LPRA 31.konference 2020.gada 15.februārī
Cien. konferences delegāti un viesi! Sveicu jūs apvienības 31.konferencē! Karogu ienes: Irina Lukašēvica, Kārlis Bērziņš, Tekla Bekeša.
Ivars Kaļķis - Latvijas Politiski represētp apvienības priekšsēdētājs.
“Aizgājušais 2019.gads mūsu atmiņās paliks kā valsts prezidenta vēlēšanu gads. Mēs, politiski represētie,varam būt gandarīti par Egila Levita ievēlēšanu prezidenta amatā. Ir apritējis gads, kopš 5 partiju koalīcijas valdību vada nosvērtais un inteliģentais Krišjānis Kariņš. 2019. gadā aizritēja 30 gadi, kopš Baltijas ceļa manifestācijas, Berlīnes mūra krišanas un mūsu biedrības LPRA dibināšanas. Šobrīd apvienības sastāvā darbojās 55 teritoriālās struktūrvienības, bet kādu 5 nodaļu darbība ir mazaktīva, sakarā ar mazskaitlisko biedru skaitu, ievērojamo vecumu un līderu trūkumu. Valstī uz š.g. 1.janvāri kopējais represēto skaits ir 11 674, t.sk. 10 747 cietušie no komunistiskā rezīma un 927 no nacistiskā režīma. 2019.gadā politiski represētās personas statuss piešķirts 10 personām, atteikts 24 personām. Pagājušajā gadā, sakarā ar aiziešanu aizsaules ceļos, mūsu skaits samazinājies par 754 personām, t.sk. ilggadējie nodaļu vadītāji Ērika Andžāne ( Krāslava), Rita Garklāva (Limbaži) un šā mēneša sākumā viena no apvienības dibināšanas iniciatorēm un 1.valdes locekle Inta Prauliņa. Godināsim aizgājēju piemiņu ar klusuma brīdi!
Savā ziņojumā vēlos akcentēt
galvenos jautājumus, pie kuru risināšanas valde ir strādājusi. Jau 2018. gadā
valde nosūtīja visām pašvaldībām aicinājumu izskatīt iespēju palielināt vai
piešķirt pabalstu vismaz 100 EUR apmērā viņu teritorijās dzīvojošiem politiski
represētajiem. Pēc manā rīcībā esošiem datiem 2019.gadā 31 pašvaldībā izmaksātā
pabalsta apmērs bija 100 EUR un vairāk, 78 pašvaldībās no 15 -75 EUR, bet 10
pašvaldībās pabalsti vispār netiek maksāti. Tas atkarīgs no katras pašvaldības
politiskās gribas. Paldies par sapratni, un atsaucību tām pašvaldībām, kuras ir
atsaukušās valdes aicinājumam. Uzskatu, ka arī jums uz vietām pie šī jautājuma
risināšanas būtu jāpiestrādā.
Pagājušā gada 20.martā, atzīmējot
Aizsargu organizācijas dibināšanas 100 gadskārtu, valdes locekļi kopā ar NA
vadības pārstāvjiem un Rīgas pilsētas aktīvistiem piedalījāmies ziedu
nolikšanas pasākumā pie K.Ulmaņa pieminekļa. Marta mēnesī atvēršanas svētkus
piedzīvoja apvienības izdotā grāmata
,,Skola Sibīrijā" , kurā ir apkopotas 1941. un 1949. gados izsūtīto
ģimeņu 112 bērnu atmiņas par skolas gaitām izsūtījumā. Interesentiem ir iespēja
šodien par ziedojumu šo grāmatu saņemt. Darba kārtībā nodaļu
vadītājiem un koordinātoriem ir iespēja šo grāmatu saņemt un nogādāt sava
novada bibliotēkā un skolās.
Ar š.g. 1. janvāri stājās spēkā jaunie MK 03.12.2019. noteikumi Nr. 578 ,, Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijās", kur noteikts, ka politiski represētās personas turpmāk pakalpojumus var saņemt reizi 2 gados, atkārtoti – ne agrāk, kā 2 gadus pēc iepriekšējo pakalpojumu saņemšanas pabeigšanas. 2019.gadā pakalpojums piešķirts 843 politiski represētām personām, bet saņemušas 678 personas, tātad 165 personas nav ieradušās saņemt pakalpojumu. Vēlos aicināt turpmāk būt apzinīgākiem, jo kā attaisnojošs iemesls tiek uzskatīta slimība un tuviniku nāve. Uz 2020. gada 1.janvāri rindā uz pakalpojumu uzņemtas 1427 politiski represētās personas, no kurām atkārtoti pakalpojumu pieprasījušas 1406 personas un 21 persona pirmreizēji. Pakalpojuma kurss vienai politiski represētai personai izmaksā 772, 02 EUR. Iepriekšējā gadā izmaksas sastādīja 668,04 EUR – tātad par 100 EUR vairāk.
Par emocionālu un saviļņojošu
izvērtās izsūtīto ģimeņu mātēm veltītā piemiņas
ansambļa atklāšanas pasākums Likteņdārzā, Mātes dienas priekšvakarā 10. maijā.
