Koordinācijas padomes sēde 2019. gada 19. februārī

LPRA valde paziņo, ka kārtējā Koordinācijas padomes  sēde notiks 2019. gada  19. februārī, plkst. 10.00, Rīgā, Rīgas Latviešu Biedrības nama Kamīna  zālē.

Plānotā darba kārtība:

1)  LPRA pr-ja I. Kaļķa informācija;

2)  LPRA valdes vēlēšanas;

3)  40 minūšu gara filma par Nacionālo partizānu vietas ,,Bitāna bunkuri” piemiņas akmens atklāšanu Alūksnes novada Mālupes pagastā, 2017. gada 13. oktobrī;

4)  Dažādi.


 LPRA sekretāre   Dagnija Liepiņa

LPRA 30. konference notiks 2019. gada 2. februārī

LPRA 29. KONFERENCES DARBA KĀRTĪBA 2019.GADA 2. FEBRUĀRĪ, PLKST. 10.00, RĪGĀ, RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS NAMĀ:

10:00 - 10:10  Konferences atklāšana  

10:10 - 10:40  Koncerts  

10:40 - 10:50  Konferences darba institūciju izveidošana  

10:50 - 10:55  Konferences darba kārtības pieņemšana  

10:55 - 11:00  Mandātu komisijas ziņojums

11:00 - 11:30  LPRA pr-ja I.Kaļķa ziņojums                                                        

11:30 - 12:00  Viesu uzrunas                                                                             

12:00 - 12:20  Revīzijas komisijas ziņojums                                                       

12:20 - 13:00  Debates                                                                                    

13:00 - 13:45  Pārtraukums                                                                                  

13:45 - 14:00  Debates                                                                                     

14:00 - 14:05  LPRA Koordinācijas padomes un valdes darba novērtējums    

14:05 - 14:40  LPRA priekšsēdētāja vēlēšanas                                                 

14:40 - 14:50  Revīzijas komisijas vēlēšanas                                                    

14:50 - 15:00  LPRA Koordinācijas padomes izmaiņu apstiprināšana             

15:00 - 15:15  LPRA 30. konferences Rezolūcijas - Aicinājuma pieņemšana   

15:15  Konferences slēgšana, karoga iznešana                                   

LPRA un LOIB konference "Mūsu trejādā Latvija" 2018. gada 29. septembrī

Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) kopā ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrību (LOIB) organizē konferenci "Mūsu trejādā Latvija", kas norisināsies 2018. gada 29. septembrī, Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē (Merķeļa ielā 13).

Par konferenci

Latvijas Politiski represēto apvienība kopā ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrību organizē konferenci, lai kopīgi atskatītos uz Latvijas valsts noieto ceļu pirmajā simtgadē, uz pārvarētajām grūtībām un liktenīgajiem pavērsieniem, uz veiksmēm un arī neveiksmēm. Nosaukums „Mūsu Trejādā Latvija” atspoguļo trīs periodus Latvijas valsts pastāvēšanas laikā:

1) pirmās neatkarības laika posms (1918. – 1940.);

2) Latvija PSRS un Vācijas okupācijas laikā (1940. – 1990.);

3) otrreiz atgūtās neatkarības laiks (no 1990. gada līdz mūsdienām).

Konferencē uzstāsies 15 augsta līmeņa referenti, analītiski izvērtējot Latvijas tautsaimniecības attīstību, politiskos un demogrāfiskos procesus, un sociālekonomiskos aspektus visos trijos laika posmos, sniedzot klausītājiem kompleksu atskatu uz līdz šim mūsu valsts noieto ceļu kontekstā ar pārējām tautām un valstīm.

Konferences mērķis ir sniegt tās dalībniekiem zinātniski pamatotu pārskatu par mūsu valsts pirmo simtgadi. Jo, tikai pilnvērtīgi izvērtējot pagātni, varam labāk novērtēt mūsu tautas sasniegto un pareizāk nospraust turpmāk ejamo attīstības ceļu.

