6. sadaļa: Vēsturnieku pētījumi, literārie darbi, dokumenti

Esam gājuši, atrazdamies zem baisma genocīda sloga, kas tautai bez jebkādām ceremonijām, bezkaunīgi un varmācīgi uzlikts līdz ar Latvijas okupāciju 1940.gadā.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                       (D.Ivāns) 

Ceļvedis pa represēto Rīgu

   [sast. Rihards Kalvāns; māksl.Aldis Aleks],
   2005, Rīga, - 227 lpp.: Rīgas karte
   ISBN 9984-796-00-0

   Represēto rīdzinieku saralsts sastādīts ielu alfabētiskā secībā - mēģinājums saglabāt  to Rīgas iedzīvotāju secību, kurus 1941. un 1949.gadā ļauna vara izrāva no viņu dzīvokļiem un aizveda uz Sibīriju.

Anšlavs Eglītis  

Piecas dienas  

 
   [Red. Aija Lāce; māksl.; Elga Burova], 
   Rīga, Karogs, 1992. - 334 lpp.
   UDK 84 L (3) 44 Eg 730

   "Piecas dienas" ir viens no politiski asākajiem A. Eglīša romāniem. Sarakstījis 1976.gadā. Tas ir nesaudzīgs "padomju dzīves īstenības" attēlojums, sākot ar Baigo gadu un deportācijām, līdz pat laikam, ko varam saukt par mūsu dienām."

Jāzeps Eiduss  

Pagājība     

   [Red. Gunta Strautmane; tekstu sal. Inga
   Miezīte, Gunita Štrausa], 2004. - 284 lpp.,
   ISBN 9984-611-82-5
   "Latvijas ebreju zinātnieka piedzīvojumiem bagātais likteņstāsts. Arī stāsts par aizvadītajiem gadiem aiz Polārā loka.koncentrācijas nometnē.
   Esmu divdesmitā gadsimta bērns. Tas bija cilvēces vēsturē visbriesmīgākais laikmets. Protams, visos laikos pastāvējusi nežēlība, nebrīve un apspiešana, bijuši kari, plūdušas asinis. Bet divdesmitais gadsimts ar saviem drausmīgajiem pasaules kariem un divu asiņainu diktatūru murgiem, un citiem dažādu režīmu noziegumiem pārspēja visus iepriekšējos cilvēku iznīcināšanas apmēros un upuru skaitā"

Guntis Kalme 

Jums izsūtītajiem, leģionāriem, nevienlīdzīgajiem, paldies! 

   G.Kalmes uzrunas un sprediķi,
   Rīga, - 167 lpp.,
   ISBN 9984-554-83-x
   "Neviens cilvēks nepiedzimst, lai karotu, lai izlietu savas un svešu cilvēku asinis. Cilvēks piedzimst, lai būtu laimīgs, lai koptu savu zemi, lai dzīvotu savā namā, lai audzinātu bērnus un mazbērnus.Bet apstākļi bie\zi iegrozās citādi. "Kopš 1940.gada pār Šķirotavu klājās tāds kā lāsts. Tā bija kļuvusi par nelaimes vietu , kur krustojās daudzu bojāejai lemto likteņi. Vispirms bijs 14.jūnija masu deportācijas, tad pēc vācu ienākšanas karagūstekņu un Rietumeiropas ebreju transports, kas tika izkrauti Širotavas stacijā vai pārvesti tālāk. Tas viss notika apkārtnē dzīvojošo acu priekšā."

