2019. gada 3. augustā Politiski represēto salidojums - Ikšķilē.
Jau 21. reizi mēs, politiski represētie, bijām pulcējušies
Ikšķilē satikt savus Sibīrijas sādžu un nometņu biedrus - savu jaunību. Kaut
nežēlīgais laiks retina mūsu rindas un spēki iet mazumā, gandrīz visas 2000
sēdvietas Ikšķiles estrādē bija aizņemtas, varbūt tas pateicoties mūsu jaunākās
paaudzes pēcnācējiem, draugiem un atbalstītājiem. 
Būt kopā ar savējiem ...
LPRA priekšsēdētājs Ivars Kaļķis sagaidot viesus.
Sagaidot represētos no visiem Latvijas novadiem un
viesus, LPRA priekšsēdētājs Ivars Kaļķis savā runā uzsvēra LPRA dibināšanas
nozīmi, tās pirmo priekšsēdētāju ieguldījumu apvienības izaugsmē, pastāstīja
par Latvijas politiski represēto apvienības un Baltijas ceļa 30. gadadienas
svinībām. Ir liels gandarījums par paveikto. Turpinot sadarbību ar valsts
organizācijām un pašiem piedaloties sabiedriskajās aktivitātēs, tika
labiekārtotas represēto piemiņas vietas Latvijas pagastos un Kokneses novadā Likteņdārzā
atklāts piemiņas ansamblis – Mātēm.
Bija neviltots prieks un gandarījums par valsts augstāko amatpersonu klātbūtni.
Kopš Prezidenta Zatlera iedibinātās tradīcijas ar mums kopā bijuši visi
nākamie, šoreiz pat divi Valsts prezidenti – Raimonds Vējonis un Egils Levits.
Tas liecina par eksprezidenta patieso attieksmi, būt klāt pie savas tautas
sirds un pārliecības aicinātam, ne amata pienākumu pildot. Pirmo reizi
tradicionālo pasākumu Valsts prezidenta statusā apmeklēja Egils Levits, kurš
savā uzrunā pievērsa uzmanību nevienlīdzības mazināšanas nepieciešamībai. Par
to mūsu vislielākā atzinība un pateiciba.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sasveicinās ar ''Inter Asso'' prezidentu Kristianu Fuksu.
Kā allaž, arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura norādīja, ka pateicoties cilvēkiem, kuri izgājuši sāpju ceļus Sibīrijā, bija iespējams gan Baltijas ceļš, gan Latvijas neatkarības atjaunošana: ‘’Spītējot skaudrajiem sāpju mēriem, cilvēki ir saglabājuši savu ticību Latvijai, neatkarībai un cilvēcībai.” Eiroparlamenta deputāte, mūsu Sandra Kalniete bija mūsu pulkā.
Ivars Kaļķis sarunā ar Eiroparlamenta deputāti Sandru Kalnieti.
Šogad, sakarā ar LPRA dibināšanas 30-gadadienu, savu ikgadējo Prezidija sēdi šim pasākumam pieskaņoja mūsu Eiropas jumtorganizācija un starptautiskās sadarbības partneris – bijušo politieslodzīto un komunisma upuru Starptautiskā asociācija (Inter-Asso), piedaloties Asociācijas Prezidentam Kristianam Fuksam no Vācijas un Prezidija locekļiem no Slovākijas, Ungārijas un Rumānijas.
''Inter Asso'' prezidents Kristians Fukss.
Augstāko valsts vadītāju, politiķu, ārzemju viesa nopietnās un sirsnīgās runas, NA jauniešu apsveikums ar sekojošiem aplausiem un ziedu buķetēm, bija tikai pasākuma oficiālā trešdaļa, kam sekoja koncerts un saviesīgā pasēdēšana draugu pulkā ar mūziku un dejām, kā parasti. Oficiālās daļas nobeigumā tika pieņemts saieta dalībnieku aicinājums Latvijas sabiedrībai, politiķiem, likumdevējiem nosodīt komunistisko režīmu noziegumus bez izņēmumiem jebkurā valstī, neatkarīgi no diplomātiskajām attiecībām un ekonomiskajām interesēm.
LPRA valdes loceklis un ''Inter Asso'' Prezidija loceklis Pēteris Simsons.
Latvijas politiski represēto pilsoņu 21. saieta dalībnieku
Aicinājums
Latvijas sabiedrībai, politiķiem, likumdevējiem.