Konferences "Mūsu trejādā Latvija" PROGRAMMA

9:00	Dalībnieku reģistrācija
10:00	Uzrunas: Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece Eiropas Parlamenta deputāte, LOIB Konsult. padomes priekšsēdētāja, Prof. Dr. oec Inese Vaidere Igaunijas Politiski represēto organizācijas pārstāvis Lietuvas Iedzīvotāju genocīda, rezistences pētījumu centra vadītāja Krievijas represēto organizācijas pārstāvis LPRA priekšsēdētājs Ivars Kaļķis

 

	I. Latvijas valsts pirmās neatkarības laikā (1918.-1940.)
10:35	Latvijas tautsaimniecība no gruvešiem līdz attīstītai valstij Eiropā – Jānis Počs, LZA Ekonomikas institūta zinātn. līdzstrādnieks un direktors 1970.-2013., LOIB valdes loceklis
10:55	Sarežģītie demogrāfiskie procesi valsts veidošanas sākumā – Edvīns Vītoliņš, demogrāfs, bijušais 1979. gada Tautas skaitīšanas vadītājs
11:10	Tautas pašapziņas un kultūras attīstība – Andrejs Ermuiža, LPRA  valdes loceklis, datorzinātņu doktors (Dr. sci. comp.)
11:20	Latvijas okupācijas norises gaita 1939.-1940. gadā – Kārlis Krēsliņš, Brig. ģenerālis (atvaļ.), Dr.habil.sc.ing.
11:40	Jautājumi un atbildes
11:50	Kafijas pauze
	II.  Latvija Vācijas un PSRS okupāciju žņaugos (1940.-1990.)
12:10	Latvija Otrā pasaules kara laikā – Kārlis Kangeris, Dr. hist. Latvijas Vēstures institūta pētnieks, Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis
12:30	Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija (1940-1990) – Jānis Riekstiņš, ilggadīgs LVA  vēsturnieks, daudzu dokumentu krājumu un rakstu autors
12:50	Kāpēc PSRS ekonomisko politiku Latvijā un Baltijā varam saukt par koloniālu – Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un vadošais pētnieks
13:10	LPSR VDK politiskās uzraudzības funkcijas 1940.–1991. – Indulis Zālīte, bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs 1995.-2008.
13:25	“Sibīrijas bērni”, izsūtījums 1941.-1949., tā sekas – Dzintra Geka - Vaska, kinorežisore, producente, fonda “Sibīrijas bērni” vadītāja
13:35	Latvijas nacionālo partizānu cīņas 1944.–1957. gads. Lielākās nacionālo partizānu organizācijas, to izveidošanās, darbība un bojāeja - Zigmārs Turčinskis, LU Latvijas vēstures institūta pētnieks
13:50	Jautājumi un atbildes
14:00	Pusdienas
	III. Latvija pēc neatkarības atgūšanas (pēc 1990.)
14:40	Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas – Artūrs Kodoliņš,    Dr. oec., bijušais FM Nodokļu politikas departamenta direktors 1993.- 1997.
15:00	PSRS Militāri rūpnieciskā kompleksa (MRK) darbība Latvijā, tās sekas – Ilgonis Upmalis, bijušais (1992.-1995.) PSRS(KF) armijas izvešanas kontroles biroja  vadītājs. PSRS militārās vēstures pētnieks
15:15	PSRS MRK piesārņotā vide, tās attīrīšanas problēmas – Rolands Artūrs Bebris, M. Sc. ing, M. Sc. Env, vides un risku eksperts
15:35	Latvijas attīstības hipotētiskais izvērtējums, ja tā nebūtu bijusi okupēta – Gunta Piņķe, līdz 2017.gadam  LR Ekonomikas ministrijas makroekonomisko jautājumu eksperte
15:50	Latvijas perspektīvas, sākot nākošo simtgadi – Pēteris Strautiņš, a/s Luminor banka ekonomists
16:10	Diskusijas, jautājumi un atbildes
16:30	Noslēguma vēlējums Latvijai nākošā simtgadē – Dainis Īvāns, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs, LR Augstākās padomes priekšsēdētāja 1.vietnieks, LOIB valdes loceklis

Konferencē ieeja brīva.

Konferences laikā tiks nodrošināts tulkojums latviešu/krievu valodā (zāles kreisajā pusē, priekšā)

Konferences laikā notiks pasākuma audio – vizuālā ierakstīšana.

www.loib.lv  29521934

www.represetie.lv  26177711

Latvijas politiski represēto 20. salidojuma dalībnieku aicinājums

Mēs iestājamies par sociāli labvēlīgu, uz kristīgo morāli balstītu nacionālu valsti. Mūsu sapnis 50 gadu garumā, atgūt savu neatkarīgo Latviju, kādu to atcerējāmies no savas bērnības, šķita piepildāmies 1990. gada 4. maijā un 1991. gada 21. augustā. Latviešu tauta pirms 27 gadiem saņēma juridiski korekti atjaunotu un starptautiski atzītu Latvijas valsti, līdz ar tiesībām pašai brīvās un aizklātās vēlēšanās turpmāk lemt un noteikt tās nākotni.