Pasākums bija kupli apmeklēts no daudziem Latvijas novadiem. Tajā piedalījās
arī likteņbiedru delegācija no Igaunijas. Vēlos pateikties Likteņdārza vadībai
un darbiniekiem, kuri sekmēja šī piemiņas ansambļa izveidi. No savas puses
aicinu apvienības nodaļas aktīvāk iesaistīties talkas darbos un Draugu alejas
izveidē Likteņdārzā. Pēc manā rīcībā esošās informācijas pagājušā gadā talkas
darbos ir piedalījušās tikai 2 nodaļas – Ogres un Kokneses.
Atzīmējot Baltijas
ceļa 30 gadadienu, 24. augustā Likteņdārzā notika vērienīgs svētku
koncerts. Pirms koncerta visām
pašvaldībām tika nosūtīta EP deputātes Sandras Kalnietes, Latvias Pašvaldību
savienības priekšsēža Ginta Kaminska , LTF 1.priekšsēdētāja Daiņa Īvāna un
manis parakstīta vēstule - aicinājums ar lūgumu savu iespēju robežās atbalstīt
novadā dzīvojošos politiski represētos iedzīvotājus un Baltijas ceļa
dalībniekus apmeklēt koncertu. Vēlos pateikties sekojošām pašvaldībām, kuras
atbalstīja šo aicinājumu: Sējas novadam
– iegādājās 50 biļetes, Koknese – 20, Olaine – 15, Ikšķile - 12, Ogre – 9 , Madona - 8, Nereta - 4. Bet ar autotransportu atbalstīja
Salacgrīvas, Kuldīgas un Rundāles pašvaldības. Paldies!
Valde ir gandarīta par iespēju pagājušā gadā sniegt minimālu finansiālu atbalstu apvienības nodaļām represēto piemiņas vietu labiekārtošanā: Mazsalacai – 300 EUR, Valkas novada Kārķu pagastam – 1028 EUR, Kandavai – 583 EUR. Valdei nebija tādas finansiālas iespējas kā gadu iepriekš – valsts jubilejas gadā. Patīkami konstatēt, ka dažas nodaļas, izprotot apvienības finansiālās iespējas, meklē un arī atrod citus ceļus, kā realizēt savas ieceres. Šinī sakarībā es kā pozitīvu piemēru varu minēt Smiltenes PRK (vad. Arvīds Kaupe) - sakārtota Brīvības cīnītāju piemiņas vieta Smiltenes kapos - izmaksas atbilstoši tāmei ~ 13000 EUR un Kandavas PRN (vad. Pēteris Briedis) - sakārtota komunistiskā režīma upuru piemiņas vieta Matkulē - izmaksas ~11000 EUR. Jūrmalas PRN (vad. Ludmila Jirgena) ar projektu palīdzību risina daudzus represētiem svarīgus jautājumus.
Valde finansiāli atbalstīja Preiļu PRB (vad. Natālija Rubīne) iesniegto projektu ,,Represēto dzīves stāstu popularizēšana". Projekts tika realizēts dienu pirms piemiņas dienas – 13. jūnijā, vilciena Rīga - Daugavpils – Rīga reisa laikā. Projekta realizācijā tika piesaistīti aktieri un folkloras grupa. Pēc Cēsu PRB iniciatīvas tika realizēts projekts ,, Dejots pasaulē", kurā līdzdalību ņēma Cēsu, Kokneses un Rēzeknes nodaļu politiski represētie.
3. augustā Ikšķilē
tika noorganizēts ikgadējais, nu jau 21. represēto personu salidojums, kurš
bija kupli apmeklēts. Mūs ar savu klātbūtni pagodināja Valsts prezidents Egils
Levits, eksprezidents Raimonds.Vējonis, Saeimas pr-ja Ināra Mūrnieceun citas
amatpersonas. Sakarā ar apvienības jubilejas gadu, salidojumā kā goda viesi
piedalījās bijušo politieslodzīto un komunisma upuru starptautiskās asociācijas
INTER ASSO prezidents, kurš teica apsveikuma uzrunu un atsevišķu dalībvalstu
pārstāvji. Mūs saviļņoja arī NA jauniešu grupas kolektīvais apsveikums. Šoreiz
sakarā ar estrādes apkārtnē notiekošiem būvniecības un labiekārtošanas darbiem,
viss salidojuma scenārijs tika realizēts tikai estrādes teritorijā. Varbūt, ka
turpmāk tā arī vajag rīkoties? Kā domājat jūs? Šogad salidojumā Ikšķilē
tiksimies 22. augustā.
Ļoti enerģiski un aktīvi izzinot nacionālo partizānu darbības vietas Ziemeļvidzemē, darbojas Alūksnes PRK “Sarma" vad. Dzidra Mazika. Pavasarī Alūksnē notika grāmatas ,,Šalc Tālavas un Dzimtenes sili" atvēršanas svētki. Grāmatā ir atspoguļota skolu jaunatnes pretošanās kustība okupācijas varai. Apvienības valde finansiāli atbalstīja grāmatas tulkošanu angļu valodā. Iedibināta cieša sadarbība ar likteņbiedriem Igaunijā. Gada nogalē klubs ,,Sarma" ar daudzpusīgu svētku programmu atzīmēja kluba dibināšanas 30 gadadienu. Svētku ietvaros tika atvērta grāmatas ,,Rūgtais vērmeļu kauss" 5. grāmatu. Es domāju, ka no manis sacītā jūs saprotat, ka Alūksnē notiek daudzšķautnaina darbība. Paldies, Dzidra! Lai Tev ir veselība un enerģija arī turpmāk ,,rullēt" uz priekšu!