Voldemārs Kārkliņš

Vēstules no dzimtenes

   Rīga, Zinātne, - 384 lpp.
   Roāna teksts publicēts pēc 1957.g. izdevuma.
   ISBN 579-6608-20-6
   "Romāns ieves lasītāaju latviešu emigrantu vidē.Romāna darbība risinās apmēram divdesmit gadu amplitūdā - Latvijas brīvvalsts beigu cēlienā, "baigajā gadā" un emigrācijas posmā Amerikas latviešu vidē. Galvenajai varonei Olgai Osītei laika rituma mērs ir cits, viņas dzīve beigusies pusseptiņos piecpadsmitā jūnija rītā 1941.gadā. Baismā konkrētībā viņas apziņā atdzīvojas 1941.g. jūnijs Litenes nometnē, nakts Gulbenes stacijā, kad aizrestotie ešeloni pretī iznīcībai aizved Latvijas armijas virsniekus. Visa dzīve, viss labais un gaišais ir bijis un palicis tur - Latvijā, šeit - Amerikā - ir tikai "uzgaidu laiks", ko aizpilda darbs un rūpes par meitu Kaiju. Pārējais ir atmiņas, tās arvien no jauna izdzēš šķirtni starp šodienu un pagātni, esošo un zudušo"..  

Gunārs Kalniņš 

Pēc Sibīrijas

   [Red. Lolita Bālere; diz. Lāsma Knāķe],
   Rīga, 2011. - 95 lpp.

   "Stāsts ir par kādu sievieti, kuras dzīve ir bijusi malta kā dzeņa vēders. Liktenis ir pārbaudījis Dzintru Blāvu jau no agras bērnības. Ticot visam labajam un pamazām iegūstot dzīves pieredzi, viņa ir dzīvojusi skaistu un bagātu mūžu. Autors aicina sekot līdzi šai dzīvei jau no pašas meitenes bērnības."

Anita Liepa 

Krusta dancis 

   [Red. A. Šmite; māksl. Dzintra Vīriņa],
   Rīga, "Liesma", 1982. - 132 lpp.
   UDK  L2 841 7 Li 260
   "Cilvēks bez smaida ir kā koks bz lapām. Nopietnajos stāstos esmu centusies attēlot vienu otru pieredzētu, piedzīvotu vai arī no citiem dzirdētu saviļņojošu notikumu, vērtējot cilvēkus un viņu rīcību vienīgi un ne tikai ar humānisma auklu."
   Īpašu ievērību pelna stāsts: "Mantojums"   

Laimonis Kops  

Melu virpulī  

   9Sag. Ināra Kopa, Māra Kopa; fotogr. Gunārs
   Janaitis], 2010, - 336 lpp., il., ģim., faks.
   ISBN 9789-9844-906-49
   Būvinženieris, zinātņu doktors atmiņas uzrakstījis pēc draugu un līdzcilvēku mudinājuma, lai aizmirstībā neaizietu okupācijas laikā pārdzīvotais, ko uzskata par necilvēcīgu lappusi Latvijas vēsturē. Uz vēsturisko notikumu fona autors aprakstījis savas skaudrās dzīves ainas. Īpaša vieta grāmatā atvēlēta politisko pārmaiņu analīzei. 

Jānis Matisons   

Latviešu pēdas  


   [Red. Jānis Vanags; diz. Aļona Bauska],
   2010. Madona, - 382 lpp.
   ISBN 978-9984-39-994-2
   "Analizējot ekspedīcijā novēroto un dzirdēto, klausoties politiski represēto liecības par šiem dramatiskajiem notikumiem, grāmatas autors ir centies lielāku uzmanību veltīt gaismai tuneļa galā. Iepazīstoties ar daudziem cilvēkiem Sibīrijā un Tālajos Austrumos, ekspedīcijas dalībnieki varēja pārliecināties par viņu lielo atsaucību, vēlmi palīdzēt atrast latviešu atstātās pēdas šajos rajonos."

Osvalds Mauriņš  

Nelaikā dzimušie 

   [Māksl. I. Martinsons],
   1997. [Rīga], - 224 lpp
   ISBN 9984-557-24-3
   "Varbūt labāk palikt nedzimušam, nekā piedzimt nelaikā un šai saulē pat neko priecīgu neredzēt. Ar šādu atziņu dzīvo un iet bojā romāna varoņi. Tie ir laikmeta grieži - no 1941.gada 14.jūnija izsūtīšanas līdz 1956.gadam, kad Latvijā atgriezās 1949.gada 25.marta deportētie.