Lai gan pagājuši jau gandrīz 30 gadi, kopš dzīvojam atjaunotā Latvijā, un šajā laikā izaugusi jauna paaudze, kura nepazīst padomju režīma represijas, vēl joprojām mūsu apziņā un sadzīvē nav novērstas kara un okupācijas sekas, kas īpaši uzskatāmi izpaužas sabiedriskajās attiecībās. Alkatība, bezatbildība, visatļautība, iegūtie boļševisma ideoloģijas netikumi aizvadītajos gados nav stiprinājuši un vienojuši tautu vienotā nācijā, kāda tā pirms 100 gadiem spēja nodibināt savu valsti, bet sasķēluši to savstarpēji konfrontējošās interešu grupās, katru ar saviem uzskatiem, partijām un viedokļu līderiem.

 Plašsaziņas līdzekļos ne vienmēr atrodam ierindas pilsonim noderīgu informāciju. Biežāk tiekam baroti ar subjektīviem viedokļiem pēc autoru izpratnes vai mediju saimnieku pasūtījuma. Rezultātā pieņemam aplamus priekšstatus un viltus patiesības par savas rīcības un izvēles vadmotīviem. Kara un okupācijas režīma laikā patiesība tika aizstāta ar naida ideoloģiju, kas dalīja iedzīvotājus savstarpēji naidīgās okupantu, nacionālistu un kolaborantu kategorijās. Ar bažām vērojam, ka daļa jaunākās paaudzes atkārto savu vecāku kļūdas, dzīvo pagātnes ilūzijās, nekritiski pieņem pseidodemokrātijas netikumus, ar ko piegāna mūsu kopīgo dzīves telpu. Tagad, tuvojoties  Saeimas vēlēšanām, kad dažas no kandidējošām partijām cenšas piedāvāt un izcelt aizgūtas svešas vērtības, lai gūtu panākumus vēlēšanās, pirmskara Latvijas morālo vērtību atjaunošana būtu īpaši nepieciešama, jo bez savas vēstures un valstiskuma apzināšanās tautai nevar būt pilnvērtīgas nākotnes.

Atceroties mūsu tautas pārdzīvotos ciešanu un pazemojuma gadus, par mūsu valsti un neatkarību lietos sviedrus un asinis, aicinām savus līdzpilsoņus, katru, kam šeit mājas un senču kapavietas, kuri apzinās Latviju par savu tēvzemi un dzimteni, ņemot par savas rīcības pamatu priekšteču viedumu un kristīgās morāles principus, uzņemties atbildību izvēlēties savai valstij cienīgus likumdevējus un tautu vienot spējīgus līderus mūsu valsts attīstībai un izaugsmei.

Demokrātija bez atbildības parasti noved pie haosa, kur veicas tikai gana nekaunīgiem un negodīgiem. Jāņem vērā, ka citas valsts mums nav, un nekur citur mēs nebūsim saimnieki un noteicēji, kā vien savā Latvijā. Un tikai no mūsu pašu gudrības, atbildības un godaprāta atkarīgs, kādā valstī dzīvos mūsu mazbērni. Uzskatām, ka mūsu nākotni veidot pelnījuši tie, kuri pierādījuši, ka ciena pirmskara Latvijas morāles principus un vērtības un ir apņēmušies tām sekot un tās attīstīt. Mums nav tiesību kļūdīties.

Lai mums visiem stipra ticība latviskas Latvijas nākotnei, veiksmes un laba veselība!

Par projektu projektu “Represēto personu diskusiju atbalsta grupa ar mērķi mazināt pārdzīvojumu pieredzes radīto stresu”

Jūrmalas pilsētas dome ir atbalstījusi projektu “Represēto personu diskusiju atbalsta grupa ar mērķi mazināt pārdzīvojumu pieredzes radīto stresu”. To vada profesore Māra Vidnere, kura, sākoties Atmodai, lielu daļu no sava zinātniskā darba ir veltījusi represēto cilvēku pārdzīvojumu pieredzes apzināšanai. Projekta ilgs no 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada martam. Lūdzam pieteikties politiski represētās personas un nākt uz diskusiju grupu darbu. Atbalsta grupai tiek izstrādāta speciāla programma, lai mazinātu stresu un veicinātu labizjūtu sev un ģimenei.

12.Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces runa Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 28.gadadienai veltītajā Saeimas svinīgajā sēdē (04.05.2018.)

12.Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces runa Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 28.gadadienai veltītajā Saeimas svinīgajā sēdē (04.05.2018.)

 Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie Saeimas deputāti! Ministri!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Mīļie tautieši!