Uz saviem brieduma gadiem (30) pagājušā gadā atskatījās Liepājas un Ventspils nodaļas, kuras arī godam tika nosvinētas. Arī apvienībai pagājušā gadā aizritāja 30.gadskārta kopš tās dibināšanas. Tradicionāli nozīmīgā jubileja ar plašu programmu tika nosvinēta pilsētā, kurā tai tika kārts šūpulis, tas ir Ogrē. Piedalījās gandrīz 300 dalībnieki no 38 nodaļām.
Pagājušā gada
augustā Latvijas zemīte tika papildināta ar vēl vienu piemiņas ansambli,
veltītu komunistiskā režīma upuru piemiņai. Piemiņas ansamblis ,,Sibīrijas
krusti" ticis izgatavots Anglijā. Tā autors ir kara laikā bēgļu gaitās uz
Rietumiem aizbraukušais Zigurds Sapietis. Ansmblis ir veidots no koka
elementiem. Autors ir vēlējies, lai pēc viņa nāves mākslas darbs atrastu
mājvietu Latvijā. Iesaistoties šajā procesā Ārlietu ministrijas darbiniekiem,
apvienībai, Latvijas vēstniecei Lielbritānijā, Skotijas Goda konsulam un
pašvaldības vadībai, tika nolemts piemiņas ansambli uzstādīt autora dzimtajā
Sunākstes pagastā Jaunjelgavas novadā. Pēc mana viedokļa ansamblis brīnišķīgi
iekļaujas pagasta centra ainavā. Pagājušā gada nogalē, ar apvienības finansiālu
atbalstu Rīgas Latviešu biedrībā tika sarīkots Ziemassvētku ieskaņas pasākums.
Cerīgi uz priekšu
virzās darbi pie Okupācijas muzeja piebūves un padomju okupācijas upuru
piemiņas memoriāla izveides Rīgā, Strēlnieku laukumā. Piebūves būvniecības
darbus plānots pabeigt līdz š.g rudenim, bet memoriāla - līdz gada nogalei.
Koordinācijas padomes sēdē tika atbalstīta eksprezidenta V.Zatlera iecere
izgaismot Brīvības pieminekli un šā projekta realizācijai nodaļām iesaistīties
ziedojumu vākšanā. Apvienībā jau pirmie ziedojumi no Alūksnes, Ogres,
Preiļiem un citām nodaļām jau saņemti. Apvienības
vadība, sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Valsts protokolu, organizē ikgadīgās
svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijas pie Brīvības pieminekļa mūsu sēru un
atceres datumos -25. martā un 14. jūnijā, kurās piedalās valsts augstākās
amatpersonas un ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji. Apvienības vadību
apbēdina Rīgas Politiski represēto biedrības (vadītājs Jānis Lapiņš)
šķeltnieciskā rīcība gājiena laikā.
Koordinācijas padomes sēdēs tika noorganizēta tikšanās ar Izglītības un
Veselības ministrijas pārstāvjiem. Mēs, kas ilgus gadus esam izturējuši
Sibīrijā nežēlīgos apstākļus par mūsu vecāku konsekvento izvēli būt savas
valsts patriotiem, nevaram atbalstīt ne līdzpilsoņu, ne Saeimas bezatbildību
(pieņemot neizpildāmus likumus), ne aicinājumu atlaist pašu ievēlēo Saeimu,
tērējot budžeta līdzekļus atlaisto deputātu pabalstiem un ārkārtas vēlēšanām.
Aicinam politiski izglītoties un pacietīgi izturēt līdz nākamajām vēlēšanām.
Paldies nodaļu
vadītājiem un apvienības valdes locekļiem par ieguldīto darbu represēto personu
labā. Paldies partijām, kuras izrāda
rūpes par politiski represētām personām. Paldies par konstruktīvu sadarbību
Tieslietu ministrijai, kuras pārraudzībā ir apvienībai piešķirtās valsts
dotācijas izlietošana. "
Sandra Kalniete Eiropas Parlamenta deputāte..
Mīļie sibīrieši!
"Šogad 4.maijā mēs svinēsim 30.gadus kopš atjaunota Latvijas
valsts. Mūsu valsts pirmais posms, ko
pārtrauca PSRS aneksija, ilga 22 gadus, un pārciestais okupācijas pusgadsimts
bija padzēsis mūsu tautas atmiņā visas grūtības, kas bija arī toreiz, un šie 22
gadi tautas atmiņā ir palikuši kā laimīgais laiks. Un tā tam bija jābūt, jo kā
gan citādi mēs būtu izturējuši šo asiņaino un ciešanu pilno pusgadsimtu un pēc
tam spējuši atgūt savu Latviju.
