4. sadaļa: Vēstures muzeju pētījumi, zinātniskie pētījumi, dokumenti

Ceturtajā sadaļā ietverti izdevumi, kam ir institucionāls raksturs. Tie ir Latvijas arhīvu, muzeju darbinieku izdotie darbi, izsūtīto un tiesāto saraksti un vēsturiskie pētījumi.

Aizvestie 1941.gada 14.jūnijs 

   [Sag. A.Bambals,  A.Kalnciema, D.Kļaviņa,
   I. Lase, E. Pelkaus, J.Riekstiņš, L.Vītola;
   māksl. I. Blumbergs; zin. red. E. Pelkaus],
   :Latvijas valsts arhīvs,
   2006., [Rīga],- 806 [9] lpp.,
   ISBN 9984-675-55-6

   "Grāmatas ”Aizvestie” sagatavotāji pateicas ģimenēm, kuru arhīva lietu dokumenti un fotogrāfijas izmantotas grāmatas veidošanā.
Lai šī grāmata ir par piemiņu un morālo gandarījumu izsūtītajiem cilvēkiem" (D. Kļaviņa).

Aizvestie 1949.gada 25.marts 1.daļa

   [Sag.A.Āboliņa,A.Kalnciema,Z.Kārkliņš,
   D..Kļaviņa,E. Pelkaus, J.Riekstiņš,
   L Sttrazdiņa,I. Zemļanskis; red. Guna Pence;
    māksl.; i. Blumbergs:    zin.Dr.hist. D. Bleiere],
  : Latvijas Valsts arhīvs,
   2007. [Rīga], - 815 lpp., SIA “Nordik”,
   ISBN 978-9984-9548-8-2
   "Dokumentu un fotogrāfiju izvēli noteica pētnieciskie un piemiņas saglabāšanas motīvi, ar dokumentiem esam centušies skaidrot deportācijas gaitu, ar fotogrāfijām simboliski godināt no visiem Latvijas apriņķiem deportētos cilvēkus."

Aizvestie 1949.gada 25.marts 2.daļa 

   [Sag. A. Āboliņa, A. Kalnciema, Z. Kārkliņš,
   D. Kļaviņa, E. Pelkaus, J. Riekstiņš,
   L. Strazdiņa, I. Zemļanskis; māksl. Blumbergs,
   zin. red. Dr.hist. D. Bleiere],
  : Latvijas Valsts arhīvs, 
   2007. [Rīga], -  872 lpp., SIA “Nordik”,
   ISBN 978-9984-9548-8-2 
   "Dokumentu un fotogrāfiju izvēli noteica pētniecības un piemiņas saglabāšanas motīvi, ar dokumentiem esam centušies skaidrot deportācijas gaitu, ar fotogrāfijām simboliski godināt no visiem Latvijas apriņķiem deportētos cilvēkus."

Anne Aplbauma

Dzelzs priekškars  

   Austrumeiropas pakļaušana 1944. – 1956./

   [Tulk. Dainis Poziņš; red. Juris Goldmanis;
   vāka diz. Eduards Groševs],
   2016. – 704 lpp, ,izd. apgāds Zvaigzne AbC
   ISBN 978- 9934-0-6100-4
   "Grāmatā vispusīgi analizēti sociāli politiskie, ekonomiskie un kultūras procesi. Autors atklāj, kā tika organizēti un darbojās slepenie drošības dienesti, kā funkcionēja komunistiskā propaganda un kāda bija režīma politika attiecībā pret pilsoniskās sabiedrības institūcijām."

Zane Baķe. Valters Nollendorfs

Dokumenti liecina   

   Latvijas vēstures dokumentu izlase skolām 1939. –     1991. [Sag. Zane Baķe, Valters Nollendorfs u.c.],
   Rīga, 1999. - 197 lpp.,
   Latvijas Okupācijas muzejs,
   ISBN 9984-9332-1-0
   Vēsturisko dokumentu atlase skolām. Krājumā iekļauti 86 dokumenti no dažādu arhīvu un iestāžu fondiem. Grāmata piemērota skolām kā metodisks līdzeklis.


Anne Aplbauma 

Gulags   

   Padomju nometņu vēsture/
   [No angļu val.tulk. Paula Prauliņa;
   zin.red. Ainārs Bambāls; red. Asnate
   Baņģere; vāka diz. Māris Simansons],
   2004. – 654 lpp,: izd. apgāds Atēna,
   ISBN 9984-14-102-X
   “A. Aplbaumas Gulags ir pirmais mūsdienu zinātniskais pētījums par padomju režīma centrālo terora institūciju. To unikālu dara ne tikai rūpīgie avotu pētījumi, no kuriem daudz agrāk nav bijuši zināmi, bet arī cilvēciskā attieksme pret šīs pilnīgi necilvēciskās sistēmas upuriem.”     Ričards Paipss             

Atgūstot mūsu atmiņu  

   Atmiņu krājums
   [Sast. Māra Boķe. – Cēsis: [b.i.],
   2006. – 176 lpp.: il., ģim., faks., 23 cm.,

   Cēsnieku stāsti par padomju deportācijām Latvijā, Krājumā izmantoti Cēsu Vēstures un mākslas muzeja materiāli, Cēsu pilsētas ģimnāzijas novadpētniecības materiāli un audzēkņu pārdomas par represijām pret Latvijas iedzīvotājiem, kā arī atmiņas. Krājumā ievietots 1941.gada 14.jūnija no Cēsu apriņķa deportēto personu saraksts.

Hanna Ārente 

Totalitārisma izcelsme 

   Antisemitisms Imperiālisms Totālitārisms

   [Red. M.Solima; galv. red. L. Kovtuna;
   lit. red. Ruta Runce], 
   2000.: Izd. Elpa, - 612 lpp., pers. rād. [598] lpp.
   ISBN 9984-543-50-1
“Nekad mūsu nākotne nav bijusi tik grūti pareģojama, nekad mēs neesam bijuši tik atkarīgi no politiskajiem spēkiem, uz kuriem nevar paļauties, ticot, ka tie rīkosies pēc veselā saprāta likumiem un atbilstoši tautas interesēm, - spēkiem, kuri atgādina galējo ārprātu, ja tos salīdzina ar normām, kas valdījušas citos gadsimtos.”

Akmenī iecirstā sāpe

  Komunistiskā režīma upuriem veltīto pieminekļu un piemiņas vietu apkopojums Latvijas teritorijā. ; [red. Pāvils Neikšāns],
Latvijas Politiski represēto apvienība
Rīga. 2006. - 170 lpp.
ISBN 9984 – 19 – 910 - X                               
“Astoņdesmito gadu beigās visā Latvijas valsts teritorijā parādījās pirmie piemiņas akmeņi. Vispieejamākais materiāls – vienkāršie lauku lielakmeņi – kļuva par pieminekļiem, veidojot svētās kapuvietas tiem, kas guldīti svešajā zemē, bez zārka, bez  kapa…”.

Baltijas bēgļi Gotlandē 

      Gotlandes fotogrāfa Dāvida Holmerta     piemiņai    [Sast. Māra Zirnīte, Aigars Melbārdis; red.Ieva Garda-Rozenberga, Indra Orleja; tulk. Baiba Kangere, Amanda Jātniece;   māksl. Krišs Salmanis], 2011, Rīga, - 208 lpp., ISBN 978-9934-506-32-1   “Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās 1944. – 1945. Baltijas bēgļi – pile okeānā. Bēgļi no Latvijas. Bēgļi no Igaunijas. Fotogrāfijas un atmiņas. Bēgļu atmiņas. Komentāri fotogrāfijām.”

Alfrēds Bērziņš  

Nepublicētas atmiņas  

   [Zin. red. Dr.hist. Ēriks Jēkabsons; 
   atb. red. Renāte Neimane; lit. red. Inta Kārkliņa; 
   kor. Mudīte Arāja], 2015. – 239 lpp.,
   ISBN 978-9934-15-077-7

“Lasītāju vērtējumam nodota Alfrēda Bērziņa līdz šim nepublicētas atmiņas, kas ar tādu pašu nosaukumu glabājas Hūvera institūta arhīvā Stenforda Universitātē ASV. Ā. Bērziņa liecībām ir īpaša nozīme, jo viņš kā sabiedrisko lietu ministrs un Latvijas valdības Iekšlietu ministra biedrs laika posmā no 1934.līdz 1940.gadam atrodas notikumu epicentrā.”  