 Lieli vēsturiski notikumi ar laiku pārtop leģendās, simbolos un emocionālās virsotnēs, no kurām smelties spēku.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes 4.maija balsojums pirms 28 gadiem bija šāds epohāls notikums – kulminācija Atmodai. Neatkarības atjaunošana ir otrs nozīmīgākais notikums mūsu valsts vēsturē.

Tagad to atceramies kā brīnumu. Kā dienu, kad “zelta jātnieks zelta zirgā” uzjāja Stikla kalnā un atmodināja Saulcerīti. Taču ne jau Saulvedis paveica neiespējamo. Mēs paši pamodinājām sevi un mainījām savu likteni.

Balsojumā bija koncentrēts milzīgs tautas spēks! Mērķis atbrīvoties no svešas varas un dziļa mīlestība uz savu valsti, valodu, kultūru un senču mantojumu.

Latviešu augstākā vērtība vienmēr ir bijusi brīvība! Brīvība ir mūsu tautas augstākais morāles princips.

Taču aiz katra vēsturiski nozīmīga notikuma stāv simtiem neredzamu darbu, kas soli pa solim veido pamatus, rada atspēriena dēlīti, lai augsto mērķi varētu sasniegt.

Aiz 4. maija balsojuma stāvēja simtiem un tūkstošiem cilvēku. Viņi bija tie, kas izveidoja spēcīgu atbalsta tīklojumu visā Latvijā un kaldināja Tautas frontes bloka uzvaru vēlēšanās 1990. gada martā. Viņi 1991. gada janvārī koordinēja barikādes, kur cilvēki bez ieročiem, tikai ar ticību sev un neatkarīgai Latvijai devās aizstāvēt mūsu brīvību. Viņi palīdzēja mobilizēt cilvēkus Tautas nobalsošanai 1991. gada martā, kad bija jāapsteidz Maskavas uzspiestais referendums par PSRS saglabāšanu.

Paldies ikvienam, kas darīja šo neredzamo darbu, atbalstīja, nebaidījās, neskaitīja stundas. Cēlās un teica – kurš cits, ja ne es.

Šoruden oktobrī apritēs 30 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa. Tautas fronte bija vērienīgākā latviešu tautas kustība, kādu esam piedzīvojuši! Mēs toreiz bijām “pie pleca plecs kā ierindnieki”!

Bija pamodināts tautas spēks!

 Godātie Augstākas padomes deputāti!

Līdzās 138 deputātiem, kas 4.maijā nobalsoja par Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, visdziļāko cieņu vēlos apliecināt tiem, kuri radīja šo vēsturisko dokumentu. Juristiem, zinātniekiem, dažādu jomu profesionāļiem.

Romāns Apsītis savā ziņojumā par deklarācijas tapšanu uzsver Egila Levita ieguldījumu.

Levita radītais dokumenta uzmetums kļuva par deklarācijas mugurkaulu.

Deklarācijas pirmsākumos ar to strādāja arī Rolands Rikards un Vilnis Eglājs. Lielu ieguldījumu deva Gunārs Kusiņš, Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš un vēl citi. Katrs ar savu skatījumu, savu drosmi, taču apzinoties lielo mērķi.

Viņi radīja dokumentu, kas palīdzēja izdarīt svarīgāko – atjaunot Latvijas valsti.

Nepelnīti reti šodien pieminam Pilsoņu kongresu, taču tam ir lieli nopelni valsts nepārtrauktības idejas uzturēšanā. Pateicoties Pilsoņu kongresa iniciatīvai, tika veikta Latvijas pilsoņu reģistrācija, un nepilna pusgada laikā reģistrējās vairāk nekā 700 tūkstoši pilsoņu un viņu pēcnācēju.

Toreiz tas nebūt nebija tik pašsaprotami. Tikai pēc vētrainām diskusijām šo ideju izprata un pieņēma arī Tautas fronte.

Pateicoties domas brīvībai, nelokāmam patriotismam un dzelžainai loģikai tika izvēlēts vienīgais pareizais ceļš – pieņemta valsts nepārtrauktības doktrīna.

Visi šie darbi tika darīti neatlaidīgi un pacietīgi – kā aužot sarežģītu rakstu. Arī gudri un apdomīgi – kā gatavojot bēgšanu no gūsta.

Tas bija liels laiks, un tie bija garā lieli cilvēki, kas virzīja šo notikumu attīstību.

Šodien arī mums jāspēj būt lieliem savās domās un darbos, lai prastu aizstāvēt savu Latviju!

 Dāmas un kungi!