Šogad maijā paiet 75 gadi kopš otrā pasaules kara beigām Rietumeiropā. Septembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Molotova-Rībentropa pakta un tā slepeno protokolu sekām Eiropā. Tā bija Lietuvas un Latvijas deputātu iniciatīva, un es esmu laimīga, ka arī man bija iespēja dot savu ieguldījumu šī dokumenta izstrādē. Lai gan Eiropas Parlaments kopš 2004.gada ir pieņēmis vairākus dokumentus, kuros norādīts uz PSRS atbildību par Otrā pasaules kara izraisīšanu, tomēr tieši šī pēdējā rezolūcija ir satracinājusi Putinu un prezidents to ir plaši un vairākkārt komentējis publiski, nosodot Eiropas Parlamentu un nekaunīgi apvainojot Poliju kara izraisīšanā un antisemītismā. Arī Krievijas medijos plosās rezolūcijas nosodījuma vētra, kurā bliezienus saņem arī Baltijas valstis.
Kāpēc tieši tagad Putins kļuvis par vēsturnieku? Tāpēc, ka
Krievija gatavojas vērienīgi svinēt uzvaru karā, atstumjot otrajā plānā sabiedroto
ieguldījumu karā un piesavinoties tās laurus un sevi pasniedzot, kā vienīgo
dižo uzvarētāju. Šo dižumu PSRS līgums ar nacistisko Vāciju aptraipa, jo
faktiski padara Staļinu par Hitlera sabiedroto, bet Padomju Savienību -
līdzatbildīgu par kara izraisīšanu. Abu totalitāro režīmu līgums atbrīvoja
rokas Hitleram uzbrukt Polijai un iekarot Rietumeiropu, kamēr Lielbritānija 22
mēnešus vienatnē cīnījās ar agresoru. Tikmēr saskaņā ar līgumu, Staļins pievāca
Baltijas valstis, Besarābiju un gabalu Polijas teritorijas. Šie fakti Putinam
nav pieņemami, jo tie ir apkaunojoši un apēno lielo uzvaru. Taču šoreiz prezidenta vēstures redakciju Eiropa noraida
un pat Krievijā akadēmiķi un vēstures entuziasti to atmasko.
Otrs liels jautājums, kura apspriešanu Eiropas Parlamentā Baltijas valstis vēlas panākt, ir manipulācijas ar Krievijas pilsonības likumu, to dāsni dalot vai uzspiežot okupēto teritoriju iedzīvotājiem Moldovā, Gruzijā un Ukrainā. Pirms dažiem mēnešiem plaši izvērstās kampaņas rezultātā Donbasā ir izveidots vairāku simtu tūkstošu liels Krievijas pilsoņu kopums. Arī anektētās Krimas iedzīvotājiem tiek izvirzīta prasība atteikties no Ukrainas pilsonības par labu Krievijas pilsonībai. Tas atbilst Putina mērķim izveidot globālu krievu pasauli. Bīstamība ir apstāklī, ka kādā brīdī Putins pilsoņu kārti var sadomāt izmantot kā agresijas ieganstu – sak, maniem pilsoņiem dara pāri un mans pienākums ir viņus aizstāvēt. Šis paņēmiens ir pazīstams vēsturē un to vairākkārt ir izmantojušas citas lielvalstis vai impērijas.
Orā pasaules kara beigas ir viens no nozīmīgākajiem pagrieziena
punktiem Rietumeiropas vēsturē. Pāc šī asiņainā slaktiņa eiropieši teica:
„Nekad vairs!” un izveidoja tādas unikālas valstu sadarbības organizācijas kā Eiropas
Savienība un NATO, kas izslēdz karu Eiropā. Tāpēc mēs Eiropas Parlamentā gribam
svinēt 75 miera gadus un to ritumā sasniegto.
Taču ir svarīgi neaizmirst, ka mūsu Eiropas pusē patiesībā ir piedzīvoti
tikai 25 miera gadi, jo Austrumeiropa un Baltijas valstis atgriezās Eiropā pēc
50 dzelzs priekškara gūsta gadiem. Tikai mēs zinām, cik necilvēcīgi augstu cenu
mūsu tautai un pārējām tautām ir bijis jāmaksā par šo uzspiestā komunisma
pusgadsimtu. Sāpīgākais, ka vēl 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas šī
pusgadsimta smagās ēnas arvien rēgojas un gandē mūsu dzīvi, kā to apliecina
čekas maisu saturs.
Tās ir vēstures mācības, kas Latvijas cilvēkiem vienmēr
jāatceras, jo mūsu ģeopolitiskais stāvoklis ir tieši tāds pats kā 1940. gadā,
un tieši tāpat Latvijai ir gara sauszemes robeža ar agresīvu lielvalsti. Taču
Latvija vairs nav viena. Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts un mūs sargā NATO
sabiedroto drošības vairogs. Labi, ka pēcneatkarības paaudzei Latvijas stabilitāte
un drošība ir pašsaprotams stāvoklis. Tomēr mēs nekad nedrīkstam zaudēt
modrību. Tāpēc ir tik svarīgi, lai tādi mākslas darbi, kā mākslas filmas
„Melānijas hronika”, un „Dvēseļu putenis”, grāmatas - Māras Zālītes „Pieci
pirksti” un Noras Ikstenas „Mātes piens”, palīdz jauniešiem ieraudzīt to
sāpju, nebrīves un absurda pasauli, kurā mēs nekad vairs nedrīkstam atgriezties.
Un mūs patriotiskajai jaunatnei tas ir
dziļi jāapzinās.
