Šodien, 2020.gada 18.jūnijā, Cēsīs, Pils ielā 12, Cēsu represēto biedrība sagaida Latvijas valsts Prezidentu – Egilu Levitu. Un tā nav nejaušība – bet ir rezultāts mērķtiecīgam, apjomīgam, vēsturiski precīzam izpētes un uz nākotni vērstam piemiņas sienas un ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” izveidošanas darbam.

Jau vairāk kā gadu Cēsu vecpilsētā apmeklētājus pārsteidz un piesaista ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs”. Iekārtota autentiskā padomju okupācijas laika vidē – bijušā milicijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Ekspozīcija skaidro Latvijas okupācijas vēsturi no 1939.gada līdz 1957.gadam un iepazīstina ar nacionālo pretošanos kādreizējā Cēsu apriņķī.

Vēl vakar, 17. Jūnijā, biedrības pārstāvji pulcējās pie piemiņas sienas, lai atcerētos šo dienu pirms 80 gadiem, kad neatkarīgā Latvija tika okupēta. Un šī vieta ir kā skaudrs atgādinājums tās dienas sekām. Piemiņas vietas tapšana tika uzsākta laikā, kad politiski represēto biedrību vadīja Dace Jurciņa, iesākto turpina Pēteris Ozols. Ir dokumentāli apstiprināti un apkopoti uzvārdi, izgatavotas piemiņas plāksnes un galvenais, ko viņš uzsvēra, ka vietai jāattīstās, te jātop plašai ekspozīcijai – Cēsu ‘Stūra mājai”.

Ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” kuratore Elīna Kalniņa iepazīstina prezidentu Egilu Levitu ar Cēsu represēto biedrības piemiņas ekspozīcijas pirmsākumiem, par piemiņas sienas izveidi un viņas iesaisti šajā projektā.

Elīna Kalniņa: Tas bija 2015.gada rudenī, es darbojos kā kultūras mantojuma saglabāšanas galvenā speciāliste, mani interesē kultūra, vēsturiskā mantojuma interpretācijā. Darbs ar kultūrvēsturiskā mantojuma interpretāciju, tas ir ļoti svarīgi, bet tikpat svarīgi ir pastāstīt, komunicēt, iesaistīt sabiedrību, lai cilvēki jūt un saprot, ka šim mantojumam viņa dzīvē ir kāda jēga. Vēsture ir jāzina, kad vēsturnieki ir pastrādājuši, viņu padarītais, viss nonāktu līdz cilvēkiem, lai ikviens saprastu, par ko ir stāstījums. Mans profesionālais uzdevums – kā padarīt vēsturi interesantu. Kad nonācu šajā vidē, man bija priekšlikums Cēsu politiski represēto biedrībai: paplašināt šo stāstu par okupācijas periodu – kāpēc represēja, liekot uzsvaru uz nacionālo pretošanās kustību, kas sevišķi aktīvi darbojās Cēsu apriņķī. Tā tapa ekspozīcijas iecere: pretošanās stāstu sasaistīju ar represijām.

Uz prezidenta Egila Levita jautājumu: Kā jūs nonācāt līdz atvilktnītēm?

Elīna atceras: Lai apmeklētājiem būtu iespēja darboties kā ar failiem. Meklējām māksliniekus, kas darbojas ļoti koncentrēti, izstāstīju viņiem savu ieceri un mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo piedāvāja šādu risinājumu. Katrs stāsts ir precīzs, koncentrēts satura apraksts latviešu valodā ar tulkojumu krievu, vācu un angļu valodā. Šī izstāde veiksmīgi darbojas. Galvenajā ekspozīcijas telpā ir izvietota Cēsu apriņķa karte ar karodziņiem, kas nebūt nav visu notikumu attēlojums, bet arī tāds neliels ieskats rāda, cik daudzveidīgas un skaitliski plašas bija apriņķa cilvēku pretošanās iespējas. Es uzņēmu laiku, cik ilgi šodien cilvēki pavada šajā zālē – stundu, un viņi ir ieinteresēti notikumu norisē, to attīstība patiešām notiek ļoti strauji un viņi aptver šo mūsu vēstures posmu.

Pagājušā gadā uzsākām publisko sarunu ciklu, hronoloģiski iekļaujot okupācijas vēstures faktus un to sekas. Lai gan akadēmiski notikumi pētīti, tomēr nebūt nav sabiedrībai plaši zināmi, kur nu vēl izskaidroti un izprasti, taču tie spēj kalpot kā lieliska viela sarunām par okupācijas vēsturi un tās mantojumu, tādejādi piedāvājot interesentiem iespēju izzināt ne vien par okupācijas vēsturi, bet arī okupācijas vēstures mantojuma saikni ar mūsdienu sabiedrības problēmām.
Šo sarunu cikls tiks turpināts rudenī. Lai nodrošinātu sarunu pieejamību plašākam interesentu lokam, tās tika filmētas un ievietotas ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” You Tube kanālā.

Šopavasar ekspozīcija iemantojusi starptautisku atzinību, - Eiropas Savienības  “Europa Nostra” kultūras mantojuma balvas žūrija atzinīgi novērtējusi Cēsīs izveidoto ekspozīciju, piešķirot žūrijas Speciālo balvu kategorijā “Izglītība, apmācība un izpratnes veidošana”. Eiropas Savienības “Europa Nostra” kultūras mantojuma balva ir kultūras mantojuma nozares prestižākā balva, kas Eiropas mērogā godina ievērojamākos sasniegumus.
Nacionālās Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Dambis atzīst, ka ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs” izvēlētās tēmas, tās satura, atturīgā, neuzbāzīgā un nepiebāztā atspoguļojuma veida dēļ, Eiropas mērogā ir īpaša. Pavisam nesenas pagātnes skarbo vēstures faktu netradicionāls, domāšanu rosinošs atspoguļojums uzrunā un neatstāj vienaldzīgu katru ekspozīcijas apmeklētāju. Spēcīgais vēstījums nav uztverams kā nodeva pagātnei, bet rosina sarunu par atbildību, cilvēka dzīves kvalitāti un mūsu nākotni. Īpaši svarīgi tas ir jaunajai paaudzei, kura nepazīst okupācijas režīma noziedzīgo rīcību. Ekspozīcijas izveidošana pēdējā brīdī ir “noķērusi” pazūdošus, no sabiedrības atmiņas izgaistošus faktus un tos pacēlusi jaunā humānai sabiedrībai nepieciešamā kvalitātē. Šīs tēmas aktualitāte nezudīs, bet par to interese tikai pieaugs.”

No 22.maija ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs” ir atvērta un savā mājvietā, Cēsīs, Pils ielā 12 (pagalmā), gaida apmeklētājus piektdienās, sestdienās un svētdienās no 12.00 līdz 17.00. 

Tekstu sakārtoja: Laimdota Podze
Foto un foto galerija: Laimdota Podze, Alvis Jansons