Šodien ar gandarījumu varam teikt – ir sasniegts neapstrīdami labākais rezultāts. Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Tas nostiprināts mūsu Satversmē.

Latvija dzīvo Rietumu civilizācijā, Eiropas politiskajā un kultūras telpā. Ziemeļatlantijas drošības telpā un 35 pasaules attīstītāko valstu blokā OECD.

Latviešiem ir raksturīgi svarīgos brīžos saslēgties vienotā ķēdē, savienoties neredzamām saitēm un izdarīt pareizo izvēli. Tā tas bija, atjaunojot neatkarību, tā tas noticis visos svarīgākajos izšķiršanās brīžos. Ja tā nebūtu, Latvijas valsts nepastāvētu.

Paldies arī draugiem un sabiedrotajiem visā pasaulē, kas mums palīdzēja!

Kur mēs bijām pirms 28 gadiem?!

Tālaika situācija Latvijā fiksēta vairākos dokumentos, ko Augstākā padome pieņēma 1990. gada 4. maijā līdz ar Neatkarības atjaunošanas deklarāciju.

Aicinājumā Latvijas tautai ir sniegts kodolīgs raksturojums tam, kas notika 50 padomju okupācijas gados – mākslīgi izraisīta migrācija, piespiedu asimilācija, latviešu kultūras noniecināšana, Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kultūras izskaušana, nacionālo attiecību dabiskā līdzsvara izjaukšana. Nemaz nerunājot par ekonomisko pagrimumu.

Tālaika likumdevējs skaidri norādīja: neatkarības atjaunošana bija un ir Latvijas tautas cīņa par izdzīvošanu.

Mūsu tautas nākotne un valsts pastāvēšana mums ir kultūras, ideoloģijas un morāles jautājums.

Un mēs šīs vērtības vienmēr aizstāvēsim!

Mēs apzināmies, ka Latvijā vēl tagad dzīvo daudzi, kuriem mūsu valsts neatkarība ir kā dadzis acī.

Šie cilvēki joprojām cenšas uzspiest savu impērisko domāšanu. Viņi iestājas par kādām īpašām savām tiesībām, vēlas mums diktēt noteikumus un ignorēt tās zemes likumus un valodu, kurā dzīvo. Viņi cenšas diskreditēt Latviju starptautiski, izplatot melīgas un sagrozītas ziņas.

Viņi nespēj atteikties no privilēģijām, kādas tiem garantēja padomju impēriskā padomju vara.

Mūsu atbilde ir skaidrs nē! Latvijas valsts, latviešu valoda tāpat kā brīvība ir mūsu likumīgās tiesības. Tās pilnā mērā iespējams īstenot vienīgi nacionālā valstī, latviskā Latvijā. Latviskums kā pamatvērtība ir iekodēta pašā Latvijas valsts idejā – tas ir visa centrā. Latvijas valsts dibināta un tās neatkarība atjaunota, lai varētu pastāvēt latviešu nācija. Jāatzīst, vēl neesam izdarījuši pietiekami daudz, lai nostiprinātu latviskas Latvijas identitāti, neesam pilnā mērā pārvarējuši padomju okupācijas sekas.

Tādēļ paldies visiem dažādu tautību Latvijas patriotiem, kuri ik dienu ar savu attieksmi un ar savu darbu apliecina uzticību mūsu valstij un cieņu vērtībām, kuras mūs vieno.

 Godātie deputāti!

Parlaments ir tas, kam dotas augstās pilnvaras izstrādāt likumus un arī palīdzēt veidot vidi, kurā likumi tiek cienīti un reāli darbojas.

Mēs, 12. Saeimas deputāti, esam strādājuši ar ļoti būtiskiem likumprojektiem. Tie uzlabojuši drošības, enerģētiskās neatkarības, demogrāfijas, uzņēmējdarbības un citas jomas.

Mūsu lēmumi palīdzējuši ikdienas dzīvē nostiprināt Satversmē ietvertās vērtības un augstākos mērķus.

Nesen mēs nobalsojām par Izglītības likuma grozījumiem, kas nosaka pāreju uz izglītību valsts valodā. Taču cilvēki vaicā – kādēļ Saeima tikai pēc 28 gadiem spēja pieņemt šādu lēmumu.

Ja kavēšanās ar lēmumu par izglītību valsts valodā pārprasti bija domāta kā laipnība pret cittautiešiem, tad patiesībā tā ir kaitējusi gan sabiedrības saliedētībai, gan latviešu valodas nostiprināšanai.