Kopš uzrakstīju grāmatu „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos,” es
bieži sevi pieķeru domās sakām maniem Sibīrijā nobendētajiem vecvecākiem: „
Kaut jūs zinātu - Latvija tagad ir brīva!” Un tad pati sevi norāju: „Viņi taču
to zina, jo, lai kur Sibīrijas plašumos būtu izplēnējušas izsūtīto miesas, visu
Sibīrijā nobendēto dvēseles ir atgriezušās Latvijā. Jā, karos, Sibīrijā un
trimdā mūžībā aizgājušo dvēseles ir atgriezušās pie mums. Tās pulcējas Likteņdārzā
un kā gaišs starojums mūs visus – vecus un jaunus, pieaugušos un bērnus – pavada
un sargā. Tās sargā mūsu tautu no pārsteidzīgiem lēmumiem un brīdina no
lētticības. Lai arī Latvija tagad ir citāda nekā viņu jaunības un bērnības
gados, mūsu Tēvzeme ir brīva un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kādu valsti
veidojam. To Latvijas Politiski represēto apvienības biedri vienmēr ir
apzinājušies. Arī 31. konferences aicinājums līdzpilsoņiem “Par atbildīgu
izvēli!” to apliecina. Lai mums pietiek saprāta un godaprāta labot pieļautās
kļūdas un izvairīties no jaunām, liktenīgām kļūdām, kas varētu apdraudēt
Latvijas valsts brīvību!
Es jums nesu arī sveicienu no Likteņdārza. Paldies par lielo
palīdzību un atbalstu, ko vienmēr no apvienības biedriem dārzs ir saņēmis.
Dārzs top un mainās, kļūst arvien skaistāks. 30.aprīlī gatavojamies atklāt
piemiņas vietu Latvijas dibinātājiem 1918.gadā un valsts atjaunotājiem
1990.gadā. Gaidīsim jūs šajā svinīgajā pasākumā, tāpat kā gaidām vienmēr, jo
Likteņdārzs ir skaists visos gadalaikos un laika apstākļos.
Lai jums katram un katrai laba veselība, dzīves prieks un
izturība!"
Konferences delegāti Latviešu biedrības namā.
Solvita Vība - Okupācijas
muzeja direktore::
“Esmu šajā nozīmīgajā pasākumā pirmo reizi, man ir liels gods jums nodot
sveicienus no muzeja ļaudīm un pārrunāt mūsu kopējos plānus, jo mums vienmēr
tādi ir bijuši. Jūsu biedrības, jūs katrs uzturiet tautas atmiņu - mūsu tautas
varonības stāstus, tos turpinot stāstīt 21.gadsimtā. Mēs lepojamies ar jums,
jūsu ticību Latvijai, jūsu nepakļāvību, jūsu neizdabāšanu svešai varai, jūsu
godīgumu un cilvēcību saskarsmē, kādu izjūtu arī šodien. Runājot represētā
dzejnieka Voldemāra Zariņa vārdiem: Jūsu mūža graudam katram ir septiņas
vārpas, jūs nekad neesiet lielīdamies veduši uz tirgu pārdot pelavas. Mēs
Okupācijas muzeja ļaudis to zinām, mēs spējam to novērtēt. Jūs esat tie, kas
dodat mums stāstus, mēs šos stāstus glabājam un mums muzejā ir jāiestājas par
to, lai jūsu stāsti tiktu nodoti nākamajām paaudzēm un, lai neviens nestāstītu
mums citu vēsturi. Mēs esam par to atbildīgi, jūs varat mums uzticēties.
Šobrīd OM veido jaunu ekspozīciju: “Gaismas ceļš”, domāju, ka tas ir ļoti
simboliski, tas būs vēsturiski pamatots un dziļi emocionāls stāsts par to, kā
mēs zaudējām savu valsti, par grūto okupācijas periodu, un, kā esam atnākuši uz
savu gaismu, savu valsti un to atguvuši. Tas būs stāsts par kopīgo ceļu, kāda
šodien ir Latvija – tas ir jautājums katram mums, kādi esam mēs. Es gribētu,
lai ikviens no mums pirms atbildētu uz šo jautājumu, izlasītu jūsu stāstus,
uzklausītu jūsu stāstus un ienākot okupācijas muzejā un pietuvojoties muzeja
priekšmetam, kuram, katram ir savs stāsts – dziļi, dziļi emocionāls saturs,
saprastu to. Un noliekot malā savas dzīves rūpes, tiekšanos pēc materiāliem
labumiem un visas ķildas, saprastu, ka mūsu galvenā vērtība ir brīvība. Un to
vajadzētu saprast līdz asarām, līdz drebuļiem sirdī, līdz laimes sajūtai, ka
mums nekad tas vairs nebūs jāpārdzīvo. Dzejnieks Voldemārs Zariņš par sevi un
tādiem kā jūs ir teicis: “Mana dzīve ir gājiens uz dzimteni, brīvo, Dieva,
auklēto zemi un tas nekad nebeigsies, jo pilnības sapnim nav māju.”
Gribu mazliet arī par praktiskām lietām, ko mēs šogad kopā darīsim? Gada nogalē
mēs visi ceram ieiet muzeja renovētajā ēkā un būt kopā Memoriālā. Šobrīd
neviens datums nav pārlikts un mēs ceram, ka tā arī būs. Jūnija mēnesī būs
atļauja tehniski iekārtot jauno ekspozīciju, un 31. oktobris ir pēdējais
datums, kad muzejam ir jāveras vaļā. To es saku šeit, lai mēs varētu turēt pie
vārda visus solītājus.