Deviņi komentāri par komunistisko partiju 

   [Latviskais tulkojums by Broad Press U.S.A.;
   San Diego, CA 92121-4311, USA,
   The epoch times, 2008.
   ISBN 978-9984-30-537-1

   „Viss, kam Ķīnas komunistiskā ir pieskārusies savas pastāvēšanas vairāk nekā astoņdesmit gadu laikā, ticis sabojāts ar meliem, kariem, badu, tirāniju, masveida slepkavībām un teroru. Tradicionālās ticības un principi tikuši vardarbīgi iznīcināti, sagrauta sabiedrības iekārta un sākotnējie morāles jēdzieni. Līdzcietība, mīlestība un saskaņa starp cilvēkiem tika pārvērsta cīņā un ienaidā… Pirms aizveroties noklaudzējis ĶKP zārka vāks, mēs vēlētos sniegt pēdējo vērtējumu par ĶKP un starptautisko komunistisko kustību, kas ilgāk par gadsimtu bijusi par sodību visai cilvēcei.”

Edmunds Būmanis 

Amūras apgabala administratīvās rajonu kartes 

   Autorizdevums
   Ciema padomju saraksti:
   uz 19.05.1954 un 12.04.1958.,
   Ķegums, 2012, - 84 lpp.
   Krājumā dotas 17 rajonu administratīvā iedalījuma kartes uz 19.05.1954. gadu, kas atbilst stāvoklim uz 1949. gada pavasari un kartes pēc teritoriāli administratīvās reformas stāvokli uz 12.04.1958. Izsūtīto atbrīvošanas dokumentos var parādīties gan vecie, gan jaunie rajonu nosaukumi. Pielikumā dota tabula – uz Amūras apgabalu izsūtīto Latvijas iedzīvotāju sadalījums pa rajoniem.   

Edmunds Būmanis 

Omskas apgabala administratīvās rajonu kartes 

   Autorizdevums
   Ciema padomju saraksti uz 25.05.1957.    
   Ķegums, 2014, - 82.lpp.
   Krājumā dotas 32 rajonu administratīvā iedalījuma kartes uz 25.08.1957. gadu, kas atbilst stāvoklim uz 1949. gada pavasari  Izsūtīto atbrīvošanas dokumentos var parādīties gan vecie gan jaunie rajonu nosaukumi. Krājuma 7 lpp. dota veco un jauno rajonu nosaukumu atbilstības tabula. Pielikumā dota tabula – uz Omskas apgabalu izsūtīto Latvijas iedzīvotāju sadalījums pa rajoniem.

Edmunds Būmanis 

Tomskas apgabala administratīvās rajonu kartes 

   Autorizdevums
   Ciema padomju saraksti:
   uz 15.02.1951.g. un 20.11.1957. g.
   2015. - 82.lpp.
   Krājumā dotas 15 rajonu administratīvā iedalījuma kartes uz 15.01.1951. gadu, kas atbilst stāvoklim uz 1949. gada pavasari un karte pēc teritoriāli administratīvās reformas stāvokli uz 20.11.1957. Izsūtīto atbrīvošanas dokumentos var parādīties gan vecie, gan jaunie rajonu nosaukumi. Pielikumā dota tabula – uz Tomskas apgabalu izsūtīto Latvijas iedzīvotāju sadalījums pa rajoniem.   

Divu diktatoru terora upuri Baltijas valstīs

   Rīga, SIA Tapals, 2005. – 144 lpp.
   Konrāda Adenauera fonds,
   UDK 94(474.3) Di 946                     
   ISBN 9984-720-84-5   

   “Starptautiskas Konrāda Adenauera fonda rīkotās starptautiskās konferences (Rīgā, 1999.gada  jūnijā) materiāli. Konferencē piedalījās bijušie disidenti, vēsturnieki un politiķi no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Vācijas. Šajā izdevumā sakopota neliela konferencē sniegto referātu izvēle.”

Uldis Ģērmanis 

Zināšanai  

   Raksti par mūsu un padomju lietām

   3.iespiedums.
   [Vāka zīm. Normunds Hartmanis],
   Stokholmā, 1986. – 241 lpp.
   ISBN 91-8744-00-3
   “Autors iztirzā gan mūsu politisko situāciju Padomju ēnā, gan viņu mēģinājumus apklusināt protestus trimdā un Latvijā. Labākas vielas izpratnei dota krievu diplomātijas metožu, viņu vēstures izpratnes un politisko mērķu analīze.”

Joahims Hofmans                Staļina karš  

   Plānošana Realizācija Dokumenti

   [Red. Renāte Neimane; lit.red. Ilze Brēmere;
   tulk. Juris Ciganovs], 2016. – 351 lpp.
   ISBN 978-9934-15-169-9
   “Šī nav parasta grāmata. Tā ir sava veida grāmata – apsūdzība. Grāmatu var dēvēt arī par vēsturisku sirdsapziņas kliedzienu. Mums pret šo laiku ir īpaša attieksme, jo šis karš ietekmēja arī mūsu valsti, patiesību sakot, ietekmē vēl joprojām.”  

Izpostītā zeme 

   PSRS Militāristi Rīgā
   [
Sast. un priekšv. autors J.Riekstiņš;
   redk. Daina Kļaviņa, Jānis Riekstiņš;
   red. Līga Vītola], Rīga, 1998. - 254 lpp.
   ISBN 9984-9063-0-2
   “Krājumā apkopoti 110 Latvijas Valsts arhīva fondu dokumenti par PSRS militāristu ilglaicīgo uzturēšanos un patvaļu Rīgā. Minētais krājums ir, trešā – noslēdzošā grāmata par PSRS militāristu radītajiem zaudējumiem Latvijai. I daļā tika publicēti 162 dokumenti par PSRS militāristu radītajiem zaudējumiem Latvijas kultūrvidei; II daļā vēsturnieks J.Riekstiņš turpina apzināt par PSRS okupācijas armijas postījumiem Latvijas laukos – zemes piesavināšanos militāro objektu vajadzībām, viensētu iznīcināšana un zemnieku saimniecību pārvietošanu.”

Bents Jensens 

Lielais Gulags 

 Krievijas traģēdija un Rietumu atmiņas     zudums divdesmitajā gadsimtā
   [No dāņu val. tulk. Inga Bērziņa;  
   red. Antra Lezdiņa; kor. Pēteris Jankovs], Rīga,
   2007, - 513 lpp. [apg. Atēna],
   ISBN 978-9984-34-271-9
   “Kaut gan Rietumu pasaule par šiem noziegumiem zināja jau laikā, kad tie tika veikti, reakcija bija niecīga, gluži pretēji – daudzi tos palīdzēja slēpt un noklusēt. Pat komunistiskais genocīds ir palicis nacistiskā genocīda ēnā par spīti satriecošai līdzībai starp abiem režīmiem.”

Guntis Kalme  

Pēdas   

   [Red. Heinrihs Strods; māksl. Aigars Spāģis],
   2012. - 355 lpp.: il., tab.
   Profesora Roberta Feldmaņa fonds,
   ISBN 978-9984-49-668-9 
   “Teoloģijas zinātņu doktora Gunta Kalmes grāmata ir pārdomāto un tautai tālāk apspriešanai nodoto atziņu apkopojums, kas skar dažādus tematus un vēstures notikumus, bet par grāmatas pamattēmu izvirzās latviešu identitātes meklējumi. Kas mēs esam, kas gribam būt un kurp iesim nākotnē? Ceļi un iespējas mūsdienu mainīgajā un pretrunu plosītāja pasaulē ir tik dažādas. Teologs un domātājs G.Kalme atgādina, ka mūsu pamatvērtības ir latviešu valoda, Latvijas Republikas valstiskuma nosargāšana un vēsturiskā atmiņa.”

