3. sadaļa: Pretošanās kustības dalībnieku - atmiņas, literārie darbi, dokumenti

Trešajā nodaļa veltīta izdevumiem par pretošanās kustību kā pēckara periodā, tā arī sešdesmitajos gados dzimušai pretestībai pastāvošajam režīmam.Tā ir gan mežabrāļu bruņotā pretestība varmācībai, gan nevardarbīga pretošanās, kuru dalībnieki lielākoties izcieta sodu Mordovijas nometnēs (franču grupa: Knuts Skujenieks, Gunārs Astra, Gunārs Freimanis un daudzi, daudzi citi).

Ar parakstu par Latviju

   LCP Memoranda parakstītāju biogrāfijas.        

   1943.gada 13.augustā izveidotā Latvijas Centrālā padome atklāti iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu.Tā bija tikai politiska pretošanās kustība, kuru veidoja lielāko pirmskara Latvijas Republikas politisko partiju pārstāvji ar pirmā Latvijas Republikas prezidenta Jāņa Čakstes dēlu, profesoru Konstantīnu Čaksti priekšgalā. 1943.gadā Latvijas bijušo politisko organizāciju pārstāvji izveidoja Latvijas Centrālo padomi ar mērķi koordinēt pretestības kustību un veiktu priekšdarbus neatkarības atjaunošanai. 1944.gada pašā sākumā 188 Latvijas patrioti parakstījās zem LCP Memoranda.

Marts Lārs   
Aizmirstais karš

    Bruņota pretošanās kustība Igaunijā 

    Red. Anita Niedre, Trīnu Mets.
    Tulk.Inese Kaspri, vāka diz. Stella F. 
    2005. [Tallina], - 47 lpp. il., karte.
    ISBN 9949-411-72-6

  "Igaunijā šos brīvībā dzimušos un brīvībā mirušos vīrus un sievas sauca par mežabrāļiem. Šajā apskatā par mežabrāļiem tiek uzskatīti cilvēki, kas pēckara periodā slēpās no padomju varas iestādēm un/vai piedaloties politiskās vai bruņotās akcijās pret padomju varu. 

Gunārs Astra un citi

          G. Astras piemiņas fonds 

    Atb.red. Austri Drasis, lit.red. Ieva Freinberga,        vāka dizains Juris Putniņš..
    2015. Rīga, - 388 lpp.
    ISBN 978-9934-530-20-3    

G. Astras tiesas sēde: "Pavisam bēdīgs un nikns es kļūstu tad, kad man jākonstatē, ka vārdam Latvija tiek ierādīta reklāmas, dekorējoša joma:šūšanas fabrika "Latvija", ziepes "Latvija"u.c. Jāprecizēgan, ka visos šajos gadījumos lietots lielais L., tātad nav runa par 15,vai 16.gs., bet gan par mūsu gadsimtu".  

Romāns Auzers
Mans Golgātas ceļš

    Romāns Auzers - [b.v.]: [b.i.]
    1996. - 36 lpp., fotogr.

Grāmata veltīta tiem tūkstošiemLatvijas tēviem, dēliem un meitām - Golgātas ceļa gājējiem, kuri nepārnāca.


.

Jānis Barkāns     

OC- 78 Soda nometņu un cietumu gūstā


   Grāmatas autors izgājis trīs elles lokus. Pirmais loks sākās ar čeku, par to autors piemin tikai garāmejot. Otrs  - atrašanās pirmstermiņa soda izciešanas vietā Rīgas centrālcietumā jeb OC- 21. Te viņu ievieto kamerā pie parastiem kriminālnoziedzniekiem, lai maksimāli pastiprinātu autora ciešanas, sagrautu viņa pretestības garu un veselību.
   Apstākļi nemainās, bet kļūst vēl drausmīgāki, kad viņu pārvieto uz trešo elles loku - Šķirotavas nometni jeb OC - 78. Kā izsakās Raimonds Bitenieks: "Sliktākas nometnes par Šķirotavu nav vidā Padomju Savienībā." Un tas viss pastāvēja tepat astoņdesmitajos gados.

Aina Bērziņa

Nekas nav aizmirsts

    A. Bērziņa - [B. v] "Gaujas apgāds" 1995.
    - 307 lpp. , Saraksts: 3.01.1982. - 2.05.1984. 

   Fragments no grāmatas: "Mēs sarosījāmies, nogurums aizmirsās, modās spīts un cīņas gars. Šādos konfliktos ar konvoju ielaidāmies labprāt, tas ļāva apzināties mūsu spēku un vienotību, bet konvoju pretestību satricināja, viņi sāka nervozēt, zaudēja savaldīgumu un kļuva smieklīgi. Tā arī tagad... mums bija jāturas elkoņosun mēs arī turējāmies  - atspērušās, zobus sakodušas un naidā satumsušām acīm. Bijām smagā darbā rūdītas.