Protams, liels jautājums ir tas, kā labiekārtota būs vieta, kur atradīsies mūsu
muzejs, galvenais, kur būs Memoriāls. Šī vieta jau nebūs tikai pabeigts
būvdarbs – vietai jābūt ar dziļu emocionālu saturu, vietai jābūt aprūpētai,
uzkoptai un viens no maniem priekšlikumiem šodien būtu: Aicinājums par šo lietu
domāt - vispirms tām atbildīgām institūcijām. Zinām, ka vieta pie Memoriāla dalās
Valsts un Pašvaldības īpašumā. Es negribētu, lai mēs ieejam jaunajā Memoriālā
un fiziski redzētu robu, kur dalās valsts un pašvaldības īpašums, negribētu,
lai mēs ietu pa okupācijas plāksnēm uz šo vietu. Tas būtu mans rosinājums –
aicināt vietu sakārtot atvēršanas mirklim un būt par to atbildīgiem.
Izmantoju gadījumu un iespēju visus jūs aicināt uz muzeju un visi kopā panāksim
to, ka termiņi vairs atlikti netiks. Novēlu visiem jums un ģimenēm veselību,
izturību un lai mums kopā veicas”.
Arvils Ašeradens –
Saeimas deputāts:
“Patiesībā ir milzīgs gods būt šeit un jāsaka ir kā politiķim, ka nav nekā
svarīgāka, ka būt ar cilvēkiem, kas brīvības vārdā nesuši vislielākos upurus.
Vēlreiz paldies jums visiem un šajā dienā es nesu sveicienus no “Jaunās vienotības”,
no valdes un no visas partijas.
Mēģināšu savā runā vērtēt politisko dienas kārtību, tādu kā atskaites lietu –
kā iet valstij un kā mēs to redzam.
Vēlēšanas un politika.: Jāsaka, ka
vēlēšanas nesa milzīgu pārsteigumu un tika ievēlēts ļoti sarežģīts, fragmentēts
parlaments ar septiņām partijām. Pēc trijiem mēnešiem izdevās izveidot valdību
no piecām partijām. Somijā, kādās sarunās, kurās tika spriests par Somijas un
Latvijas attiecību uzlabošanu, Somijas politiķi man vaicāja: Ašeradena kungs,
mēs Somijā esam ievēlējuši kreisu valdību, kāda jums tur tagad valdība ir? Un
es teicu: Man nav viegli atbildēt, es mēģināšu teikt tā – mums ir nacionāli
konservatīva, centriska, kreisi liberāla populistiska valdība. Somi noelsās
zālē un teica: Nu jā, tad vēlam veiksmi. Šī ir politiskā realitāte, ar kuru
mums būs jādzīvo.
Parlaments: Šodien pieņemts
atbildīgs lēmums – nevis vēlēt un vēlēt jaunu parlamentu, bet ļaut šim
parlamentam strādāt un virzīties uz priekšu. Mēģināšu paskaidrot, kādēļ tas ir
labs lēmums. Vispirms jau šādos sarežģītos laikos, kad ir valdība ar dažādiem
pārstāvjiem, ļoti daudz jaunu cilvēku, tiešām, dažreiz mums iet kā mēs visi
dziedājām: Ādamam bij’ septiņ’ dēl’, neskatoties uz to, valdības darbs iet uz
priekšu. Ļoti svarīgi valstij ir ievēlēt ļoti gudras un tālredzīgas pirmās
personas. To mēs esam izdarījuši. Mums ir prezidents Egils Levits, par kuru mēs
patiesi varam būt lepni. Prezidents izcili mūs pārstāv ārvalstīs, prezidents
izcili pārstāv Latvijas vērtības, prezidents attīsta valsti – prezidents ir
politikas stabilizējošs faktors valstī. Gribu teikt, ka mums ir lielisks
premjerministrs Krišjānis Kariņš. Šajos ārkārtīgi sarežģītajos apstākļos,
premjerministram palīdz bijusī pieredze Eiroparlamentā. Viņš ļoti labi pārzina
sarežģītos politikas līkločus, viņš ļoti labi pārstāv valsti pasaulē. Viņam nav
problēmas parunāties ar Merkeles kundzi, paturēt viņai lietussargu, viņam nav
problēmas sarunāties ar Makrona kungu, viņam nav problēmas runāt ar jebkuras
valsts pirmo personu, kuru jūs nosauktu. Viņš lieliski pārstāv savu mazo, bet
svarīgo valsti.
Tieši tāpat premjers strādā ar koalīciju, ir lielisks psihologs. Neskaitāmas
reizes, kad esmu gājis iekšā koalīcijas sapulcē, nezinādams, ar ko iziesim ārā,
premjers meistarīgi ir noturējis dienas kārtību, virzīdams skaidri savu plānu,
kas ir jādara un panākdams rezultātu, ļoti inteliģentā veidā to darīdams,
nevienu neaizvainojot. Tas ir pamats koalīcijas darbībai.