Arvīds Nusbergs  

Atmiņu zīmējumi 

   [Māksl.Zigurds Zuze],
   1996, [Rīga], - 766 lpp.,
   ISBN 9984-529-95-9
   "Tomēr tauta smagajos likteņa griežos nav zaudējusi neatkarības garu, par spīti tam, ka daudzuspadarīja par vergiem plašajā Padomju Savienībā vai pusvergiem tepat dzimtenē piecu gadu desmitu garunā."

Rolands Ozols  

Pēdējā Mohikāņa stāsts 

   [Red.R.Iņķis; māksl. E. Garkevičs],
   Rīga, "Avots", 1992. - 140 lpp.

   Grāmatas autors, kurš pēc kara emigrēja uz ASV, bija vienīgais tobrīd no "Launāko ziņu" nodaļu redaktoriem, kā pats izteicies "Pēdējais Mohikānis".Ievērību pelna lappuses, kurās autors stāsta par Baltijas bēgļu izdošanu Padomju Savienībai, kas būtībā bija komerciāli politisks darījums.

Aina Ozoliņa  

Kā lapas vējā  

   [Red. Aina Smite; māksl. Indulis Zvagūzis],
   Rīga, "Liesma", 1989. - 304 lpp.,
   ISBN 5419-00445-0
   Ainas Ozoliņas romāns iesākas ar 25.marta izvešanas ainām kādā Sēlijas pagastā. Izved čaklākos darba cilvēkus. Drīz vien tiek dibināti kolhozi. Māte ar trim pusauga bērniem dzīvo pastāvīgās bailēs. Tēvs atrodas lēģerī jau no 45.gada. Jaunā padomju dzīve tiek atveidota caur Ilzītes skatienu. Aizvesto īpašumu izlaupīšana un izputināšana, pilnīga jauno saimnieku nespēja saimniekot, to zaglīgums. Ar pārcilvēciskām grūtībām viņa pabeidz Bulduru dārzkopības tehnikumu, bet tas nesola gaidīto sirdsmieru. 

Andreju Švirkstu atceroties


   [Red. V. Unda; sast. Sandra Mēškova0,
   Rēzekne, 1997. - 200 lpp,
   ISBN 9984-539-06-7
   Grāmata ir veltīta A. Švirkstam, kas no 1928.līdz 1940.gadam bija Daugavpils apriņļka un pilsētas vadītājs un rosīgi piedalījās šī Latgales nostūra attīstībā. A. Švirksts tiek raksturots kā valsts darbinieks, kas vadīja lielāko apriņķi Latgalē. A.Švirksts tika arestēts 1941.gada 14.jūnijā. Izdzīvojis Vjatlagā, nometināts Gorkijas apgabalā, kur ar sabeigtu veselību mirst 1956.gadā. Grāmatas pirmās divas nodaļas uzrakstījušas meitas Lūcija un Astrīda. Trešo nodaļu - Daugavpils Universitātes pasniedzējs profesors Josifs Šteimanis.

Indulis Dišlers  

Laikmeta liecības 

   [Rīga, 2017. - 136 lpp.,
   ISBN 9984-89-292-9
   "Laika gaitā daudzi notikumi PSRS bijušajā teritorijā risinājušies atbilstoši "Golgātas" plāna nostādnēm, daudz kas iznācis sliktāk nekā cerēts. Protams, parādīt, kā plašajā bijušās PSRS teritorijā darbojas slepens štābs ar desmitiem filiāļu nav un nebūs iespējams. Taču, kamēr valstu pretizlūkošanas dienesta un preses orgānu slejās turpinās krāties neatklātas un neizskaidrotas lietas, tās sarežģī un apgrūtina tautas dzīvi un valsts attīstību."