Alberts Kalme  

Totālais terors 

   Genocīds Baltijā
   [Tulk. no angļu val. Mārtiņš Zelmenis],
   Rīga, Kabata, 1993. – 317 lpp.,
   ISBN 9984-9014-0-8

   Grāmatu ievada autora paša piedzīvotās atmiņas 1940. –1941. gadā čekā un centrālcietumā. „Kopš tā laika  tāda dzīve nu sākusies visās trijās Baltijas valstīs. Vispirms bija komunisti un NKVD. Tad nacisti un gestapo; četri to okupācijas gadi nebija mazāk nežēlīgi; un kopš 1945.gada atkal valda krievi. Šķiet, ka šoreiz tie nolēmuši aizslaucīt visu, kas palicis pāri no baltiešu kultūras un brīvības”. Autors secīgi apskata okupācijas sekas, īpašu vērību piegriežot metodiskajai tautas iznīcībai.

Mārtiņš Kaprāns 

Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā

  Atmiņu politika un publiskā telpa 
  [Autori: Mārtiņš Kaprāns, Olga Pracevska, 
  Laura Uzule, Andris Saulītis;
  lit. red. Ieva Jansone; vāka diz. M. Zandbergs], 
  Rīga, Mansards, 2012. – 192 lpp.,
  ISBN 978-9984-872-61-2
   “Šī grāmata ir rezultāts divu gadu ilgušam pētījumam, kurā Latvijas Universitātes pētnieki centās saprast, aprakstīt un skaidrot, kā kopš 80.gadu beigām ir veidojušās Latvijas sabiedrības attiecības ar vienu no savas pagātnes traģiskajām epizodēm. Kā gadu gaitā ir pieminēti komunisma upuri un kā ir mainījusies pieminēšanas tradīcija? Kas bijuši galvenie dalībnieki šajā procesā? Kāda ir pieminēšanas tradīcijas nākotne? Kāda ir valsts un pilsoniskās sabiedrības atbildība tradīcijas uzturēšanā?”

Kas valda valodu, valda prātu 

   Latviešu valoda okupāciju apstākļos

   Rakstu krājums,  2007. – 84 [12] lpp.,
   Latvijas okupācijas muzeja biedrība,
   ISBN 978 – 9984-9931-2- 6

   “Lai gan Latvija ir atguvusi neatkarību un ir izsludināts LR Valsts valodas likums liela daļa tautas joprojām izjūt mazvērtības kompleksu pret „lielo brāli” – krieviskumu. Tā tas mācīts gandrīz pusgadsimtu, un ar šādu izjūtu izaugušas vairākas paaudzes.”

Arnolds Klotiņš 

Mūzika pēckara Staļinismā

   Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. – 1953.

   [Izd. Ligita Bībere; tulk. Laima
   Asja Bērziņa; mak. Baiba Dūdiņa],
   2018. – LU LFMI, - 679 lpp.,
   ISBN – 978-9984-893-36-5
   “Grāmatā aplūkotās pēckara desmitgades svarīgumu Latvijas mūzikas attīstībā nosaka tās robežsituācija – lūzums, ko izraisīja mūzikas un citu kultūras nozaru - tāpat kā visas sabiedrības dzīves – radikālā sovjetizācija.”

Komunistiskā totalitārisma un genocīda prakse Latvijā

   [Red. kol.: Dz. Alks, A.Krūze, A.Līce,
   I.Ronis, J.Stradiņš, I.Šneidere],
   Rīga, Zinātne, 1992. – 180 lpp.
   ISBN 5-7966-094833
   1991. gada 13. jūnijā Baltijas upuru piemiņas nedēļas ietvaros notika zinātniska konference veltīta komunistiskajam genocīdam Baltijā. Krājuma ievietoto rakstu pamatā ir konferencē nolasītie ziņojumi. Tie atspoguļo genocīdu pret latviešu tautu, visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgās Latvijas valsts iznīcināšanu, komunistiskā totalitārisma postošo ietekmi uz kultūru, zinātni, izglītību, ekonomiku. Grāmatas nobeigumā ir ievietota konferences pieņemtā rezolūcija „Apsūdzība Padomju Savienības Komunistiskajai partijai un tās filiālei Latvijā –Latvijas  Komunistiskajai partijai –par izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci, Latvijas tautu un zemi.”

Ilze Konstante 

Staļina garā ēna Latvijas tēlotājā mākslā

   1940. - 1956.
   [Lit. red. Guna Pence; tulk. Filips Birzulis;
   diz. Dita Pence; fotogr. Aigars Altenbergs], 
   2017. - 798 lpp., faks., il., portr., fotogr.,
  : izd. Neputns, 
   ISBN 978-9934-565-26-7
   “Padomjzemes mitoloģija ienāk latviešu mākslinieku daiļradē. Grāmata ir mēģinājums ieskatīties tā laika mākslas notikumos, analizēt un rast atbildes par mākslas institūciju vietu un lomu, ka arī par dažādiem mākslinieku likteņiem šajā laikā.”

Laimonis Kops 

Latvietis biju, esmu, būšu 

   Okupācijas 50 gadi

   2014.- 304 lpp.: il., fotogr., faks.,
   Talsu tipogrāfija,
   ISBN 978-90-34-14-116-4
   “Traģiskos pārdzīvojumus, ko lielākā vai mazākā mērā pārcieta visa Latvijas tauta pēc 1940.gada, nodēvēja par Baigo gadu. Ar minēto gadu sākās piecdesmit okupācijas gadi. Traģiskajiem notikumiem pēc būtības vēsturiski nav un nevar būt noilguma limita.”  

Kārlis Krēsliņš 

No lauku puikas līdz ģenerālim 

   [Red. Eva Jansone; vāka nof. Ivars Vimba], 
   Rīga, 2017. – 256 lpp.,
   ISBN 978-9934-20-162-2 
   “Grāmatas sākumā autora stāstījums par Krēsliņu dzimtu cauri laikiem (no 1748. gada) Alūksnes pusē. Annas pagastā dzimta ienāk 19.gs beigās. 1949.gadā. Krēsliņu ģimeni līdz ar citām izsūta no Annas pagasta uz Amūras apgabala Tigdas rajonu, kur Sibīrijas taigā paiet Kārļa bērnība. Pēc atbrīvojuma Kārlis mācās PSRS virsnieku skolās, dien aviācijā, līdz pulkveža pakāpē beidz militārās gaitas Maskavā Augstākajā kara akadēmijā kā pasniedzējs un deviņdesmito gadu sākumā pārceļas uz Latviju, kur palīdz veidot un nostiprināt Latvijas Armiju. Šī grāmata ir laba ilustrāciju daudzu bijušo izsūtīto izglītības un karjeras iespējām Krievijā, kamēr Latvijā šīs iespējas bija stipri ierobežotākas. Bet abos gadījumus bijušajiem izsūtīto bērniem tika atgādināts „atceries kas tu esi …”.

Uldis Lasmanis 

Ko neparedzēja hercogs Jēkabs  

   Piemiņai, patiesībai, apskaidrībai
   [Red. Lūcija Ķuzāne; māksl. Andris Nikolajevs],
    Autora izdevums, 2005. {Rīga}, - 432 lpp., 
    ISBN- 9984-9305-4-8 
   “Divu okupācijas režīmu: padomju un fašistu, radītie cilvēkzudumi Jēkabpils apriņķī 1940. – 1965. Jēkabpils, Viesītes pilsētas. Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rites, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves, Zasas pagasti.: “ … neviens pareģonis Jēkabam nevēstīja, ka viņa lolotajos novados atnāks tādi posta laiki, kas tālu pārspēs seno karapulku slepkavības un mēra sērgas apjomus, taču abi radīja cilvēkzudumus, kas neiedomājami jebkurā demokrātiskā valstī.”

Latviešu saraksti 

   [Apkop. Arvīds Auns – Urālietis;
   lit. red. Dzintra Vīksna],- 340 lpp.,
  : Austrumu latviešu biedrība,
   ISBN 9984-9316-0-9
   “Kur meklēt mūsu nomocīto ciltsbrāļu atdusas vietas Austrumu dižvalsts plašumos? Bija simtiem cietumu, simtiem nometņu – Belamorska, Jelaburga, Solovci, SLON, Rečlags, Vaigačo... Nav tur ne kapu kopiņu, ne arī gādīgu roku, kas tās apkoptu. Ir tikai nāves klusums. Un brīžiem pāri laukiem aizbrāž aukas, snieg sniegs.”

Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918. - 1940.

   Biogrāfiska vārdnīca
   [Sast. Dr.hist. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis;
   red. Valdis Veilands, Biruta Alksne],
   Rīga, izdevniecība „NORDIK”, 1998. - 527 lpp.
   ISBN 9984-510-17-4
   “Grāmatas ievaddaļā plašs vēsturnieku apskats par latviešu virsniekiem sākot ar dienestu cariskās Krievijas armijā līdz Latvijas armijas izformēšanai un virsnieku represijām pēc 1940. gada. Vārdnīca iesākās ar sadaļu: Ābelītis Jānis –pulkvedis –izvests uz Noriļskas soda nometnēm. 1943. V piespriesti 8 gadi ieslodzījuma, gājis bojā. Noslēdz vārdnīcu sadaļa: Žīds Jānis –pulkvedis.1941.14.VI nosūtīts uz kursiem Maskavā, kur apcietināts, ieslodzīts Noriļskas soda nometnēs. 1942. IX piespriesti 10 gadi. ieslodzījuma. Atbrīvots 1951. Latvijā atgriezies 1956.” 

Latvijas iedzīvotāju pirmā masveida deportācija

   [Autori: Dr.hist. Daina Bleiere, Jānis
   Riekstiņš], Rīga, Latvijas Valsts arhīvs, 2007.
   - 48 lpp., Iespiests Jelgavas Tipogrāfijā.

   Krājumā dots īss dokumentu raksturojums uz kuru pamata tika veikta deportācija.
Dots skaitliskais izsūtīto raksturojums, to izvietojums Krievijā.
Pielikumā:
1. PSRS karte ar izsūtīto iedzīvotāju sākotnējo ieslodzījuma un nometinājuma vietām,
2. izsūtīto cilvēku īpatsvara pret kopējo iedzīvotāju skaitu atspoguļojums Latvijas kartē.

Latvijas iedzīvotāju otrā masveida deportācija 

   [Autori: Dr.hist. Daina Bleiere, Jānis Riekstiņš],
   Rīga, Latvijas Valsts arhīvs, 2008.- 70 lpp.
   Iespiests Jelgavas Tipogrāfijā.

   Krājumā dots īss dokumentu raksturojums uz kuru pamata tika veikta deportācija. Dots skaitliskais izsūtīto raksturojums, to izvietojums Krievijā.
Pielikumā:
1. PSRS karte ar izsūtīto iedzīvotāju sākotnējo ieslodzījuma un nometinājuma vietām,
2. izsūtīto cilvēku īpatsvara pret kopējo iedzīvotāju skaitu atspoguļojums Latvijas kartē.

Latvijas izlūkdienesti 1919. - 1940.

   664 likteņi

   [Red. Vija Kaņepe], Rīga, 2001. – 296.lpp.,                      
   Izdevēji: LU „Latvijas vēsture” fonds,TSDC,
   UDK 355(474.3)(091)+94(474.3)”1919/1940”
   ISBN 9984-643-29-8
   Grāmatā raksturota Latvijas izlūkdienestu darbības dažādie aspekti brīvvalsts laikā. Pēc padomju okupācijas visi dienesta darbinieki represēti galvenokārt 1940. un 1941. gadā. Grāmatu noslēdz 664 represēto pretizlūkošanas darbinieku saraksts.

Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā

   2567 Vjatlaga mocekļu īsbiogrāfijas

   [Sat. Dr.habil.hist. Heinrihs Strods,
   vēsturnieks Vladimirs Veremjevs;
   red. kor. Vija Kaņepe, Dr.hist. Dzidra Paeglīte],
   Rīga, 2006. - 520 lpp.
   UDK 94(474.3)”1938/1956” (092)+929 Vj 050
   ISBN 9984-643-76-X
   “Šī grāmata kļuva iespējama pateicoties Krievijas Tieslietu ministrijas Sodu izpildīšanas pārvaldes Iestādes K –231 arhivāra Vēsturnieka Vladimira Veremjova skrupulozajam darbam. Grāmatas ievaddaļā raksturota PSRS GULAGA sistēma un Vjatlags (Iestāde K- 231), kurā bija ieslodzīts 6781 Latvijas pilsonis un etniskie latvieši, no kuriem 2627 tika nošauti, gāja bojā smagajā darbā, nepārcieta badu un salu. Šīs grāmatas pamatdaļā sniegtas 2567 politiski represēto upuru īsbiogrāfijas (1938 –1956). Grāmatu noslēdz personu rādītājs.”

Latvijas okupācija un aneksija

   Dokumenti un materiāli

   [Sast. I.Grava Kreituse, I. Feldmanis,J. Goldmanis,
   A.Strenga; zin. red: Dr. hab. prof. D. A.Lēbers], 
   1995. [Rīga], - 607 lpp.,
   ISBN 9984-9085-0-X
   Krājumā apkopoti dokumenti un materiāli par PSRS ārpolitikas īstenošanu Baltijā 1939. –1940.gadā, Latvijas valdības rīcību ekstremālos apstākļos, Latvijas iekšpolitisko stāvokli okupācijas priekšvakarā, ārvalstu reakciju uz notikumiem Baltijā.

Latvija Padomju militāristu varā 

   [Diz. mak. Dace Bormane; lit. red.
   Jānis Ozoliņš, teh. red.  Andrejs Mežmalis], 
    2011. Rīga, - 302 lpp.,
    ISBN 978-9984-49-302-2
   “Pēc Padomju Savienības sabrukuma un armijas izvešanas, grāmatas autori arhīvos pētīja bijušos slepenos dokumentus par karaspēku daļu un bruņojuma izvietojumu, kā arī Militāri rūpnieciskā kompleksa darbību Latvijā. Viņi atrada pierādījumus tam, ka PSRS MRK darbība bija cieši saistīta ar valsts tautsaimniecības vispārēju militarizāciju un gatavošanos trešajam pasaules karam.”  
                                                      Ilgonis Upmalis

Latvijas republikas dibinātāji un atjaunotāji 

   Personas un laikmeti
   [Autori: Dr. Hist. Gatis Krūmiņš,
   Dr.hist. Jānis Siliņš; māksl. Aija Andžāne;
   atb. red. Jūlija Dibovska, lit. red. Anna Lange],
   2020. – 431 lpp., Latvijas mediji,
   ISBN 978-9934-15-711-4
   “Šī grāmata stāsta par cilvēkiem, kas konstitucionāli īstenoja latviešu tautas valsts gribu Latvijas valstiskuma izšķirīgos brīžos. Vēsture nenotiek pati no sevis, vēsturi darina un darbina konkrēti cilvēki, viņu apņēmīgā rīcība un pārliecība par savu taisnību.”                                                                     Egils Levits Latvijas Valsts prezidents. 


Latvijas valsts un tās vīri 

   Galv. red. LZA goda loceklis Oskars Gerts;
   red. Mintauts Ducmanis, Ausma Aldermane;
   teksts, prof. Dr.habil.hist. Rihards Treijs],
   Rīga, Latvijas vēstnesis, 1998. - 544 lpp.,
   ISBN 9984-9237-4-6
   “Krājumā ievietotas ziņas par 110 Latvijas valsts ministriem no 19.11.1918. līdz 18.06.1940, viņu darbības raksturojums. Daudzi no šiem valdības vīriem gāja bojā padomju GULAGA nometnēs.
Izdevumā ir personu radītājs par LPSR AP 03.05.1990. - 05.07.1993. un 5., 6. un 7. Saeimas deputātiem un Ministru Padomes un Ministru kabinetu sastāvs no 07.05.1990. līdz 26.11. 1998”.