Vēl gribu pieminēt, ka mums ir izdevies ievēlēt lielisku Latvijas bankas
prezidentu Mārtiņu Kazāku. Latvijas bankas prezidents ir svarīgs
tautsaimniecību stabilizējošs faktors un Mārtiņš Kazāks ir lieliska izvēle –
gudrs ar izcilu izglītību un reputāciju. Varu minēt arī lieliskos latviešus, kas ir Eiroparlamentā, Eiropas komisijā –
Valdi Dombrovski, kas ir priekšsēdētājas vietnieks, Ilzi Juhansoni, kas ir
Eiropas savienības galvenā ierēdne, NATO – Baiba Raža un vēl, un vēl. Šis ir
brīdis, kad ir lielo līderu laiks, kuri izšķir lietu virzību nākotnē.
Valdības veidošana: Veidojot valdību
un raugoties no “Jaunās vienotības” puses, bija divas svarīgas lietas:
nemainīga Eiroatlantiskā kursa izvēle. Tajā brīdī par to runāja mazāk, bet, kad
veidoja valdību – visādi varēja būt. Tas bija pirmais punkts, ko mēs nolikām uz
galda un šobrīd es redzu, ka par to nav diskusiju, kurss tiek saglabāts. Otrs jautājums:
Valsts drošība. Mūsu atbildība par NATO budžetu, budžeta ieguldījumiem. Esam
viena no valstīm, kas visas saistības izpilda. Līdz ar to mēs varam rēķināties
ar savu partneru atbalstu, šajā tik ļoti sarežģītajā laikā. Gribu teikt, ka tā ir
īpaša sajūta, kad tu ierodies Ādažu militārajā bāzē un runā ar Kanādas
komandieri, kurš ir atbildīgs par bāzi, kad Kanāda sūta savus dēlus un meitas
šeit, stāvēt uz mūsu robežām. Un tāda nav tikai Kanāda – tie ir arī spāņi,
poļi, slovāki un daudzas citas tautas.
Valsts budžets:. Valsts budžetā bija
daudz neizpildāmu solījumu Atgādināšu, ka Latvijas valsts budžets ir 10
miljardi eiro, lai visus solījumus apmierinātu, būtu jāceļ nodokļi par ¼ daļu.
Premjera uzstādījums bija – mēs nodokļus necelsim un būsim par ekonomisko
stabilitāti. Iespējams – tādēļ mums neizdodas samaksāt visus tos rēķinus, kas
ir jāmaksā, īpaši veselība un sociālā aprūpe. Bet mums ir stabila valsts. Šajā,
ļoti neskaidrajā ekonomiskajā situācijā, Latvijas ekonomika aug un tā ir
pozitīva zīme. Tas ir svarīgi un varēja būt savādāk. Šī sarežģītā valdība slēpj
sevī milzīgu potenciālu, milzīgu pārmaiņu veikšanai un tas šobrīd notiek. Pirmā
– finanšu sektora reforma, kas ir izdarīta, šobrīd sākam aptvert tās briesmas,
kas ir novērstas, Kādu brīdi atpakaļ, finanšu sektorā – cauri Latvijai gāja
melna finanšu straume, vienā diennaktī tika pārskaitīta summa - 1 miljards
eiro, tikai šī nauda nekādu labumu mums nenesa. Latvijai šķiet izdosies izvairīties
no nokļūšanas pelēkajā zonā. Gribu teikt, ka finanšu sektora kapitāla remonts
ir pabeigts, gaidām starptautisko novērtējumu un ceram, ka banku sistēma
atgriezīsies normālā darba gultnē. Otrā – šobrīd virzās uz priekšu reģionālā
reforma un reformas mērķis ir no 119 sadrumstalotām pašvaldībām tikt pie 30 –
40, pietiekami labi strādājošām pašvaldībām.
Izglītība::– vēl viens ļoti svarīgs
sektors. Valdība turpina Kārļa Šadurska iesākto pāreju uz izglītību valsts
valodā visos bērnudārzos un skolās. Dienas kārtībā ir arī Universitātes, lai
valsts būtu konkurētspējīga Eiropas tirgū un varētu attīstīties.
Sociālie aspekti: – ekonomika valstī
ir augusi, līdz ar to augušas ir darba algas un šogad redzam, ka vidējā darba
alga varētu pārsniegt 1100 eiro robežu. Strādājošie jūtas labāk, bezdarbs
valstī ir neliels. Šis apstāklis ļauj labāk paskatīties uz sociālo jautājumu
risināšanu. Vispirms pensijas – tās tiek indeksētas līdz 400 eiro, mazāko
pensiju saņēmēji to izjūt visvairāk. Protams, liela problēma ir nabadzība,
gandrīz ¼ daļa iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam, pie tā valdība strādā,
risinot mazo pensiju jautājumu un šeit redzu, ka mums jārisina represēto
atbalsta jautājumi. Gaidām priekšlikumus no represēto apvienības valdes un esam
gatavi virzīt šos priekšlikumus parlamentā.
Nobeigumā – lietas iet labā virzienā, neraugoties uz interesanto, dinamisko valdību
– viņa slēpj sevī neparastu stabilitāti, un valdība nostrādās līdz sasaukuma
beigām. Parlaments ir pieņēmis lēmumu par Rīgas domes atlaišanu, arī šeit iesim
uz uzvaru vēlēšanās. Kopumā man ir pozitīvs skats uz dzīvi un vēlreiz paldies
par iespēju uzstāties konferencē.”
