Sen to Rīgu neredzēju

Divi desmiti gadu. Tieši tik ilgs laika posms bija nepieciešams, lai no arhitekta Gunāra Birkerta idejas par “Gaismas namu” noietu ceļu līdz šī nama atslēgu nodošanai Latvijas Okupācijas muzeja darbiniekiem ekspozīcijas iekārtošanai. Iesākumā bijusi vīzija melnajai Latviešu sarkano Strēlnieku muzeja ēkai pievienot gaišu piebūvi, to noslēdzot ar stikla sienu. Arhitekts to aprakstījis kā metaforu: “no tumšās pagātnes uz gaišo tagadni, uz apskaidroto nākotni”.

Šobrīd līdzās namam iestādīti bērzi – kā latviskās ainavas simbols un izveidots 10 metrus augsts un 18 metrus plats memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla”. Memoriāls aprīkots ar īpašām iekārtām, kas rada skaņas, vibrācijas un gaismas efektus, atgādinot vilcienus, kuros izsūtītie Latvijas ļaudis tika izvesti svešumā.

Uz svinīgo Latvijas Okupācijas muzeja ēkas atslēgu nodošanu 13. augustā bija ielūgti viesi, arī Latvijas Politiski represēto apvienību biedri. Pateicoties Lības Zukules – nodaļas izpilddirektores iniciatīvai, arī mēs - Aizkraukles novada Kokneses apvienības represētie, viņu ģimenes locekļi un atbalstītāji varējām būt klātesoši šajā vēsturiskajā brīdī.

Pēc svinīgās ceremonijas un ziedu nolikšanas pie monumentālās sienas, tiekam aicināti apskatīt jaunās muzeja telpas, kur šajā dienā ir izstādīts kāds īpašs Okupācijas muzeja eksponāts – kabatlakatiņš, ko ieslodzījuma vietā izšuva Mērija Stakle. (Viņa bija deportāciju upuris, kas par pretpadomju propagandu nokļuva cietumā. Uz sava baltā kabatlakatiņa viņa savāca likteņa biedreņu parakstus, ko vēlāk izšuva ar krāsainiem diegiem no ieslodzīto drēbēm.) Šī kabatlakatiņa motīvs ir iekļauts memoriāla “raudu sienas” pusē. Pagaidām ēka ir tikai nodota ekspluatācijā. Darbs ar eksponātu pārvešanu un izvietošanu vēl tikai priekšā. Jaunās telpas ar vēstures liecībām piepildīt paredzēts tuvāko četru- piecu mēnešu laikā.

Bet kas gan būtu svinīga galvaspilsētas vizīte, ja tajā nebūtu iekļauts Melngalvju nama apmeklējums. Protams, ļoti žēl, ka valstī noteiktās epidemioloģiskās situācijas dēļ nevaram izmantot gida pakalpojumu, tomēr tas ļauj nesteidzīgi izstaigāt greznās zāles, kabinetos aplūkot sudrablietu, tabakdožu un citu mākslas priekšmetu kolekcijas. Pagrabstāvā iejusties tirgotāju ikdienas atmosfērā. Daudziem no mums tas ir pirmais, pārsteigumiem pilnais, šī nama apmeklējums.

Gunāra Birkerta izsapņots bija vēl kāds Latvijai ļoti nozīmīgs projekts – Gaismas pils. Tagad abi šie īstenotie “sapņi” lūkojas viens otram pretī, atrodoties Daugavas pretējos krastos. Kā sasaucoties pāri laika un Likteņupes plūdumam. Arī mūsu ceļš ved pāri, uz otru krastu. Uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai no 7. stāva noraudzītos uz Vecrīgas panorāmu, vēlreiz pārlaistu skatienu Strēlnieku laukumam un nupat ekspluatācijā nodotajām muzeja ēkām no cita skatu punkta. Arī šeit pieejamās telpas jāpārstaigā individuāli. Tā nu, stāvu pa stāvam: bērnu bibliotēkas omulība, Dainu skapja maģiskais klusums, Gunāra Birkerta dizainētais pāvesta Jāņa Pāvila II krēsls, albuma “Terra Mariana” faksimilizdevums. Pamazām aplūkojam visu, kas pieejams publiskai apskatei. Līdz pirmajā stāvā mūs sagaida 9. augustā atklātā izcilajam latviešu teātra režisoram Oļģertam Kroderam veltītā izstāde "Es varētu būt bibliotekārs".

Sasmēlušies bagātīgos iespaidus, sagurušām kājām, bet iedvesmas pilni dodamies atceļā. Tā kā diena ir saules pielieta un laika limits nav izsmelts, tiek ierosināts piestāt vēl kādā apskates objektā. Tas ir Ķeguma pusē, kur 1997. gada 20. jūnijā tika uzstādīts un iesvētīts 6m garš un 3m plats krusts. Kopš tā laika daudzi kristieši apmeklē šo vietu, lūdzot īpašu svētību savos nodomos. Brīdi pakavējoties Krusta kalnā, arī mēs klusumā atstājam katrs kādu savu lūgumu.

Atceļā nodomāju: tik nežēlīgi ir notikumi un skaudras tās atmiņas, kas apvienojušas šodienas ceļabiedrus, bet tik dzīvības pilni un dzīvesprieku izstarojoši ir kopā pavadītie brīži. Paldies jums katram par šo dienu. Lai Ceļš ved tālāk: no tumšās pagātnes uz gaišo tagadni, uz apskaidroto nākotni!

Anita Liepiņa, Aizkraukles novada Kokneses apvienības represēto nodaļas biedru līdzbraucēja.

1 komentārs - Sen to Rīgu neredzēju

Komentēt