Latvija zem Padomju Savienības un nacionāl socialistiskās Vācijas varas 

   1940. – 1991.
   Latvijas okupācijas muzejs,
  1998. [Rīga}, - 191 lpp.
   ISBN 8046-8862-4
   Gan Latvijas iedzīvotāji, gan ārzemnieki, apmeklējot muzeju, dziļāk izpratīs latviešu tautas likteni. Šeit savāktās liecības un to pasniegšanas veids ļauj gan racionāli, gan emocionāli apjēgt kādas sekas uz indivīdu atstājusi Eiropas “lielā politika” 20. gadsimta otrajā pusē.

Latvijas vēstures un historiogrāfijas prblēmas 

  1918. - 1990. 

  [Sast. Inesis Feldmanis, Uldis Neiburgs,
   Valters Ščerbinskis], [ Rīga], 2015.

   Latvijas vēsturnieku komisijas pētījums
   2012. un 2013.gads 28.sējums,
   ISBN 978-9984-879-93-2

Latviešu rakstniecība biogrāfijās

    [Red. Ināra Stašulāne; māksliniece Ināra Jēgere].
   LU Literatūras, Folkloras un mākslas institūts;
   Rīga, 2003. - 744 lpp.: izd. Zinātne,
   UDK 82.0;821.174(092)(031) La 802
   ISBN 9984-698-48-3

Enciklopēdiska vārdnīca par latviešu literātiem, tulkotājiem, kritiķiem u.c. ar literatūru saistītiem darbiniekiem. Daudzi no tiem ir bijuši represēti no dažādu totalitāro režīmu puses.

Lāčplēša kara ordeņa kavalieri

   Biogrāfiska vārdnīca   
   [Autori Modris Šēnbergs, Ainārs Bambals,
   Raimonds Romanovskis, Edgars Ruņģis,
   Uģis Treide; red. Ilze Antēna],
   Rīga, Jāņa Sēta, 1995. - 616 lpp.,
   ISBN 9984-508-49-8 
   “Ar Latvijas augstāko ordeni tika apbalvoti 2116 karavīri, ko piešķīra gan par cīņām I pasaules karā Rīgas frontē, gan brīvības cīņās izlietām asinīm. Daudziem cīnītājiem nācās aizvadīt mūžu sakropļotiem un slimību lauztiem. Baigā gada asinssarkani ledus puteņi „Lāčplēšus” aizrāva sev līdzi visupirmos. Latviešu brīvības izcīnītāji miruši bada nāvē Noriļskā, šauti Maskavas, Astrahaņas un Novosibirskas cietumos. Daļai no „Lāčplēšiem” kopā ar ģimenēm izdevās paglābties trimdā. Reti kurš no svešumā dzītajiem „Lāčplēšiem” apgūlās Latvijas zemē.”

Klinta Ločmele 

(NE)izstāstītā vēsture

   Skola Mājas Atmiņa
   Projekts „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” 
   [Autores Klinta Ločmele, Olga Procevska;
   lit. red. Ieva Jansone; māksl. Mārtiņš Zandbergs],
   Rīga, LU SZF SPPI, 2011.- 144 lpp.,
   ISBN 978-9934-8194-2-1
   “Ir ģimenes, kurās personīgās atmiņas atradušas ceļu no vienas paaudzes pie otras, tādējādi sniedzot vispusīgāku, personīgāku skatījumu uz vēstures norisēm. Pagājušā gadsimta 40.gadi un 50.gadu pirmā puse ir viens no sarežģītākajiem periodiem Latvijas vēsturē. Šī grāmata piedāvā izzināt, kādi ir 11. –12. klases skolēnu atmiņas un vēstures zināšanu avoti, kā vērtējama to darbība un kādu nozīmi tiem piešķir paši jaunieši sešās Latgales vidusskolās.”

LPSR drošības dienesta darbība 1944. - 1956.

 
   [Ritvars Jansons],   
   Rīga, Latvijas Universitāte, - 300 lpp.,
   2.sējums,
   LPSR Valsts Drošības komitejas zinātniskās   
   izpētes   komisija.
   LPSR VDK pret latviešu tautu vērsto totalitāro noziegumu izpētes komisija.
Zinātniskās konferences Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija 2015. gada 15. - 17. decembrī Liepājā materiāli.

Tālivaldis Margēvičs 

Šķērsiela 13 

   Latvieša dibināts gulags, dokumentāls
   vēsturisks 
romāns par latviešu likteņiem PSRS
   varas elitē

   [Red. un proj. Vad. Valdis Klišāns;
   diz. Aigars Truhins], 2016. – 224 lpp.,
   Apgāds “Zvaigzne ABC”,
   ISBN 978-9934-0-5879-0
   “Romāna galvenais varonis ir reāla persona – Eduards Bērziņš, gleznotāja Vilhelma Purviņa audzēknis, strēlnieks un boļševiks, pirmais Kolimas nometnes priekšnieks. Mainoties laikiem un varām, mainās arī slavenā valstsvīra vērtējums – vispirms viņš ir varonis – latviešu strēlnieks, vēlāk – izveicīgs čekists un Dzeržinska uzticības persona.”

Migranti Latvijā 

   1944.- 1989.: Dokumenti

   Latvijas valsts arhīvs, 2004. - 245 lpp.
   Valsts Kultūrkapitāla fonds,
   Daugavas Vanagi.
   ISBN 9984-9548-1-1

Mīta sabrukums

   Laiks Notikumi Cilvēki

   [tulkots no krievu val.],
   [Sast. V. Leitāns, māksl. U. Sosnovskis],
   1989. [Rīga],- 288 lpp., izd. “Avots”,
   ISBN 5-401 00326-9

   “Krājumā apkopoti materiāli par tā sauktajiem “baltajiem plankumiem" PSKP un PSRS vēsturē. Cilvēki, kam pieder neierobežota vara un kuri nav pakļauti demokrātiskai kontrolei, pierod justies nemaldīgi, neizmērojami pārāki par visiem, pierod pie visatļautības, pārvērtē savas spējas un iespējas.”

Arnolds Klotiņš 

Mūzika pēckara Staļinismā 

  Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade
  1944. – 1953.

   [Izd. Ligita Bībere; tulk. Laima
   Asja Bērziņa; mak. Baiba Dūdiņa],
   2018. – LU LFMI, - 679 lpp.,
   ISBN – 978-9984-893-36-5
   “Grāmatā aplūkotās pēckara desmitgades svarīgumu Latvijas mūzikas attīstībā nosaka tās robežsituācija – lūzums, ko izraisīja mūzikas un citu kultūras nozaru - tāpat kā visas sabiedrības dzīves – radikālā sovjetizācija.”

Narimas hronika 

   Dokumenti un atmiņas

   [Sak. V.N. Makšejevs; red.
   A.J. Solžeņicins; māksl. G.Cālītis;
   tulk. V.Jākobsons], 1999. - 240 lpp.

   “Krievu rakstnieks V. Makšejevs grāmatā apkopojis dokumentus, atmiņas, komentārus, kas ne vien dziļi izgaismo 1930 – 1945.gada Sibīrijas izsūtījumā bojā gājušo un izdzīvojušo likteņus, bet arī traģiskā skaudrumā atklāj tās valsts mašīnas darbību, kas tika radīta, lai cilvēkus pārvērstu par vergiem.” 

Ojārs Niedre, Viktors Daugmalis 

Slepenais karš pret Latviju 

   Arhīvi apsūdz 
   Komunistiskās partijas darbība 1920. –1940. 
   Red. Māra Čerkašina; vāka nof. Ivars Bērziņš],
   Rīga, 1999. – 144 lpp. 
  Totalitārisma dokumentēšanas centrs.
   ISBN 9984-9327-1-0
   "Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs,  izmeklējot komunistiskā un nacistiskā režīma noziegumus, ar šo grāmatu aizsāk sēriju, kas veltīta Latvijas vēstures vistumšākajiem posmiem. Kliedēt šo tumsu, ļaut cilvēkiem ieskatīties tai naida un melu bezdibenī, kas gadu desmitiem tika slēpts no sabiedrības, atklāt tā cēloņus nozīmē iestāties par to, lai gaisma patiesi kļūtu par mūsu sabiedroto, pavadoni un galamērķi.”.                                                                         Indulis Zālīte

Nyet Nyet Soviet 

   Stāsti par latviešu politiskajām 
   demonstrācijām trimdā
   [Marianna Auliciema, Kristīne Beķere,
   Maija Hinkla un citi.; red. Eva Eglāja
   Kristsone; vāka diz. Džeremijs Smīdss},
   2018.- 318 lpp.: il., ģim., inf.[313. – 318] lpp.,
   : izd. “Latvieši pasaulē”
   ISBN 978-9934-19-438-2
“Grāmatā apkopoti aizraujoši un emocionāli fragmenti pavisam piecdesmit septiņām apjomīgām intervijām ar demonstrāciju dalībniekiem. Teju visos publicētajos atmiņu stāstos apzināti atstātas valodas īpatnības – gan stāstījumos, gan personvārdu un vietu nosaukumu atveidē. Tas darīts ar nolūku saglabāt dzīvā stāsta klātbūtni.”

