Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • ENG
Biedrība "Latvijas Politiski represēto apvienība" (LPRA)
  • Jaunumi
  • Par mums
    • Vadība
    • Struktūrvienības
    • Statūti, kas apstiprināti 2018.g.
    • LPRA vēsture
    • LPRA Karogs
    • Saites
  • Notikumi
  • Projekti
  • Viedokļi
  • Katalogs
    • 1. sadaļa
    • 2. sadaļa
    • 3. sadaļa
    • 4. sadaļa
    • 5. sadaļa
    • 6. sadaļa
    • 7. sadaļa
    • Jaunākie izdevumi
  • Grāmatas
    • Atmiņas
  • Galerija
  • Facebook

Stāsts par Mērijas Stakles kabatlakatiņu

1. aprīlis, 2021 pl. 16:06, 3 komentāri

Mērijas Stakles kabatlakatiņš ir viens no pirmajiem un simboliskākajiem priekšmetiem Latvijas Okupācijas muzeja Krājumā. Lakatiņa stāsts atspoguļo 20.gadsimta vēstures traģiskākos notikumus - padomju okupācijas varas īstenotās deportācijas, to būtību, norisi un represēto cilvēku pārdzīvoto.

Mērijas Stakles ģimene bija to vairāk kā 15 tūkstošu Latvijas cilvēku vidū, kurus 1941. gada 14. jūnijā deportēja uz Sibīriju. Mēriju, viņas 17 gadus veco meitu Hildu un vīru Pēteri Stakli padomju vara bija novērtējusi par bīstamiem noziedzniekiem - Mērija bija strādājusi par skolotāju, viņas vīrs Pēteris bija pazīstams hidroinženieris un Latvijas Universitātes ūdens būvju katedras vadītājs. Stakļu ģimenes noziegums bija viņu inteliģence, zināšanas un darba pieredze Latvijas brīvvalsts laikā. Par to viņi uzsāka smago Sibīrijas ceļu. Tobrīd ar pleirītu slimajam dēlam Rolfam atļāva palikt mājās. Pēteris Stakle tika ievietots GULAGA nometnē Molotovas apgabalā, Usoļlagā. Viņš mira 1944.gada 23.februārī. Mērija un Hilda nonāca nometinājumā Novosibirskas apgabalā, Parabeļas rajonā. Latvijā varēja atgriezties tikai pēc 15 gadiem.

Inteliģence un iekšējais spēks nepadoties, palīdzēja Mērijai nometinājumā izdzīvot. Sākumā Mērija strādāja lauku darbus kolhozā, 1946. gadā viņai izdevās pārcelties uz rajona centru un atrast pianistes darbu kultūras namā. Mērija tikās ar dažādiem cilvēkiem un vienmēr bija priecīga stāstīt piedzīvoto ceļojumos pa Eiropas galvaspilsētām. Mērija vēlējās ar saviem stāstiem darīt gaišāku līdzcilvēku dzīvi. Tas viņai bija liktenīgi. Uz kādas denunciācijas pamata Mērija tika atzīta par padomju varai bīstamu pretpadomju propagandētāju, 1950. gada 18. maijā apcietināta un viņas statuss no “deportētās” tika nomainīts uz “ieslodzīto”. Ieslodzījumā nometnē uz viņas baltā kabatlakatiņa tapa uzraksts ar aresta datumu un dažādu tautību likteņa biedreņu paraksti. Vēlāk šos uzrakstus Mērija izšuva ar krāsainiem diegiem, kas bija ņemti no ieslodzīto drēbēm. 

Hildai atļāva atgriezties Latvijā 1954. gada 27. oktobrī. Viņa Sibīrijas sniegā un saulē bija daļēji zaudējusi redzi, Mērija Latvija atgriezās 1956. gada 27. janvārī.

Diemžēl Muzejā nav plašu liecību par tālāko Mērijas un Hildas dzīvi. Ir zināms, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Hilda pārcēlās uz Melburnu, jo brālis Rolfs bija emigrējis uz Austrāliju.  1993. gadā Hilda ieradās Muzejā, lai dāvinātu savas ģimenes dārgo piemiņas lietu – mammas Mērijas izšūto kabatlakatiņu.

2007. gadā piemiņas memoriāla padomju represiju upuriem metu konkursā pirmo vietu ieguva tēlnieka Kristapa Ģelža, arhitektes Ilzes Miķelsones un sonologa Voldemāra Johansona projekts “Vēstures taktīla”, kura pamatā ir simboliskais Mērijas Stakles izšūtais kabatlakatiņš no Muzeja Krājuma.

Memoriālā Mērijas lakatiņš turpinās dzīvi 21. gadsimtā, stāstot stāstu par padomju varas noziegumiem pret Latvijas tautu un reizē par visus cilvēkus vienojošo – nepadošanos, drosmi un līdzestību.

Okupācijas muzeja sagatavots teksts
Fotomākslinieka J.Kalniņa foto. 