Helēna Celmiņa 

Kā plika pa nātrēm 


   [Red. Ivars Aļķis; tehn..red. Olga Lovnika],
   1998. [Preses nams], - 159 lpp.
   ISBN 9984-00-298-5
   "Varu teikt, ka esmu piedzimusi aiz pārskatīšanās. Neplānota, negaidīta, nevienam navajadzīga - jau kopš pašas dzimšanas jutos, ja ne gluži neatkarīga, tad vismaz pilnīgi patstāvīga. Savā patstāvībā biju aizgājusi tik tālu, ka astoņu gadu vecumā liku atslēdzniekam izgatavot mājas un vārtu atslēgas, lai, neviena netraucēta, varētu iet un nākt, kā manpatīk. Nepazinu bailes, jo man nebija ko zaudēt. Visu mūžu izmisīgi un maniakāli esmu meklējusi taisnību, bet nekur neesmu atradusi."

Jānis Jerumanis
Bīskaps Boļeslavs Sloskāns  

   [Internacionālais katoļu palīdzības fonds, 
   Baznīca spaidos/ Atkārtots izdevums, - 233 lpp.

   Par bīskapa Boļeslava Sloskāna ieslodzījumu
   Padomju Krievijā 
        1926 - 1927 un 1930 - 1933
        Solovku un citās nometnēs.

Kro - kro 

Knuta un IntasSkujenieku vēstules 1963 - 1969 

   [Sast. Inta Čaklā; red. Gundega Saulīte],
   Vesta LK, - 544 lpp.il., ģim.,
   [vēstules ni LNB K. Skujenieka fonda],
   ISBN 978-9934-829-67-3
   "2011.gada 12.augustā dzejnieks Knuts Skujenieks un viņa sieva Inta nosvinēja zelta kāzas - piecdesmit gadus kopā. Šeit publicētās abu vēstules piedāvā ielūkoties agrīnā un izšķirīgā viņu attiecību posmā - laikā, kad Knuts Skujenieks izcieta sodu Mordovijas stingrā režīma labošanas datbu nometnē."

Knuts Skujenieks 

Līdz kailai rokai 

Dzejas izlase 

   [Rīga], 1995. - 247 lpp.,"Zvaigzne ABC",
   ISBN 5-405-01590 -3

   "Grāmatā atlasīta puse no mana mūža. Neba man spriest par to, cik šī mūža puse varētu būt pamācoša - par to es nekad neesmu domājis. Taču nekad es neesmu apstrīdējis tos, kuri manusdzejoļus izmanto vai pielieto. Protams, ja tas tiek darīts ar tīru sirdi."   

Harijs Skuja  

Kāvu gaisma  

Sibīrijas noveles dzejā

   [Sak. Ingrīda Kiršentāle; red. Ligita Bībere],
   Rīga, "Liesma", 1990. - 160 lpp.,
   UDK 84 L 7-5 Sk 810
   Ienākot aziātiskajiem okupantiem Latvijā, Harijs Skuja mācās Rīgas Industriālajā tehnikumā. Visa klase kopā ar skolotāju tiek tiesāti par darbošanos Latvijas Demokrātiskajā Pretošanās kustības organizācijā. H.Skujam piespriež augstāko soda mēru, bet kā nepilngadīgajam to aizstāj ar 25 gadu ieslodzījumu. Sākās moku un pazemojumu ceļš, kas ved no mājām, ģimenes, dzimtenes uz staļiniskās tirānijas ieslodzījuma vietām, H.Skujam tā ir Noriļska. Dzejolī "Mana jaunība" dzejnieks saka:
   Tevi sadzirdu nevis sirds krāšņajās dziesmās,
   bet Polārzemes vētrā, kas noslāpēja tās.   

Alfrēds Šķēle 

Dzimtas hronika 

Likteņarhīvs

   [Rīga], 1992. - 246 lpp., ģim.,
   Latvijas Kultūras fonds

   Dzimtas vēsture aprāda dzimtas locekļu gaitas dažādos laikos.Te ir gan gaitas Pirmajā pasaules karā, gan brīvības cīņās, gan brīvvalsts laiks, gan padomju. Tāpat visus skar Otrais pasaules karš un Kurzemes katls, dalība pretošanās kustībā, krievu represijas un vergu gaitas Sibīrijas nometnēs.

 .