

   [Sast. Juris Urtāns; māksl. Rihards Delvers],
   2015, "Nordik", - 286 lpp., il.,.,
   ISBN 978-9984-854-67-0
   "Beidzot mūsu vilcieni arizsūtītajiem sasnieguši Maskavas pievārti, staciju Babiņino. Toreiz mums šāds vārds bija svešs, bet drīz vien, kad no lopu vagoniem bija izkāpuši un izdzīti simtiem un tūkstošiem latviešu, vārds Babiņino ceļoja no mutes uz muti... Mums visiem pavēlēja stāties rindās pa astoņiem . Redzami gandrīz tikai vīrieši... Tad mūsu bēdīgais gājiens sākās. Nevaru droši pateikt, cik mūsu bija, bet tūkstotis nebūs pārspīlēts... Esam jau pavēlu vakarā pārsūtīšanas punktā, bijušajā Juhnovo muižā. Noguruši, netīri, dažam pat kāja tulznās. Apkārt dzeloņdrātis, torņos sargi ar ieročiem, speciāla caurlaides telpa un tai blakus vārti. Reiz sāku uzmanīgāk apskatīt savu lāvu. Uz tās bija rakstīts kāds polisks uzvārds un vārda pirmais burts, bet zem tā datums. Kad ieskatījos, arī uz citām lāvām bija poļu, turklāt bieži vien virsnieku, paraksti un datumi. Bet nepagāja ilgs laiks, kad mēs atkal kājām atgriezāmies Babiņino un mūs sēdināja vagonos, lai vestu uz īsto pārsūtīšanas punktu - Soļikamsku."

Bērnības akā skatoties

Latviešu nacionālā partizāna piezīmes 

   Kārļa Tomariņa datorsalikums,
   Rīga: [b.i], 1998. - 47 lpp. 

Jo esam latvieši 

   [Red. Valters Grīviņš; vāks Andris Keišs],
   Rīga, 2000. - 277, [1] lpp., il., ģim.,
   ISBN 9984-4939-80-4

   Grāmatā ir lasāmas to cilvēku atmiņas, kuriem izdevās izdzīvot, strādājot vergu darbu krievu okupantu nāves nometnēs, izsūtījumā Sibīrijā, atrodoties pastāvīgu draudu ēnā savās mājās, laikā, kad cīņā pret iebrucējiem vai to nomocīti gāja bojā un izklīda pasaulē ap 300 000 latviešu.

Latvijas klusie varoņi  

   [Red. Antra Mieze; māksl. Daiga Brinkmane],
   [Rīga], - 198 lpp., il., ģim., faks.,"Vesta LK",
   ISBN 978-9934-511-37-0

   "Šī grāmata ir kolosāla, rūpīga darba rezultāts. To lasot, paveras skats uz Latvijas likteņgaitām divu okupācijas varu spēlēs. Eduards Anders un Kārlis Avots: abi šie dzīvesstāsti vien ir himna cilvēcībai."
                        Franks Gordons - publicists  

Zaļo cietokšņu varoņu piemiņai 

   Abrenes apriņķa nacionālā partizāna, izlūka - 
   sakarnieka Jāņa Barkovska "Smilgas" atmiņas. 
   [1944.g.20.11 - 1949.g. 23.09.],
   2002, Balvi: [b.i], - 160 lpp.,il.,kartes. 
  "Gribu atmiņās atgriezties un garā pārstaigāt tās vietas, pabūt tajās pēdās, kas ar klusumu nav noklusējamas, ar arkliem nav aparāmas, ar lāpstām nav aprokamas, nav iznīcināmas, ne ar citām pēdām samaināmas. Izbristo purvu slīkšņas un izstaigātie lielie mežu masīvi no Ziemeļlatgales līdz Dienvidvidzemei, Dzērbene - Veselava, prasīja vairāk nekā cilvēks spēja." 