Teofīls Dreimanis  

Straumē ierautie 

   [Red. G. Birkmanis; māksl. Teofīls Dreimanis],
   [Rīga], 2002. - 247 [1] lpp.,[9] lp., il., ģim., faks,
   ISBN 9984-951-52-9
   "Pēc gadiem - Vorkutā, ir 1990.gada nogale. Ar Latvijas Mākslas akadēmijas svētību lidoju - uz Vorkutu. Tur "Memoriāls" pulcina bijušos Vorkutas ieslodzītos. Vienlaikus tiek rīkots konkurss par bojā gājušo piemiņas iemūžināšanu... Ieradies krietns pulciņš, kāds pussimts bijušo. Esmu atvedis līdzi divas latviešu dokumentālās filmas: "Vai vēstures plankumi ir balti?" un "Golgāta". 

Uldis Ģērmanis  

Latviešu tautas piedzīvojumi  

   [Red. D.Virtmane; māksl. Arnolds Krēsliņš],
   Rīga, "Zvaigzne", 1991. - 253 lpp.,
   ISBN 5-405-000788-9

   Grāmatā ir ar patiesu aizrautību uzrakstīta Latvijas vēsture no vissenākajiem laikiem. Šī grāmata ir rakstīta no 1954.līdz 1958.gadam. Darba centrālais motīvs ir latviešu tautas cīņa par savām tiesībām un brīvību. Tajā ir arī lappuses par Latvijas okupāciju un latviešu leģionu.

Vinsets Hants 

Otrā pasaules kara beigas 

   [Red. Renāte Neimane, zin.kons. Juris Ciganovs],
   2018. - 352 lpp., Izd. "Latvijas mediji",
   ISBN 978-9934-15-470-6 
   "Šo grāmatu veido daudzu cilvēku atmiņas - mutvārdu vēsture, kas stāsta par notikumiem Latvijā, Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos. Darbība noris valsts rietumos, Baltijas jūras piekrastē, kur vācu un latviešu karavīri tika krasi norobežoti un iedzīti strupceļā. Otrā pasaules kara epizodē, kas vēsturiski pazīstama kā "Kurzemes katls",  "Kurzemes cietoksnis", "Kurzemes fronte".

Vinsents Hants 

VDK un Latvija 

   [Red. Renāte Neimane; māksl.Aija Andžāne;
   zin.red. Jānis Viļums], [Rīga], 2019. - 464 lpp.,
   ISBN 978-9934-15-65-8

   Grāmata dod iespēju ielūkoties baisajos noziegumos, kas izdarīts Stūra mājas sienās, lasīt šo cilvēku stāstus, kuri šeit tika ieslodzīti un spīdzonāti, vai nonāca šeit, lai dotos pretī nāvei vai izsūtījumam. Taču aina nevar būt pilnīga, jo VDK aģenti intervijas nesniedz.

Donats Greizis  

Karš par kuru klusēja 

   [Red. Ivars Aļķis; māksl. Māra Ozola], 
   Rīga, 2001. - 431 lpp., Izd. "Sol Vita",
   ISBN 9984-556-73-5
   "Latvijas atbrīvošanas cīņās krita 3046 cīnītāji, bet Latvijas nacionālo partizānu karā (1946-1956) gāja bojā 6094 partizāni. 
  Autors visu mūžu strādājis Ziemeļlatgales mežu sardzē, savācis plašu informāciju kā par pretošanās kustību Latgalē, tā par nacionālajiem partizāniem. Viņš stāsta par Pēteri Supi LNPA vadītāju, Stompaku u.c.kaujām, par Latvijas tēvijas sargu un partizānu Antonu Juhņēviču u.c. izciliem partizānu vadītājiem. Stāsta par to, kā čeka ar viltu, meliem, vardarbību un nodevību apspieda pretošanos Latvijā."

 .