No NKVD līdz KGB 

  Politiskās prāvas Latvijā 1940 –1986

   Noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto
   Latvijas iedzīvotāju rādītājs

   [Sast. Dzintars Ērglis, Dr.hist. Rudīte Vīksne,
   Arturs Žvinklis, Sarma Boge;
   red. Ināra Stašulāne; māksl. Ināra Jēgere],
   Rīga, 1999. - 977 lpp.,
   Latvijas Vēstures institūta apgāds,
   ISBN 9984-601-73-0

Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 

   Rakstu krājums

   [Red. Tadeušs Puisāns, Dr.hist.h.c.;
   proj. koordinators Jānis Mežaks, M.A.],
   2000. - 592 lpp.,
   Memento Stokholma – Toronto,
   ISBN 91-87114-35-6
   “Jau tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanos latviešu trimdas zemēs atskanēja balsis, ka vajadzīga okupācijas laika nodarījumu dokumentācija – Latvijas  valdības izdota Baltā grāmata. Nesagaidot Latvijas valdības atsaucību šim ierosinājumam, 1997.gada pavasarī Kanādas Daugavas Vanagu delegātu sapulce un Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā padome nolēma kopējā sadarbība izdot savu Melno grāmatu”. Grāmatas II nodaļā  aplūkotas abu totalitāro varu okupācijas un to sekas, III nodaļa sniedz  starptautisko dokumentu  kopijas. Izdevums apgādāts ar personu rādītāju un autoru īsam biogrāfijām.”

Okupācijas varu politika Latvijā 

   Dokumentu krājums

   [Atb. red. E. Pelkaus; red. G. Pence],
   Latvijas valsts arhīvs,
   1999. [Rīga], - 591 lpp.
   ISBN 9984-510-59-X.

Padomju deportāciju pieminēšana 

   [Sast. Mārtiņš Kaprāns, Olga Procevska,
   Laura Uzule, Andris Saulītis],
   2012. [Rīga], - 192 lpp.,
   ISBN 978-9984-872-61-2
   “Grāmata sagatavota Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” ietvaros. Helēna Celmiņa: “Dažos pagastos atradās drosminieki, kas personīgi, nakts tumsā slēpdamies, ieradās pie (izsūtāmo) sarakstos iekļautām personām un brīdināja. Es personīgi pazīstu divus cilvēkus, kas tādā veidā paglābās. Uzskatu, ka tādi brīdinātāji, un viņu nav daudz, ir pelnījuši īpašu atzinību.”

Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā 

   [Zin. red. Juris Prikulis; vāka diz.
   Valters Lācis], 2012. Rīga, - 261 lpp.,
   ISBN 978-9934-8363-0-5

   “2011.gada 17.– 18. jūnija starptautiskās konferences materiāli.
Sociālekonomiskie zaudējumi. Videi nodarītie zaudējumi.
Aplūkotas četras pamatproblēmas: cilvēkresursu zaudējumi, ekonomiskie zaudējumi, videi nodarītie zaudējumi. Iztirzāti metodoloģijas jautājumi šo zaudējumu aprēķināšanai.”

Ņikita Petrovs 

Bendes

   Viņi pildīja Staļina pavēles

   Nāves mehānisms, kas ierāva arī latviešus
   [Red. Jūlija Dibovska; kor. Elīna Kokarēviča;
   māksl. Indulis Martinsons],
   2017. – 355.lpp.: Latvijas Mediji,
   ISBN 978-9934-15-370-9
   “Šī grāmata ir citāda, un mūsu grāmatu plauktos daudz tādu neatrast. Tā stāsta par cilvēkiem, kuri ir bijuši instruments sistēmas rokās, lai sagādātu ciešanas citiem un ir pastrādājuši tādus darbus, par kuriem daudziem gribētos teikt: Bet kāpēc gan par tādiem būtu jāraksta? Tā stāsta par Staļina līdzgaitniekiem un tiešajiem palīgiem.”

Pēdējais karš 

    Atmiņa un traumas komunikācija

   [Red. M. Kaprāns, V. Zelča],
   2011. [Mansards], - 314 lpp.,
   ISBN 978-9984-872-05-6

   “Krājumā ietvertajos rakstos analizēti traumatiskie nospiedumi Latvijas iedzīvotāju identitātē: valstiskuma zaudēšana, holokausts, Latvijas vēstures konstrukcija nacistiskās okupācijas periodā, pretošanās kustība, Latgales nacionālie partizāni un staļiniskā deportācija.” 

Aivars Pētersons 

Krustugunīs

   [Zin. red. Kārlis Krēsliņš; red. Uldis
   Bormanis; māksl. Andris Nikolājevs],
   Rīga: autora izdevums,
   2007. – 599, [1] lpp.,: il., ģim., faks., sh.,
   kartes, pers. rād. 583. - 592. lpp.,
   ISBN 9789-9843-919-7-7
   “Latviešu karotmāka, 1940.-1945.: 60 gadus no tautas slēptais. Aivara Pētersona militāri vēsturiskais pētījums analizē un dokumentāli apstiprina notikušo un atklāti atbild, ko mēs gribējām vai negribējām, varējām vai nevarējām, darījām vai nedarījām savas valsts un tautas aizstāvēšanai pēdējā pasaules kara dramatiskajos notikumos. Darbā analizēta Latvijas un tās karavīru dalība Otrā pasaules kara notikumos.” 

Piemiņas vietu ceļvedis 

   Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti

   [Autori K. čakstiņa, R. Pētersons; red. Ilze
    Antēna; pr. vad. Mareks Kilups; māksl.
   Līga Dubrovska, tulk. Amanda Zaeska],
   Rīga, 2017. – 358 lpp., il., ģim., kartes,
   ISBN 978-9934-8299-5-6
   “Ceļvedis pa Pirmās Latvijas neatkarības divdesmit divu gadu un okupācijas piecdesmit viena gada piemiņas vietām Rīgā un apkaimē liek domāt: Tik daudz, bet tajā pašā laikā – tik maz. Tik daudz okupācijas, tik maz neatkarības. Tik daudz apspiešanas, tik maz brīvības. Tik daudz pagātnes smaguma... “                                                                                     Prof. em. Dr.Valters Nollendorfs  
Valstiskuma veidošana un nacionālās identitātes saglabāšana. Nacistu okupācijas laiks, 1941.-1944.gads. Padomju okupācijas laiks, 1940.-1941., 1944.- 1991.gads. Nacionālā valstiskuma atgūšana. Baltijas ceļš.”

Politiski represētās personas

   Latvijas Republikas likumdošanas aktu
   krājums

   [Sak. A.Ozoliņš, red. R. Dindūne], Rīga, 1993. -
   116 lpp., LR Tieslietu ministrijas Tiesiskās
   informācijas centrs,
   UDK 343.4 (094.1) Po 283
   “Krājumā ievietoti Latvijas Republikas uz 01.06.93. spēkā esošie Latvijas republikas likumi, Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumi un rīkojumi, kuri attiecas uz politiski represētām personām.”

Politiski represētās personas

   Latvijas Republikas normatīvo aktu krājums
   [Sak. Rita Dindūne],
   Rīga, 2000. - 168 lpp.,
   Iespiests SIA „Z un L”,
   ISBN 9984-672-38-7
   “Šajā aktu krājumā apkopoti jau desmit gadus spēkā esošie Latvijas republikas  likumi ar visiem grozījumiem, Ministru Kabineta noteikumi, Valsts ieņēmuma dienesta rīkojumi un citi normatīvie akti, kuri attiecas uz politiski represētajām personām un to cilvēktiesību nodrošināšanu.”