Mani šausmu piedzīvojumi G.P,U. cietumos padomju Krivijā 

   Atkārtots autora izdevums pēc 1934.gada pirmizdevuma, Rīga, 1991.- 56 lpp., 
   Latvijas komunisti starpkaru laikā alka pēc laimīgās padomju zemes. Pagrīdnieks H. Bogomolovs nelegāli šķērsoja Latvijas - Krievijas robežu. Tur viņu GPU skolā apmāca pagrīdes un graujošas darbības praksei, bet drīz vien arestē un sākās "laimīgā dzīve" GPU cietumos. 
   "GPU cietums ir vislabākās zāles oret gaidīto komunismu... Es esmu bijis valstī, ko savā ideālismā uzskatīju par īstu nākotnes valsti. Bet tur iesmu redzējis tikai visļaunāko... Veselas paaudzes tur  iznīcina sociālās nākotnes vārdā. Iznīcina bez žēlastības, ar neatlaidību un cietsirdību, kādu spēj parādīt tikai komunisti."

Kurzemes cietoksnis II 

Septiņi mēneši Kurzemes cietoksnī 

   1954. Kopenhāgena, - 222 [2] lpp., pers.reģ.,
   207. - 219. lpp, Izd. "Imanta".
   "Sevišķi daudz vācu okupācijas laikā iznīcināja mūsu muzeju un arhīvu vērtības. 1944.gada vasarā lielāko daļu muzeju un arhīvu evakuēja uz Vāciju un Kurzemi. Bet ļaunākais bija tas, ka vācu ierēdņi daudzas vērtības pievāca personiskām vajadzībām. Piemēram: Valsts vēsturiskā muzeja Liepājas nodaļu vācieši, kas uzdevušies par Rozenberga pilnvarotiem, vienkārši izlaupījuši. Visas vērtīgākās mantas septembra mēnesī sametuši kādā automašīnā, dzintara izstrādājumus un saktas kabatās un aizbraukuši."

Atmiņas un atziņas   

   
   Māksl. Vita Lēnerte; red. Ingrīda Mičāne],
   2006. - 99 [4] lpp., [10] lp., il., fotogr., 
   ISBN 9984-38-074-2
   "Slimnīca bija Liepājas Kara ostā, ar vācu personālu. Liepājā vispirms biija jāiet uz pirti, tad uz slimnīcu. Smagākus gadījumus vedu ar auto tieši uz slimnīcu. Ceļa dokumenti bija uz mana vārda, kaut grupā bija arī augstākās dienesta pakāpes. Tur kārtoju arī apbedīšanas dokumentus, iznāca darīšana arī ar piederīgajiem. Slimnīcā bija arī acu ārsts un zobārsts. Kārtojot mirušo dokumentus, konstatēju, ka Latviešu leģionā locekļi nav SS vīri. Vācu SS locekļiem bija īpašs SS reģistrācijas numurs, kāda latviešiem nebija."  

Reminiscences
Tā toreiz bija 

   Otrais pasaules karš 1930. - 1945.
   Atmiņas, [biblgr. 122 lpp.],
   Izd. Sava grāmata. 133 [1] lpp., fotogr.,
   ISBN 978-9934-582-44-8 

Midziņu ciema Jūlijs Rīgā un Vorkutā  

   [Red. Lolija Soma; diz. Iveta Busse],
   Rīga, 1993. - 125 lpp., ģim.,
   ISBN 9984-000-15-x

   "Zēnība Kurzemes jūrmalā, dēkaina jaunība pašā Rīgas viducī, brieduma gadi izsūtījumā - tādi treji loki, caur kuriem O.J.Ciemiņš mūs izvadā ar apbrīnojamu uztveres svaigumu un humora izjūtu: "Zilupe!.'Pēc septiņpadsmit gadiem spēru kāju uz dzimtenes zemes. Dzimtene dārgā. Nu atkal esmu mājās. Tāpat kā daudzi paņēmu sauju dzimtenes zemes un skūpstīju to." 

Pulkvedis-leitnants Arturs Jansons

   [Teksts Indulis Dišlers; pēcv. Laimonis Rutks],
   Rīga, 1998. - 95 lpp.,949474.3)., 1914/1918.

   "Latvijai ziedots mūžs. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris. Artura Jansona 105. un Cēsu rotas 80.gadskārtā atskatoties. Apkopojuma autors aplūko Artura Jansona dzīves un kauju ceļu. Īpaši trauksmainajos Latvijas valsts tapšanas gados. 1941.gadā komunistu noslepkavots centrālcietumā."  

