Ieskats pirms represēto salidojuma Ikšķilē.
Visas tās domas un tik loģiski motivētās cerības, kas
bija izteiktas iepriekšējos vakaros, notikumu pēkšņā norisē, tika iznīcinātas.
Tas bija pēdējais vakars kopā ...
Vēl šodien katrs atmiņu stāsts iesākas ar to briesmīgo nakti, kas norisinājās
1941. gada 14. jūnijā un nedaudz vēlāk 1949. gada 25.martā. Stāsti gulst atmiņu
plauktos un šodien mūsu vidū ir cilvēki, kas iet šo atmiņu stāstu apzināšanas
un izziņas ceļu, lai sabiedrības nākotni veidotu atklātu, patiesu, bez
liekulības, meliem, izdomājumiem un savtīgām interesēm. Šo cilvēku darbība
vērsta uz nākotni – tā ir atbildības, cieņas un mīlestības pilna.
Edmunds Būmanis kopā ar kolēģi kārto stendu.
Ikgadējā represēto salidojumā satiekas dažādas paaudzes – lai pieminētu, atcerētos un no jauna iepazītu savus likteņa biedrus. Te ir arī jaunākā paaudze, kura deportāciju gados bija zīdaiņa vecumā vai piedzimuši izsūtījumā. Un jaunatnācēju pirmā tikšanās vieta ir pie stendiem – sākumā bikla un neziņas pilna, bet ar nojausmu varbūt, ka pēc tik daudziem gadiem satikšu savu skolas biedru, savu likteņa biedru, jo vecāku vairs nav. Atmiņā palicis tikai sādžas nosaukums un cerība, kas mijas ar šaubām, vai uzzināšu ko jaunu. Un šī atkalredzēšanās notiek! Gadu starpībai nav nozīmes. Šeit satiekas un no jauna iepazīstas visas paaudzes. Dažreiz tas ir atkalredzēšanās prieks, kad var apjautāties par veselību, par mazbērniem, dažreiz skumjas, citreiz klusa pastāvēšana līdzās. Šeit pulsē tā neredzamā dzīvības artērija, kas satur kopā represētos.
Notiek stenda līmeņošana..
Stāsta Edmunds Būmanis: ‘’Viss aizsākās ar savas dzimtas
vēstures izpēti..., kad arhīvos bija aizvadīti vairāki gadi un ikgadējie
represēto salidojumi rosināja uz nopietnām pārdomām. Tā, gandrīz pirms
divdesmit gadiem, radās doma – sakārtot katru no Latvijas deportēto iedzīvotāju pēc
izsūtījuma vietas.. Par pamatu tika ņemtas: Krasnojarskas, Novosibirskas,
Tomskas, Omskas un Amūras apgabalu administratīvās iedalījuma kartes. Deportēto
iedzīvotāju skaits no LR Iekšlietu ministrijas izdotās grāmatas ‘’Represēto
saraksts’’ un Latvijas valsts arhīva darbinieku grāmatas ‘’Aizvestie’’ divos
sējumos. Aizsākās darbs pie tabulu sastādīšanas un veidošanas. Daži ieraksti
ir precizējami un šeit liela nozīme ir represēto salidojumiem.’’ Tā ir sava
veida enciklopēdija, kad cilvēka roku pieskāriens pārvēršas skaitļos, bet
paliek saikne ar pašu cilvēku. 
No Daugavpils atbraukušie atzīmē savu ierašanos.
Lai atzīmētos - jāpagaida.
Uz stendiem izvietotās Sibīrijas apgabalu kartes, ar
rajonu centriem un sādžām, otrā pusē – rajonu un sādžu nosaukumi. Tabulas
palēnām tiek aizpildītas, cilvēki pulcējas aizvien vairāk un vairāk. Pulciņš
nepazūd, tikai mainās cilvēki – kāds ilgāk pakavējas, kāds dodas pie cita
stenda palūkoties, vai ieradies viņa likteņa biedrs.
Ilze Belis un Silvija Dukāte apkalpo grāmatu galdu.
Laiks rit ... pulciņš cilvēku vēl pie grāmatu galda un tikai
tad, kad sākās pasākums, cilvēku kņada norimst.
Teksts un foto::
Laimdota Podze