Drīzāk tā ir bijusi politiska mazdūšība, kas gandrīz trīsdesmit gadus vilka mūs atpakaļ pagātnē.

Valoda ir mūsu tautas un mūsu valsts identitāte. Šobrīd tai nepieciešama jauna elpa. Jo tai atkal sāk trūkt gaisa.

Tāpēc balsojums par izglītību latviešu valodā pēc nozīmīguma ir pielīdzināms parlamenta balsojumam par Satversmes preambulu.

Ir vēl kāda sāpīga problēma, kas mums joprojām neļauj brīvi uzelpot un dzīvot labklājīgāk.

Tā ir korupcija, kas spiež mūs pie zemes kā svina mētelis. Daži ar to tiek pie netīras naudas, bet visiem pārējiem tā laupa ticību un paļāvību godīgumam.

Korupcija mazina valsts vērtību, traucē tās ilgtspējai un reputācijai. Tā grauj politiskos, tiesiskos un morālos standartus. Tā nojauc demokrātiju.

Korupcijas apkarošana ir arī drošības jautājums.

"Radio Brīvā Eiropa" žurnālists Braiens Vitmors uzsver Kremļa intereses. "Putina Krievija cenšas izplatīt savu korumpēto biznesa modeli, lai radītu no Kremļa atkarīgas valstis”, brīdina žurnālists.

Ikdienā mēs par korupciju nedomājam ģeopolitiski. Uzņēmēji sastopas ar negodīgiem iepirkumiem publiskajā sektorā, likumsargiem jāapkaro kukuļdošana, kontrabanda un naudas atmazgāšana.

Tomēr korupcijas uztverē lūzuma punkts vēl nav sasniegts.

Latviešiem ir lieliska nevardarbīgās pretošanās pieredze. Tā mēs varētu pretoties arī korupcijai. Vienoties, ka nedosim kukuļus, neļausim savtīgi izmantot ieņemto amatu, nepieņemsim savā vidū tos, kas bijuši negodīgi vai rīkojušies noziedzīgi.

Tiesiskajam tīklam jābūt tik smalkam, lai tam cauri neizspruktu neviena mazā zivs, un tik stipram, lai tas spētu noturēt arī lielās.

Kā pēdējā laikā redzam, loms šajā tīklā var būt pat pārsteidzoši smags.

Sabiedrība var koncentrēt savu morālo spēku cīņā pret korupciju, un galu galā būsim pārsteigti, cik daudz visi no tā iegūsim.

 Dāmas un kungi!

Saeima ir izšķīrusies par tā saukto čekas maisu atvēršanu un VDK dokumentu izpētes komisija piedāvās veidu, kā to darīt. Līdz gada beigām šie “maisi” ir jāatver.

Mums būs jāizvērtē pagātne. Nenovēršoties, ar pilnu atbildības sajūtu un ļoti izsvērti. Apzinot ne tikai čekas ziņotājus, bet arī vervētājus – VDK operatīvos darbiniekus. Un arī kompartijas funkcionārus, kuri čeku tieši pārraudzīja un deva tai norādes.

No sabiedrības tas prasīs lielu iedziļināšanos, un tas būs morāli smagi. Taču cita ceļa nav. Tikai – atklātība, šo jautājumu izrunāšana un izskaidrošana.

Atraisot šo sāpīgo mezglu tautas dzīvē, mēs kļūsim par daudz spēcīgāku sabiedrību.

 Godātie klātesošie!

Mūsu morālās vērtības ir arī Eiropas kopīgās demokrātiskās vērtības. Nekad agrāk mūsu valsts nav bijusi tik dziļi noenkurota Rietumu demokrātiskajās institūcijās.

Latvijai ir lieliski kaimiņi, ar kuriem cieši sadarbojamies Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Bet mums ir arī viens ļoti sarežģīts kaimiņš.

Kremlis par nožēlu sev apkārt redz tikai ienaidniekus. Ieroču žvadzināšana, neprognozējama un provocējoša uzvedība, kiber- un hibrīddraudi ir kļuvuši par ikdienu ne tikai Baltijas jūras reģionā. Draudus izjūt visa Rietumu demokrātija.

Visai transatlantiskajai sabiedrībai ir skaidrs, ka drīzu pārmaiņu nebūs. Vienīgā atbilde ir stiprināt savu drošību un aizsardzību, Eiropas un NATO sadarbību. 

Man ir liels gandarījums par to, ko esam sasnieguši aizsardzības jomā. Tas, ka savas valsts simtgadi varam sagaidīt drošībā, ir milzīgs Latvijas patriotu kopīgā darba rezultāts.