Ar naidu sirdī 

   [Aut.. red. māksl. L.Kešāne],
   Rīga, Pētergailis, 1995. - 221 lpp., il., ģim.,

   "Dažus vārdus par to, kā tapa manu atmiņu un pārdomu darbs. Tas notika 1988.gada ziemā. Daži drozminieki sāka pacelt balsis un vēlējos tām pievienot arī savējo. Negribēju, ka man kaunā būtu jānolaiž acis par Latvijas brīvību kritušo brāļu un māsu priekšā, kad sastapšos ar viņiem Aizsaules ceļos. Tā būtu nodevība."  

Dienasgrāmata   

No 1944.g. 19.septembra līdz 2013.g.

   [Arī par Zēdelgeimu, - [Melburna],
   [2015], - 134 lpp., fotogrāfijas

   "1945.gada 3.septembrī, mēs sasniedzām gūstekņu nometni "Cedelgheim", un pirmais iespaids par to: "Atkal mantu kontrole. Izvietoja mūs šķūņos, bijušajās munīcijas noliktavās. Katrai ēkai apkārt bija zemes valnis. Gūstekņu nodarbināšanai bija ar spaiņiem jāpārnes zeme no vienas vietas uz otru, tad atkal uz citu, bezjēdzīga darbība." .

Latviešu leģionāri  

   Fotogrāfiju albums ar latviešu leģionāriem.
   Daugavas Vanagi, 400 lpp.,
   ISBN 9984-19-762-3

   "Jāatceras, ka svešā kauju tērpā latviešu karavīri cīnījās arī Brīvības cīņās (1918 - 1920), sadarbojoties ar vācu militārajām vienībām Latvijā, kaut ar latviešu zīmotnēm (līdzīgi leģionāriem) Oskars Kalpaks un Jānis Balodis izcīnīja savai tautai brīvību. 
                                 Rolands Kovtuņenko

Lielā sāpju draudze 

   [Vāka zīm. I.Alksnis[, 1943. - 1777. [3] lpp.,
   [Rīga], IZD. "Tautas palīdzība"
   "Ešelona sastāvs bija ļoti raibs. Vagonos ieslodzītie bija nacionāli domājoši karavīri, virsnieki, aizsargi, sabiedriskie darbinieki un citi patrioti - ierēdņi, tirgotāji, skolotāj un studenti, visi čekas likuma 58.panta upuri. Šo notiesāto starpā bija arī kriminālnoziedznieki - jaunie čekas kalpi, kas brauciena laikā, tāpat vēlāk, nometnē pat par puspaciņu papirosu nekautrējās nodot ne jaunekļus, ne sirmgalvjus. Viņu nodevīgo ziņojumu rezultātā pastiprinājās čekistu sardze ik stacijā vai pieturas punktā." 

Latvju virsnieks Nr. 35473 

   [Priekšv. Māra Zālīte, iev. aut. Jānis Lejiņš],
   Rīga, Karogs, 1990. - 255, [1] lpp.,ģim.,
   UDK 84 L7 - 4 Ga 042
   "Gabris ir dienējis Latvijas armijā virsnieka pakāpē. 1941.g. 14.jūnijā viņu kopā ar vēl apmēram 500 latviešu virsniekiem Litenes nometnē arestēja un izsūtīja uz Noriļsku, kur viņš pavadīja 10 gadus stngrā režīma nometnē. Roberts. Gabris ir viens no retajiem, kam izdevās atgriezties no padomju nāves nometnām. Šo atmiņu stāstu viņš sāka rakstīt 1973.gadā - "lielās klusēšanās laikā" un radīja patiesu dokumentālu šausmu romānu". "Visu svaru esmu licis us to. lai vienkāršiem vārdiem mēģinātu uzzīmēt patieso Golgātu. Te visas lietas, vietas, gadi, datumi un cilvēki'ir īsti, nekas nav sadomāts."                                                                                                        Roberts Gabris

Latvju virsnieks Nr. 35473 

   [Red. Aija Lāce; priekšv. Māra Zālīte],
   2000, Domas spēks, - 327 [1] lpp.,
   ISBN 978-9934-8395-0-4
   "Dokumentāls stāsts par Latvijas armijas virsnieka likteni - pēc aresta Litenē, desmit gadus piedzīvojis Noriļskas soda nometnes šausmas, izdzīvoja, atgriezās savā pagastā; šis dzīvesstāsts pirmo reizi izdots 1990.gadā un pēc dažiem gadiem tās tulkojums angļu valodā "Norilsk- Baltic Katyn". Roberts Gabris piedalījās Trešās Atmodas kustībā, darbojās Latvijas Tautas frontes vietējā nodaļā, 1999.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
   "Mūsu ešelonam izrādās kādi 50 vai pat 60 vagoni. Lai Dievs žēlo - tik daudz mūsējo virsnieku apcietināts! Ar bezdrāts telefona palīdzību uzzinām, ka esam 500 latviešu, 250 lietuvju un tik pat daudz igauņu virsnieku."