3 komentāri - Stāsts par Mērijas Stakles kabatlakatiņu

Danielle Russell - 15. maijs, 2025 pl. 8:25
DR. DŽERALDS IR LABĀKAIS BURVESTĪBAS VĒLĒTĀJS TIEŠSAISTĒ, KAS ATJAUNOJA MANAS IZJAUKTĀS ATTIECĪBAS, UN ES ĻOTI IESAKU DR. DŽERALDU VISIEM, KAM VAJADZĪGA PALĪDZĪBA! WHATSAPP +14242983869

Mans vīrs mani pameta citas sievietes dēļ pirms gada, un kopš tā laika mana dzīve ir bijusi pilna ar sāpēm, bēdām un salauztu sirdi, jo viņš bija mana pirmā mīlestība, ar kuru esmu pavadījusi visu savu dzīvi. Mans draugs man pastāstīja, ka redzējis dažas liecības par burvestību teicēju vārdā Dr. Džeralds, ka viņš var atgriezt mīļoto dažu stundu laikā. Es pasmējos un teicu, ka mani tas neinteresē, bet mīlestības dēļ, ko mana draudzene juta pret mani, viņa konsultējās ar lielisko burvestību teicēju manā vārdā, un par manu lielāko pārsteigumu pēc 11 stundām mans vīrs man piezvanīja pirmo reizi pēc gada, ka viņam manis pietrūkst un ka viņam ļoti žēl par visu, ko viņš man lika pārdzīvot. Viņš ir atgriezies pie manis, un tagad mēs esam laimīgi kopā. Es joprojām nevaru tam noticēt, jo tas ir ļoti neticami. Paldies Dr. Džeraldam par mana vīra atgriešanu, kā arī manai jaukajai draudzenei, kura aizlūdza par mani. Ikvienam, kam varētu būt nepieciešama šī lieliskā burvestības meistara palīdzība, ir e-pasta adrese:

psychicspiritualrealm@gmail.com

WhatsApp: +14242983869
Jenny Cojder - 4. februāris, 2026 pl. 19:54
Pēc gadiem ilgas cīņas ar pastāvīgiem pārpratumiem un emocionālu distanci laulībā es devos uz šo lapu un atradu Ilekhodžiju. Sākumā biju skeptiska, bet process šķita pārsteidzoši drošs un noderīgs. Rituāls ietvēra spēcīgas senču lūgšanas un dziedinošas dziesmas, kas visas bija paredzētas, lai attīrītu negatīvo enerģiju un atjaunotu emocionālo toni starp mani un manu partneri, kas savukārt novedīs pie izlīguma. Dažu dienu laikā es pamanīju nelielas pārmaiņas mūsu dzīvēs, komunikācija kļuva raitāka, un spriedze, kas bija briedusi gadiem ilgi, sāka izzust. Rituāls radīja telpu, kurā mēs patiesi varējām ieklausīties viens otrā bez nosodījuma vai aizvainojuma. Bija tā, it kā mūsu gari būtu no jauna saskaņoti, lai atbalstītu viens otra izaugsmi, nevis stiprinātu vecās brūces. Visvairāk pārņēma tas, kā rituāls mudināja mūs abus atjaunot saikni ar savu dziļāko "es" un, savukārt, vienam ar otru. Mēs spējām piedot pagātnes kļūdas un atjaunot uzticību. Šodien mūsu laulība ir stiprāka, piepildīta ar sapratni un mīlestību. Ilekhodžija izlīguma rituāls ne tikai atjaunoja mūsu attiecības, bet arī pārvērta mūsu laulību par kaut ko tādu, ko mēs tagad dziļi lolojam. Es atstāju viņa kontaktinformāciju šeit jums. E-pasts: gethelp05@gmail.com vai WhatsApp +2348147400259
Emma kirby - 12. marts, 2026 pl. 9:13
Šī gada sākumā man bija briesmīgs strīds ar vīru, un viņam nebija citas izvēles kā vien pamest māju, un es pieņēmu, ka viņu aizveda tikai dusmas. Pēc dažām dienām es nevarēju ar viņu sazināties vai uzzināt, kur viņš ir. Es gaidīju un gaidīju, bet viņš neatgriezās un man nezvanīja. Mani pārņēma sāpes un nožēla par notikušo. Es centos visu iespējamo, lai viņu atgrieztu, bet bez rezultātiem, līdz sazinājos ar Dr. Ilekhodži, kurš nāca man palīgā. Viņš lieliski paveica savu darbu, lai atkal satiktos ar manu vīru, kurš nevēlējās atgriezties, ieradās un lūdza mums atrisināt mūsu domstarpības, un kopš tā laika viss ir bijis jauki. Viņa kontaktinformācija: gethelp05@gmail.com vai tikai WhatsApp: +2348147400259

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • 25. marta atceres pasākums Koknesē
    12. apr. 2022
  • Alūksnē atklāj atceres zīmi mežsargiem
    20. janv. 2022
  • Pabeigts un š.g. 13. augustā ekspluatācijā nodots vides objekts – memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla”
    6. sept. 2021
  • Mēs neaizmirsīsim ... 1941.gada 14.jūnijs
    17. jūn. 2021
  • Piemiņas vieta Sibīrijas mātēm Likteņdārzā - Mātes dienā
    10. maijs 2021
  • Aizvestie Neaizmirstie 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām
    23. apr. 2021
  • Gaisma vēstures skaldnē - Nītaurē 2021
    12. apr. 2021
arts Lārs © LPRA 1998 - 2021