Koklētāju ansamblis "Taureņi", vadītāja Andra Riebiņa, Linda Kūla.
Vīru kvartets: "Harmonija Rīgai" vadītājs Ārijs Šķepasts.
Edgars Skreja Ncionālo
karavīru biebrība::
“Latvijas Nacionālo karavīru biedrība sveic jūs šajā pulcēšanās dienā, jo kopā
mēs esam likteņbiedri. Kad mēs Latvijai grūtajā brīdī stājāmies pretī ar
ieročiem un pierādījām, ka viņi –Sarkanā armija, nav vēlama mūsu zemē. Politiski
represētie maksāja par to ar Sibīriju. Latviešu karavīri izjauca daudzas
sarkanās armijas ieceres, kur gāja šī armija, tur palika tikai asinis.
Šodien visiem vislabākie vēlējumi nākotnei, veselību un cīņas sparu turpinot
pārstāvēt un stāvēt par Latviju, jo par Latviju jāstāv mums visiem.”
Raimonds
Bergmanis Saeimas deputāts:
“Man patiesi liels gods būt kārtējo reizi šeit, kopā ar jums, un noklausoties
LPR apvienības priekšsēdētāja Ivara Kaļķa ziņojumu, kas liek mums aizdomāties –
kāpēc esam šeit. Šeit ir mūsu valsts sāpe, šeit ir mūsu valsts mīlestība. Man
ir gods būt kopā ar Edgaru Skreju, ka viņš bija tas, kas noticēja, ka mums tas
ir jāizdara un mēs to izdarījām. Krusts mātei Latvijai Brāļu kapos ir
atjaunots. Es ceru, ka mēs visi sapratīsim, ka mēs kalpojam, mēs visi – ievēlētie
deputāti kalpojam šai valstij, nav svarīgi, vai esam valdībā, vai esam
koalīcijā. Es ticu, ka visi, kas ir ievēlēti un viņiem ir dots šis tautas
mandāts – rūpēsimies par mūsu nākotni.
Par tām gaišajām lietām un to vēsturi. Jā, man ir liels gods bijis būt šeit,
šajā zālē tiekoties ar filmas “Dvēseļu putenis” radošo kolektīvu: režisoriem, aktieriem,
tiem cilvēkiem, kuri veidoja filmu, jo tā neatstāj vienaldzīgu nevienu šai valstī.
Man liekas, ka mēs aizvien dzīvojam dažādos dvēseļu puteņos un katram tas ir
savs. Katrs iet savu ceļu un ceru, ka tas spēks un tā mīlestība vēl aizvien
dzīvo mūsos.
Liktenis griež nežēlīgi, šis skaitlis, kas izskanēja vairākās runās – septiņi
simti cilvēku gadā ir aizgājuši, liek pieklust, bet ir jādzīvo tālāk. Un,
tiekoties ar jauno Okupācijas muzeja direktori, ir tā izpratne – to nevar
piedot, to nevar aizmirst, bet ir jādzīvo tālāk.
Man rokās ir grāmata “Skola Sibīrijā”, paldies par šo dāvinājumu. Arī mana
mamma Sibīrijā ir mācījusies un ieguvusi izglītību. Nedēļas nogalē viņai šo
grāmatu nodošu. Tiekoties ar jums, esmu ņēmis vērā, esmu sācis pierakstīt savas
dzimtas vēsturi. Un to aicinu darīt – dalieties, lai šī vēsture nepazūd no mūsu
tautas atmiņas. Paldies jums par to.”
Ritvars Jansons –
Saeimas deputāts:
“Nacionālā apvienība, kuru es pārstāvu, vienmēr ir augsti novērtējusi politiski
represēto, nacionālo karavīru, pretošanās kustības dalībnieku cīņas sparu un
valstiskuma apziņu – tas galu galā noveda pie Latvijas Republikas neatkarības
atgūšanas. Ļoti svarīga loma ir arī represēto piemiņas saglabāšanai un
informēšanai par Latvijas vēsturi tādu, kāda tā ir bijusi. Man ir patiess
prieks, ka strādājot ar mūsu politiskajiem partneriem ir izdevies panākt to, ka
Okupācijas muzeja rekonstrukcija notiek. Šobrīd Saeimā tiek skatīts
likumprojekts par Memoriāla uzstādīšanu. Zinot Okupācijas muzeja lielo darba
ieguldījumu, muzejam ir milzīga informatīvā loma ne tikai mūsu sabiedrības
informēšanā, bet arī rietumu un austrumu sabiedrības informēšanā. Aug
Okupācijas muzeja starptautiskā atpazīstamība.
Informatīvais karš, kuru plaši izvērš austrumu kaimiņš, vēl turpināsies, pat
saasināsies un mums ar savu nostāju, ar objektīvu vēstures atspoguļojumu
jāstājas pretim.
Nacionālā apvienība 15.martā rīko leģionāru godināšanu Nacionālajā bibliotēkā.
Ja nodaļās vēl ir leģionāri, kuri vēlētos apmeklēt šo pasākumu – piesakieties
pie represēto nodaļu koordinatoriem. Paldies jums.”
Turpinās konferences delegātu debates .
Sakārtoja: Laimdota Podze
Foto un foto galerija: Alvis Jansons