Jāzeps Pošeika 

Latvijas grāvēji 

   Atkārtotais izdevums 
   Rīga, Antena, 2009. -159 lpp.,
   ISBN 978-9984-719-580
   “Autoru represēja Baigajā gadā, viņu nošāva Ulbrokas mežā un apraka masu kapā.J. Pošeiko grāmatu „Latvijas grāvēji” izdeva pirmās brīvvalsts laikā, jaunībā viņš sastāvēja sociāldemokrātu vēlāk komunistu partijās, izpratis to īsto būtību izstājās no partijas, noskaidro un atmasko abu partiju kopdarbību, īstos mērķus un nolūkus.
Šo partiju vadoņi zem demokrātiskās republikas maskas kala slepenus plānus, lai ar ieročiem rokās sagrābtu valsts varu un nodibinātu komunistisko iekārtu Latvijā.”

Gunārs Preinbergs 

Latvijas veterinārsti politisko represiju dzirnās 

  [Rīga]: LR Zemkopības ministrija,

   2007. - 175 lpp: il., ģim.,
   Personu rādītājs: 172.- 175.lpp.,
   ISBN 9789-9847-925-6-9

   “G. Preinberga grāmata izdota cariskās impērijas, ka arī sarkanā un brūnā totalitārā režīma represēto un nobendēto veterinārārstu un viņu ģimenes locekļu piemiņai. Tajā sniegtas 226 represēto veterinārārstu un viņu piederīgo ziņas. Enciklopēdiskajā izdevumā dati par ģimeni, izglītību, zinātnisko darbu un citi.” 

PSRS atklātajos ispieddarbos, radio un televīzijas raidījumos publicēšanai aizliegto datu saraksts

   Maskava 1970. Slepeni: dokumentu krājums 
   sast. Heinrihs Strods; tulk. Jānis Dūms],
   Rīga, 2008. - 399 lpp.,
   ISBN 978-9984-38
  “Grāmata izdota ar LR Ministru kabinetu PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanas, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanas un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas un Latvijas vēsturnieku komisijas atbalstu.” 

Jānis Riekstiņš 

Ekspropriācija 1940 - 1959 

   Dokumentu krājums
   [datorsalikums Ulla Freiberga;
   makets Anda Jansone],
   Rīga, 1998. - 128 lpp.,
   ISBN 9984-9219-8-0
   “Grāmatā atveidoti padomju valdības lēmumi un rīkojumi par mantas atsavināšanu un uzkaiti.”

Jānis Riekstiņš 

Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija 

   [Autors Jānis Riekstiņš; zin. red. Pārsla Eglīte,
   Juris Prikulis]; Rīga, 2015. - 200 lpp.,
   ISBN 978-9934-8578-1-2
   “Šo monogrāfiju sagatavošanā izmantoti Latvijas Valsts arhīvā esošie LPR Ministru padomes, Latvijas komunistiskās partijas Centrālās komitejas,  LPSR Centrālās statistikas pārvaldes,  LPSR Valsts plāna komitejas, Rīgas pilsēta izpildu komitejas, kā arī citu iestāžu fondu materiāli. Izmantoti arī Latvijas un citu valstu zinātnieku pētījumi par padomju impērijas koloniālās politikas norises gaitu.”

Jānis Riekstiņš 

PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā

   [Lit. red. Inese Straume; kor. Inese Straume; 
   diz.Gundega Lojāne],
   Rīga, 2020. - 214 lpp.: izd. “Zemgus LB”,
   ISBN 978-9934-8363-2-9

   “Jāņa Riekstiņa darbs kā vienmēr ir zinātniski pamatots, balstīts uz arhīvos atrastajiem dokumentiem. Slepenie dokumenti atspoguļo visu reālo padomju dzīves īstenību, bez izskaistinājumiem, kā arī augstprātīgo attieksmi pret Latvijas pamatiedzīvotājiem un nodarītos daudzos noziegumus no PSRS militāristu puses.”  

Jānis Riekstiņš 

Kulaki Latvijā 

   Dokumenti un fakti
   Rīga, Ievanda, 1996. - 130 lpp.,
   ISBN 9984-9112-4-1
   “Krievijas boļševiki cīņu ar turīgo zemniecību „kulakiem” uzsāka 1917.gadā. Visprecīzāk šo politiku iezīmēja J.Staļins: „Kulaku kā šķiras likvidācijas politika jārealizē ar vislielāko neatlaidību un konsekvenci, uz kādu vien boļševiki ir spējīgi. … kulaku ekspropriācija –tā ir kolhozu dibināšanas un attīstības sastāvdaļa”                         "Pēc Latvijas okupācijas 1940.g. jūnijā tikpat traģisks liktenis bija iecerēts arī daudziem tūkstošiem Latvijas zemnieku. Izsūtīto „kulaku” ģimeņu īpašums tika konfiscēts. Latvijā palikušo kulaku saimniecības līdz pat 1953.g rudenim tika apliktas ar aizvien lielākiem nodokļiem un nodevām, nodokļu parādniekiem aprakstīja mantu un pašus nodeva tiesai.”

Tas bija tautas laiks 

    

   [Tautas deputātu klubs “Neatkarība”],
   : sal. Antēra,
   [Priekšv. M. Kosteņecka; māksl. Aldis Aleks],
   Rīga, 2001. - 706 lpp.

   “Šī ir pirmā kluba “Neatkarība” grāmata. Apzinoties atbildību vēstures priekšā, nolēmām negrimt nostalģiskās atmiņās, bet gluži otrādi – ļaut sniegt liecību par mums pašai vēsturei.”

Veronika Sajadova 

PSRS un Latvija 

   Starptautisko tiesību pārkāpums 
   [Atb. red. Ināra Neimane; lit. red.
   Rita Kļaviņa], – 383 lpp.,
   ISBN 978-9934-15-155-2

“Grāmatā izmantoti fotoattēli un dokumenti no Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts Vēstures arhīva, Latvijas Valsts arhīva. Monogrāfijas pamatā ir promorcijas darbs: Starptautisko tiesību pārkāpumi PSRS – Latvijas attiecībās. Aizstāvēts 2013.gadā.”

Vilis Seleckis 

Kolimas asiņainais zelts 

   Vēsture cilvēku likteņos

   Vēsturisks piedzīvojumu romāns
   [Red. Guntis Feldmanis],
   Izdevniecība “Klio ABC”, - 280 lpp.,
   ISBN 978-9934-8589-2-5
   “Romāna dokumentālās daļas pamatā ir pazīstamā brīvības cīnītāja Inta Cālīša atmiņas par Kolimas lēģeros piedzīvoto. Intu Cālīti tiesāja skolēnu organizācijas “Lāčplēsis “ dibināšanu un vadīšanu. Kara tribunāls piesprieda nāves sodu, ko aizstāja ar 25 gadiem stingrā režīma nometnē.” 

Ādolfe Šilde 

Pasaules revolūcijas vārdā 

   [Galv. red. Mairita Solima], 3.izd.
   Rīga, Elpa, 1993. - 425 lpp.,
   UDK-p 947.43 Ši 320 
   Ar Rasmas Šildes - Kārkliņas atļauju,
   no 1983.gada Grāmatu Drauga izdevuma.
   “Kā raksta autors Ādolfs Šilde: „No padomju terora smagi cietuši ne vien atsevišķi cilvēki un ģimenes, bet visa latviešu tauta. … Šinī grāmatā … mēģināts dot kopēju pārskatu par visu padomju teroru Latvijā, pie tam trijos vēsturiskos posmos. Tam izmantots vēl nepazīstams vai maz pazīstams liecību materiāls, dokumentācija un ziņas no citiem pieejamiem avotiem.”

