Piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem Alūksnes novada Mālupes pagastā
Mālupes pagastā, mežu masīvā - vietā, kur savulaik atradās nacionālo partizānu bunkurs un pagrīdes spiestuve, kurā no 1946. līdz 1948. gadam tika drukāti Latvijas nacionālo partizānu apvienības izdevumi ''Mazais latvietis'', ''Liesma'', ''Auseklis'', ''Māras Zeme'' un ''Tautas Sargs", 13.oktobrī atklāja piemiņas vietu nacionālajiem partizāniem “Bitāna bunkuri”. Piemiņas akmens izvietots vietā starp abiem bunkuriem, kuri toreiz, atklājot partizānu mītni, tika uzspridzināti. Šodien abu bunkuru vietās ir iedobes. Turpat netālu izvietots arī informatīvs stends, kas vēsta par nacionālo partizānu aktivitātēm Alūksnes apkaimē. Zinot, cik lietaina bijusi šī vasara un rudens, todien notika brīnums – atklāšanas mirklī lietus nelija, uzspīdēja saulīte, pavērās zilas debesis un virs galvām pārlidoja gājputnu kāsis...
Labāk savus dubļus brist
Pasākumā Latvijas valsts karogu goda vietā ienesa un godasardzē stāvēja zemessargi, muzikālu priekšnesumu sniedza Zigmārs Krūmiņš ar saviem audzēkņiem, piedalījās daudzi politiski represētie, Zemessardzes veterāni, mālupieši, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēni, Alūksnes novada domes deputāts Druvis Tomsons (“Visu Latvijai – TB/LNNK”).
Bunkurā no 1946. līdz 1948.gadam tika drukāti pieci Latvijas Nacionālo partizānu apvienības preses izdevumi: “Mazais Latvis”, “Liesma”, “Auseklis”, “Māras Zeme” un “Tautas Sargs”. To redaktori bija: Ojārs Svarte (pseidonīms Māris), Oļģerts Melderis (Siliņš), Visvaldis Plotnieks (Dzintars), Ludis Egle (Kalme). “Liesma” pārstāvēja Alūksnes ģimnāzijas jauniešu pretošanās kustību “Dzimtenes sili”. Ņemot vērā vietu, kur piemiņas akmens izvietots – dziļi mežā, nezinātājam gandrīz neatrodamā vietā, pie Jaunezera – jāatzīst, ka ko tādu “dabūt gatavu” laikam spēj tikai alūksniete, Alūksnes un Apes novadu politiski represēto apvienības “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika. Pateicoties viņas neatlaidībai un gribasspēkam, patriotismam, palīdzot arī daudziem labiem un atsaucīgiem cilvēkiem, šī ideja nu ir īstenojusies. Un tas nekas, ka arī 13.oktobrī visi minām Mālupes meža ceļa dubļus, lai nokļūtu līdz bunkuru vietai – tas viss ir nieks, jo, kā pasākumā atzina Dz.Mazika: “Tie nav sveši dubļi, tie ir mūsu zemes dubļi. Labāk brist savus nekā svešus dubļus.”
Kopbilde: Dz. Mazika, J. Lasis, A. Ievedniece
Kad piemiņas vieta iegrima ziedos un tika sildīta ar svecīšu liesmiņām, mālupieši visus cienāja ar siltu zupu, tēju un našķiem.
Teksts un foto: Līga Vīksna