Piemiņas vieta Sibīrijas mātēm Likteņdārzā - Mātes dienā
A.Saulītis
Un iet tā vētrā, naktī, kaut arī saļimtu...
Ai, mātes mīlestība, cik liela, svēta tu.
“Mamma nevarēja vagonā iekāpt, viņa bija uzvilkusi ziemas
mēteli, tāpēc ka mums teica, lai ņemam ziemas apģērbu. Ziemas mētelis jūnijā...
Bet mammai bija viena kāja iesprūdusi, viņa saka: ”Pagaidiet, kāja...” Tad
viens zaldāts izrāva kāju un iegrūda mammu vagonā. Mammai bija četrdesmit
astoņi gadi, no dzemdībām vēnas bija slimas, kājas sāpēja.”
Margarita Fetlere (Kumizova)
“Laikam jau kādas dobītes mums bija ierādītas. Mamma pati uzraka zemīti un iestādīja nopelnītos kartupelīšus, pēc laika to zemīti atņēma un iedeva citu. Tad jau varēja tikai puskartupeli iestādīt, bet, kad trešo reizi ierādīja jaunu zemes gabaliņu – varēja zemē iestādīt tikai miziņas ar asniņu.” Rasma Krastiņa
Tajā dienā biju apbraukājis vairākus pudurus un
pēcpusdienā posos mājās, ar prieku aplūkodams pamatīgo kaudzi laivas
priekšgalā. Ceļš tāls, sādžai tuvojos jau krēslā, ieraugu – kraujas malā stāv
mamma. Kā viņa zina, ka es jau esmu klāt? Muļķa puikam neienāca prātā, ka mamma
jau sen satraukumā vēro upi, vai tikai nav notikusi nelaime.”
Juris
Jankovskis