Mijkrēslis mikrorajonā

   [Red.Ligita Kovtuna, Rita Runce; māksl.Daiga
   Brinkmane, foto Gvido Kajons], "Vesta LK",
   2014. - 128 lpp., il., faks.,
   ISBN 978-9934-511-07-3

   "Franka Gordona īsais romāns ietver sevī daudz vairāk, nekā pateikts grāmatas 128 lappusēs. Tiem, kuri šos sarežģītos laikus pārdzīvojuši, nāks prātā pašu pieredze un atdzīvosies jautājumi, kā to varēja paciest? Kā varēja izturēt neatkarīgās Latvijas galu, pazemošanu un ciešanas, kas sekoja tūlit pēc tam un ilga pusgadsimtu."

Bez rokām Sibīrijā 

   [Sak. Guntiņa S; sar. Andris Briedis], 
   Valmiera, 2007. - 111 lpp., [9] lp., ģim., il.,
   ISBN 9984-3906-6-7
   "Miervaldis Grabovskis, kara invalīds bez rokām, smagi ievainots, ar vāju redzi, stāsta par savu dzīvi no agrās bērnības līdz sirmam vecumam. Viņš ir ļoti īpašs cilvēks, nevienam citam līdzīgs, ar ļoti latvisku, ļoti skarbu likteni. 
   "Neredzīgo karavīru bibliotēku deviņdesmitajos gados pārveda no Vācijas un nodeva Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pārzināšanā - Rīgā."

Kreisais bloks

Šeit 

Tu vari ievadīt savu tekstu un tas tiks parādīts lapas kreisajā pusē. Līdzīgs teksta ievades laukums ir arī lapas labajā pusē.

Labais bloks

Šeit

 Tu vari ievadīt savu tekstu un tas tiks parādīts lapas labajā pusē. Līdzīgs teksta ievades laukums ir arī lapas kreisajā pusē.

Kreisais bloks

Šeit 

Tu vari ievadīt savu tekstu un tas tiks parādīts lapas kreisajā pusē. Līdzīgs teksta ievades laukums ir arī lapas labajā pusē.

Labais bloks

Šeit 

Tu vari ievadīt savu tekstu un tas tiks parādīts lapas labajā pusē. Līdzīgs teksta ievades laukums ir arī lapas kreisajā pusē.

Kreisais bloks

Šeit 

 Tu vari ievadīt savu tekstu un tas tiks parādīts lapas kreisajā pusē. Līdzīgs teksta ievades laukums ir arī lapas labajā pusē.

Labais bloks

Šeit 

Tu vari ievadīt savu tekstu un tas tiks parādīts lapas labajā pusē. Līdzīgs teksta ievades laukums ir arī lapas kreisajā pusē.

Kreisais bloks

Šeit 

Tu vari ievadīt savu tekstu un tas tiks parādīts lapas kreisajā pusē. Līdzīgs teksta ievades laukums ir arī lapas labajā pusē.

Labais bloks

Šeit 

Tu vari ievadīt savu tekstu un tas tiks parādīts lapas labajā pusē. Līdzīgs teksta ievades laukums ir arī lapas kreisajā pusē.

Kreisais bloks

Šeit 

Tu vari ievadīt savu tekstu un tas tiks parādīts lapas kreisajā pusē. Līdzīgs teksta ievades laukums ir arī lapas labajā pusē.

Labais bloks

Šeit 

Tu vari ievadīt savu tekstu un tas tiks parādīts lapas labajā pusē. Līdzīgs teksta ievades laukums ir arī lapas kreisajā pusē.

Kreisais bloks

Šeit 

Tu vari ievadīt savu tekstu un tas tiks parādīts lapas kreisajā pusē. Līdzīgs teksta ievades laukums ir arī lapas labajā pusē.

Labais bloks

Šeit 

Tu vari ievadīt savu tekstu un tas tiks parādīts lapas labajā pusē. Līdzīgs teksta ievades laukums ir arī lapas kreisajā pusē.