Pateicos mūsu Bruņotajiem spēkiem, Zemessardzei, Eiropas un NATO dalībvalstu karavīriem, kas plecu pie pleca uz Latvijas zemes stiprina mūsu drošību!

Goda lieta ir atbalstīt Zemessardzi. Paldies uzņēmējiem, kas to izprot un to dara!

Valsts drošība un aizsardzība ir jāattīsta ne tikai militārajā līmenī. Kremļa informatīvajā karā daudz grūtāk ir nosargāt virtuālās robežas un tās robežas, kas ir mūsu prātos.

Visdrošāk ir dzīvot tādā zemē, kurā tās aizsardzība ir katra sabiedrības locekļa goda lieta.

 Godātie jaunieši! Godātie līdzpilsoņi!

Kopš neatkarības atjaunošanas izauguši neatkarības bērni. Tā ir jauna paaudze – brīva, patstāvīgi domājoša un droša savā garā.

Tagad viņi ir tie, kas rada vīziju, par valsts attīstību nākamajos simt gados.

Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem šajā ceļā ir izglītība. Tā vistiešākajā veidā saistīta arī ar valsts ekonomisko izaugsmi. Un tie ir arī tā dēvētie grūtie mācību priekšmeti – matemātika un dabaszinātnes. Tās ir arī valodas un prasme domāt inovatīvi.

Laba izglītība ir un būs Stikla kalns. Tā virsotni var sasniegt vienīgi ar neatlaidību un vēlmi pēc izcilības.

Otra lieta, kas sekmē izaugsmi un rada lielāku motivāciju visai sabiedrībai, ir vidusslāņa attīstība. Vidusslānis ir ikvienas stipras valsts kodols, un mums ir jāturpina to attīstīt.

Man ir gandarījums, ka Saeima izstrādā Diasporas likumu.

Vienā sestā daļa latviešu dzīvo ārpus valsts robežām – tā ir mūsu diaspora, un mums tai jāpalīdz uzturēt latvisko identitāti, valodu un kultūru. Jāpalīdz tiem, kuri gatavojas atgriezties dzimtenē.

Bez diasporas atbalsta Latvija nebūtu tāda, kāda tā ir šodien.

 Godātie 12. Saeimas deputāti! Kolēģi!

Paldies par darbu šajā sasaukumā! Paldies par izšķiršanos sabiedrībai būtisku lēmumu pieņemšanā!

Godātie Latvijas pilsoņi!

Mūsu valsts simtgade ir īstais brīdis, lai mēs atkal saslēgtos vienotā ķēdē.

Mums visiem kopā jārada tik stipra platforma, kas Latviju spētu noturēt un attīstīt vissarežģītākajos pārmaiņu laikos!

Par to domāsim arī pēc pieciem mēnešiem, kad dosimies vēlēt jaunu Saeimu. Neskaldīsim tautas spēku, neļausimies riskantiem vēlēšanu eksperimentiem! Tā ir mūsu Latvija, kurai jākļūst par galveno uzvarētāju šajās vēlēšanās. Tas ir pats svarīgākais!

Pavisam nesen lasīju, ko par patriotismu domā paši neatkarības bērni. Viņi saka: “Vēlos, lai zeme, kurā es dzimu un augu, saglabātos un attīstītos. Lai daba, mūsu tautas pasaules uztvere, intelekts un garīgās vērtības netiktu pazaudētas.”

Patriotisms, viņuprāt, ir gatavība strādāt šim mērķim, ieguldīt tajā darbu, laiku, domas, lai dzīvi Latvijā darītu labāku, lai Latvijā pietiktu elpas un telpas latviskumam.

Jā! Latvija mums ir pasaulē vislabākā vieta, kur dzīvot. Te mēs esam dzimuši, te audzinām savus bērnus. Te ielaižam pirkstus zemē, lai sajustu tās spēku, mācāmies mūžību no jūras, un te iestādām ozolu turpinātībai.

Pie Brīvības pieminekļa nākam, lai paceltu skatu uz trim zvaigznēm. Te Dziesmu svētkos izdziedam savu Gaismas pili.

 Mīļie tautieši Latvijā un pasaulē! Visi Latvijas patrioti!

Latvija ir daļa no mums un mēs Latvijai esam ļoti vajadzīgi.

Sargāsim savu valsti!

Lai Latvija dzīvo mūžīgi mūžos!

Dievs, svētī Latviju!