Tŗīs Latvijas okupācijas 

   Riga, Ocupation Museum Fondation,

   2005. - 48 lpp.,
   ISBN 9984-9613-8-9
   “Ārzemju lasītājam angļu valodā veltīts izdevums, kas stāsta par:
- Latvijas neatkarības laiku 1918. -1940.,
- Padomju okupāciju 1940. –1941.,
- Nacistiskās Vācijas okupāciju kā „Atbrīvošanu”,
- otro padomju okupāciju 1944/45.-1991.,
- par „Dziesmoto revolūciju” 1987. -1991.,
- izdevums noslēdzas ar nodaļu „Okupācijas sekas”.

Triju zvaigžņu gaismā 

   Pirmā grāmata 1924. –1940.

   [Red. Aina Rozeniece; māksl. Inta Sarkane;
   vēst. autore Dr.hist. Kristīne Ducmane],
   Rīga,1997. – 679 lpp.,
   izdevējs Latvijas vēstnesis,
   ISBN 9984-9237-0-3
   “Šajā grāmata pirmo reizi vienkopus publicēti visu to personu vārdi, kas ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotas līdz 1940.gada maijam. Tā ir mūsu tautas un valsts izcilāko cilvēku enciklopēdija. Liela daļa no tiem tika samalti naidīgās varas dzirnās. Grāmata iesākas ar stāstu par Ordeni un normatīvajiem dokumentiem. Pamatdaļu veido ar Ordeni apbalvoto saraksti”.

Triju zvaigžņu gaismā 

   Otrā grāmata pirmais kopojums 1994. –1998.
   [Vad. red. Aina Rozeniece;
   māksl. Inta Sarkane un Žanete Zariņa;
   vēst. autore Dr.hist. Kristīne Ducmane],
   Rīga, 1997. - 376 lpp.,
   izdevējs Latvijas vēstnesis,
   ISBN 9984-9237-3-8
   “Šīs grāmatas otrais sējums veltīts ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotajiem laikā no 1994.gada 7.novembra līdz 1998.gada 22.jūlijam. Līdzās apbalvoto sarakstiem nu ir arī ieskats šo cilvēku dzīvē, mūža gājumā, darbos un domās.”

Ilgvars Veigners 

Latvieši Igaunijā un Lietuvā, latvieši austrumzemēs

   [Grāmatas nof. Inese Guna],
   Izdevējs: SIA “Drukātava”,
   2009. Rīga, - 639 lpp.,
   ISBN 978-9984-853-07-9

Vispārējs demogrāfisks hronikāls apskats,
ietverot:
Pirmais pasaules karš 1914. – 1918.,
Otrais pasaules karš 1939. – 1945.,
Padomju okupācijas laiks 1945. – 1991.,
Pēcpadomju periods no 1990. gada.

Māra Vidnere 

Ar asarām tas nav pierādāms 

   Monogrāfija: veltīta Annai un Alfrēdam
   Liepiņiem
   Rīga, 1997. (LU), - 312, [15] lpp.: il.,
   ģim., kartosh., tab., faks ; 21 cm.
   “M. Vidnere (dzim. Liepiņa) dzimusi represēto ģimenē 1951.gadā Rīgas Centrālcietumā, un kopā ar māti nepilna mēneša vecumā izsūtīta uz Tālo Austrumu nometnēm. Darbs veltīts nepatiesi apvainotajiem un sodītajiem Latvijas pilsoņiem, kas cietuši jebkura veida totalitārās diktatūras represijās. Autore cenšas atklāt tos faktorus, kas veido, saglabā un attīsta labestību, žēlsirdību, cieņu, līdzjūtību, pieticību, izturību pat ekstremālos apstākļos".

Antonijs Zunda 

Baltijas valstu jautājums

  1940. - 1991.
   [Autora redakcijā; vāka diz. Aigars Truhins],

   2011. – 120 lpp.,
   Apgāds “Zvaigzne ABC”,
   ISBN 978-9934-0-2224-1
   “Grāmatā aplūkota Baltijas valstu jautājuma vēsture piecdesmit gadu garumā – no 1940. – 1991.gadam, t.i. no to okupācijas līdz neatkarības atjaunošanai, balstoties uz agrāk nepublicētiem Latvijas, Lielbritānijas, ASV un citu valstu arhīvos atrastajiem dokumentiem.” 

Ludvigs Žagars 

Nesodītais noziegums 

     
   Atmiņas Vērojumi Atziņas
   Autora Izdevums 1987.gadā
   Losandželosa, - 457 lpp,

   “Salīdzinot stāvokli, kāds bija pirms Otrā pasaules kara un stāvokli šodien, mēs redzam, ka ir radusies dziļa un plata plaisa, un tajā pilnīgi “iegrūstas” vairākas neatkarīgas un brīvas valstis, kā piemēram: Igaunija, Latvija, Lietuva un daļēji Somija, Vācija, Polija un Rumānija.”  

Modris Ziemiņš 

Kā žņaudza Baltiju 

   Rīga, 1997. - 280 lpp.,

   Iespiests A/S ‘’Preses nams’’,
   ISBN 9984-9221-0-3
   “Grāmatas autors ir pieredzējis militārais žurnālists, armijas dzīves hronists, daudzu militāro pavērsienu aculiecinieks. Kā toreizējais PSRS Aizsardzības ministrijas laikraksta “Krasnaja zvezda” korespondents, viņš ticies ar daudziem militārās elites pārstāvjiem, kuru portretu vaibsti ieskicēti arī šajā dokumentālajā apritē.”

Modris Ziemiņš 

Krievija - mūsu tuvās un tālās ārzemes? 

  Rīga, - 2002,: iespiests “Mācību grāmata”,
  ISBN 9984-9221-4-6
   “Vadošā augstākā politika bija nolēmusi latviešus pie šī labā atgādinājuma no viņu zemes izraidīt. kad pārkrievošanās, kas sākās ar 1882.gadu tautskolu noteikumiem kā valsts politika Latvijā, nebija devusi gaidītos rezultātus, Krievijas valsts dome ap 1910. gadu sāka izstrādāt plānu, kā no Krievijas uz Latviju nosūtīt tik daudz turienes iedzīvotāju, ka latvieši paši savā zemē nokļūst mazākumā, viņiem sava valoda tāpēc kļūst lieka, pat par traucēkli, viņi sajauksies ar svešajiem atnācējiem un tādejādi kā tauta pazudīs. Tad pārkrievošanās politika būs savu sasniegusi”.

1941.gada 14.jūnija deportācija - noziegums pret cilvēci 

   Latvijas vēsturnieku komisijas raksti/
   6.sējums.

   [Sast. Māra Brence, Dzintars Ērglis],
   2002.- [Rīga], - 416 lpp.,
   Starptautiskas konferences materiāli,
   2001.gada 12. – 13.jūnijs,
   ISBN 9984-691-52-8   

   Noziegumi pret cilvēci
  
[Red. Aija Kalnciema, Vija Stabulniece;
   atb. par izdevumu Daina Kļaviņa],
   Vēsturnieku komisija, Latvijas universitāte,
   Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts,
   Rīga, 2011. 12. –13.jūnijā, - 71 lpp.
Konferencē nolasīti 27 zinātnieku referāti par genocīda problemātiku Latvijā, Baltijas valstīs un Ukrainā, okupācijas radītiem zaudējumiem, deportācijas ietekmi uz sabiedrību, tautsaimniecību.

1949.gada 25.marts Izvesto balsis 

   Daugavpils un Ilūkstes apriņķa deportēto
   ģimeņu likteņi mutvārdu vēstures avotos
   un arhīva dokumentos/

   [Sast. Irēna Saleniece; lit. red. Sandra
   Meškova u. c.; māksl. Ilze Meldere],
   Daugavpils: 2008. - 399 lpp.: ģim., faks., tab.,
   Bibliogr.: 329.- 350 lpp.,
   ISBN 9789-9841-437-81
   “Mutvārdu vēstures avoti krājumā ir papildināti ar arhīva dokumentiem, kuri attiecas uz teicēju ģimenēm. Dokumentu liecības apstiprina, dažreiz precizē vai pat noliedz stāstīto, taču jebkurā gadījumā rada izteiksmīgu kontrastu starp dzīves oficiālo un privāto telpu.”  

 .