Jau pagājuši 30 gadi, kopš latviešu
tauta uzsāka savu trešo atmodu, atbrīvošanos no komunistiskās ideoloģijas,
apzināt komunistu režīma upurus, atjaunot taisnīgumu, iespēju robežās likvidēt
represiju sekas. Latvijā komunistiskā ideoloģija, komunistiskais totalitārais
režīms pielīdzināti nacistiskajam un ar likuma spēku atzīti par noziedzīgiem. Par noziedzīgām ir
atzītas arī šo režīmu īstenotās
represijas par politisko pārliecību, par pretošanos totalitārajam režīmam, par
reliģiskajiem uzskatiem, par nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas
sociālas vai profesionālas grupas, par palīdzību politiski vajātām vai represētām
personām, tostarp, ģimenes locekļiem. Fakts, ka Latvijas tauta nosoda
komunistisko totalitāro režīmu, ir minēts Satversmē. No piecām dienām gadā, kad
valsts karogu lietojam sēru noformējumā, četrās pieminam komunistiskā režīma
upurus.
Taču, līdz galam neizmeklējot
totalitārā komunistiskā režīma noziegumus, nesodot vainīgos, tiek uzturēta
maldīga pārliecība par atsevišķu totalitārā režīma modifikāciju pieļaujamību,
ka šīs ideoloģijas īstenotāji var nesodīti turpināt noziegumus pret cilvēci.
Latvijas likumdevēja labā griba un
latviešu tautas gandarījums par sasniegto demokratizācijas procesā mums ļāvis
piemirst citu tautu agrāko gadu upurus, kā Kambodžā, un cilvēku ciešanas
mūsdienās tajās pasaules valstīs, kur komunistiskais totalitārais režīms valda
tā pirmatnējā veidolā, kā Ziemeļkorejā, vai modificētā variantā, kā Ķīnā, Kubā,
Vjetnamā.
Austrum- un Centrāleiropas bijušajās
sociālisma bloka valstīs, arī Latvijā, vēl pietiekami liela pilsoņu daļa, kas
paši nav izbaudījuši arestus, notiesāšanu uz 25 gadiem par „dzimtenes nodevību”
ar visas mantas konfiskāciju, ieslodzījumu „labošanas darba” nometnēs bez
sarakstes tiesībām vai nometinājumu Sibīrijā, dzīvo atmiņās par „gaišo
sociālisma pagātni”, ar iecietību izturas pret PSRS mantinieces Krievijas
militāro iebrukumu kaimiņvalstīs – Gruzijā un Ukrainā. Starptautiskas
cilvēktiesību organizācijas un aktīvisti veic pētījumus un sniedz ticamus
ziņojumus par neskaitāmiem Ķīnas Komunistiskās partijas režīma noziegumiem pret
savas valsts pilsoņiem – tibetiešiem, uiguriem, kazahiem, kristiešiem, Faluņguņ
praktizētājiem. Mūsu ES partneri pārtikušajās un demokrātiskajās Rietumvalstīs
nespēj izprast un pārmet, kāpēc esam pielīdzinājuši komunisma ideoloģiju
nacistiskajai un savā valstī aizlieguši komunistisko partiju.
Konsekventi nosodot komunistisko
režīmu noziegumus bez izņēmumiem jebkurā valstī, neatkarīgi no diplomātiskajām
attiecībām un ekonomiskajām interesēm, mēs apliecinātu pasaulei dubultas
morāles nepieļaujamību, celtu Latvijas valsts prestižu un veicinātu sabiedrības
uzticēšanos neapstrīdamām demokrātijas vērtībām.
Tāpēc aicinām ikvienu Latvijas
pilsoni, kurš atceras neseno pagātni, pārcietis totalitāro režīmu politiskās
represijas, kam nav vienaldzīgas citu cilvēku ciešanas, izteikt savu prasību
likumdevējiem, parakstoties portālā ManaBalss.lv atbalstīt iniciatīvu, ka
Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus bez izņēmuma. Jūsu paraksts var izglābt cilvēku
dzīvības!
kšķilē, 2019.gada 03.augustā..
Mūsu ārzemju viesiem tas bija patiess pārsteigums, par ko nācās uzklausīt daudz uzslavu un atzinīgu vārdu, ka spējam pulcēties no visas valsts tik kuplā skaitā, turklāt, augstāko valsts amatpersonu cienīti un pagodināti, kas nenotiek mūsu sadarbības valstu partneru organizācijās
LPRA valdes loceklis un Inter-Asso Prezidija loceklis: Pēteris Simsons.
Foto un video hronika: Alvis Jansons.