Latvijas politiski represēto apvienības 29. konferences aicinājums

Latvijas politiski represēto apvienības 29. konferences aicinājums

Mēs, Latvijas politiski represētie, sekojam gan Latvijas, gan ārvalstu notikumiem politikā un vēlamies sniegt vērtējumus no savas pieredzes par tiem. Šis gads Latvijai ir nozīmīgs ar to, ka notiks Latvijas 100-gades svinības un 13. Saeimas vēlēšanas un prasa no mums īpašu spēku mobilizēšanos. Vērtējot mūsu valdības darbību, būtu jāatzīmē gan daži tās labie darbi, gan neveiksmes. Par apsveicamiem valdības darbiem mēs uzskatām tādus, kā:

1) plānu pāriet uz vispārējo izglītību skolās un bērnu dārzos tikai latviešu valodā, lai mazinātu sabiedrības sašķeltību un nodrošinātu visu bērnu iekļaušanos valstī un turpmākās izglītības iespējas,

2) centienus likvidēt bērnu namus, aizvietojot tos ar audžuģimenēm, lai nodrošinātu neaprūpēto bērnu individuālu audzināšanu,

3) centienus reformēt nodokļu sistēmu, lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību,

4) centienus iesaistīt plašākus iedzīvotāju slāņus valsts aizsardzības pasākumos, kas paredzēti Aizsardzības ministrijas rosinātajā Nacionālās drošības likumā, lai paaugstinātu valsts aizsardzības spējas riska gadījumos.

 

Mēs sagaidām, ka tuvākajā laikā tiks sakārtotas veselības aizsardzības un tieslietu sistēmas, kur vēl daudz darāmā nekārtību novēršanai. Uzskatam, ka nekārtību atklāšanā produktīvi darbojas mūsu žurnālisti, kā arī Satversmes tiesa, valsts kontrole un tiesībsarga dienests, bet trūkst institūcijas, kas izstrādātu kvalitatīvu valsts ilgtermiņa attīstības stratēģiju.

 

Visu valsti un sabiedrību ietekmējošās ,,oligarhu sarunas’ beidzot ir nonākušas atklātībā. Čekas maisi  vēl joprojām guļ plauktos. Uzskatām, ka abu šo jautājumu risināšana ir neatliekama.

 

Kā liecina pēdējo gadu starptautiskā pieredze, mūsdienu interneta laikmetā ir iespējama citu valstu iejaukšanās demokrātiskos vēlēšanu procesos, koriģējot to rezultātus ar iedzīvotāju uzskatu manipulēšanu. Tādēļ, tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, jāveic savlaicīgi pretpasākumi, kas balstīti uz sociālo tīklu un plašsaziņas līdzekļu melu atmaskošanu un iedzīvotāju izglītošanu latviskā valstiskuma nozīmīguma apzināšanai. Tas jāiekļauj arī iedzīvotāju mūžizglītošanā. Kā vienu šādu pasākumu mēs aicinām informējošu uzrakstu pievienošanu padomju varas laikā uzceltajiem pieminekļiem, lai izgaismotu to patieso nozīmi.

 

No sabiedrības vēstures pētniecības izriet, ka valsts attīstības virzītājspēks nav tikai ekonomika un tautas labklājība, bet arī valstiskuma ideoloģija. Ne visās uz Saeimu startējošo partiju programmās šis uzstādījums ir pietiekami skaidri akcentēts. Turklāt tas mēdz būtiski atšķirties savā politiskajā un ekonomiskajā orientācijā Austrumu-Rietumu virzienos, kā, piemēram, Stambulas konvencijas uzstādījumi un citi, kas mums nav pieņemami valsts vēsturiskās attīstības sakarā.

 

 Balstoties uz  Latvijas valstiskuma nepārtrauktības doktrīnu, mēs aicinām partijas vienoties un panākt, lai tiktu atjaunoti tie sabiedrības attiecību tikumi un ideoloģija, kas bija sekmīgi parādījuši savu lietderību pirmskara Latvijā. To starpā: 1) paaudžu un sociālo slāņu vienotība, 2) latviska Latvija visiem iedzīvotājiem (‘’Latvijas saule spīd visiem’’), 3) pilsoņu drošība bez iekšējiem ienaidniekiem. Šos tikumus un uz tiem balstītos likumus likvidēja karš un okupācijas režīms, bet tagad tos aizstāt ar citām, uz ātru roku rastām vērtībām būtu noziedzīga rīcība pret mūsu senčiem un Latvijas nākotni. Tikai ar vienotību un skaidru valstiskuma apziņu šajā priekšvēlēšanu laikā mēs varēsim noturēties pret demagoģijas un apmuļķošanas kampaņām.

 

Rīgā, 2018. gada 10. februārī