2019. gada 3. augustā Politiski represēto salidojums - Ikšķilē.

18. augusts, 2019 pl. 11:45, Nav komentāru

Jau 21. reizi mēs, politiski represētie, bijām pulcējušies Ikšķilē satikt savus Sibīrijas sādžu un nometņu biedrus - savu jaunību. Kaut nežēlīgais laiks retina mūsu rindas un spēki iet mazumā, gandrīz visas 2000 sēdvietas Ikšķiles estrādē bija aizņemtas, varbūt tas pateicoties mūsu jaunākās paaudzes pēcnācējiem, draugiem un atbalstītājiem.

Būt kopā ar savējiem ...

LPRA priekšsēdētājs Ivars Kaļķis sagaidot viesus.

Sagaidot represētos no visiem Latvijas novadiem un viesus, LPRA priekšsēdētājs Ivars Kaļķis savā runā uzsvēra LPRA dibināšanas nozīmi, tās pirmo priekšsēdētāju ieguldījumu apvienības izaugsmē, pastāstīja par Latvijas politiski represēto apvienības un Baltijas ceļa 30. gadadienas svinībām. Ir liels gandarījums par paveikto. Turpinot sadarbību ar valsts organizācijām un pašiem piedaloties sabiedriskajās aktivitātēs, tika labiekārtotas represēto piemiņas vietas Latvijas pagastos un Kokneses novadā Likteņdārzā atklāts piemiņas ansamblis – Mātēm.

Bija neviltots prieks un gandarījums par valsts augstāko amatpersonu klātbūtni. Kopš Prezidenta Zatlera iedibinātās tradīcijas ar mums kopā bijuši visi nākamie, šoreiz pat divi Valsts prezidenti – Raimonds Vējonis un Egils Levits. Tas liecina par eksprezidenta patieso attieksmi, būt klāt pie savas tautas sirds un pārliecības aicinātam, ne amata pienākumu pildot. Pirmo reizi tradicionālo pasākumu Valsts prezidenta statusā apmeklēja Egils Levits, kurš savā uzrunā pievērsa uzmanību nevienlīdzības mazināšanas nepieciešamībai. Par to mūsu vislielākā atzinība un pateiciba.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sasveicinās ar ''Inter Asso'' prezidentu Kristianu Fuksu.

Kā allaž, arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura norādīja, ka pateicoties cilvēkiem, kuri izgājuši sāpju ceļus Sibīrijā, bija iespējams gan Baltijas ceļš, gan Latvijas neatkarības atjaunošana: ‘’Spītējot skaudrajiem sāpju mēriem, cilvēki ir saglabājuši savu ticību Latvijai, neatkarībai un cilvēcībai.” Eiroparlamenta deputāte, mūsu Sandra Kalniete bija mūsu pulkā.

Ivars Kaļķis sarunā ar Eiroparlamenta deputāti Sandru Kalnieti.

Šogad, sakarā ar LPRA dibināšanas 30-gadadienu, savu ikgadējo Prezidija sēdi šim pasākumam pieskaņoja mūsu Eiropas jumtorganizācija un starptautiskās sadarbības partneris – bijušo politieslodzīto un komunisma upuru Starptautiskā asociācija (Inter-Asso), piedaloties Asociācijas Prezidentam Kristianam Fuksam no Vācijas un Prezidija locekļiem no Slovākijas, Ungārijas un Rumānijas.

''Inter Asso'' prezidents Kristians Fukss.

Augstāko valsts vadītāju, politiķu, ārzemju viesa nopietnās un sirsnīgās runas, NA jauniešu apsveikums ar sekojošiem aplausiem un ziedu buķetēm, bija tikai pasākuma oficiālā trešdaļa, kam sekoja koncerts un saviesīgā pasēdēšana draugu pulkā ar mūziku un dejām, kā parasti. Oficiālās daļas nobeigumā tika pieņemts saieta dalībnieku aicinājums Latvijas sabiedrībai, politiķiem, likumdevējiem nosodīt komunistisko režīmu noziegumus bez izņēmumiem jebkurā valstī, neatkarīgi no diplomātiskajām attiecībām un ekonomiskajām interesēm.

LPRA valdes loceklis un ''Inter Asso'' Prezidija loceklis Pēteris Simsons.

                            Latvijas   politiski represēto pilsoņu 21. saieta dalībnieku
                                                   Aicinājums
                              Latvijas sabiedrībai, politiķiem, likumdevējiem.
Jau pagājuši 30 gadi, kopš latviešu tauta uzsāka savu trešo atmodu, atbrīvošanos no komunistiskās ideoloģijas, apzināt komunistu režīma upurus, atjaunot taisnīgumu, iespēju robežās likvidēt represiju sekas. Latvijā komunistiskā ideoloģija, komunistiskais totalitārais režīms pielīdzināti nacistiskajam un ar likuma spēku atzīti par noziedzīgiem. Par noziedzīgām ir atzītas arī šo režīmu īstenotās represijas par politisko pārliecību, par pretošanos totalitārajam režīmam, par reliģiskajiem uzskatiem, par nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sociālas vai profesionālas grupas, par palīdzību politiski vajātām vai represētām personām, tostarp, ģimenes locekļiem. Fakts, ka Latvijas tauta nosoda komunistisko totalitāro režīmu, ir minēts Satversmē. No piecām dienām gadā, kad valsts karogu lietojam sēru noformējumā, četrās pieminam komunistiskā režīma upurus.
Taču, līdz galam neizmeklējot totalitārā komunistiskā režīma noziegumus, nesodot vainīgos, tiek uzturēta maldīga pārliecība par atsevišķu totalitārā režīma modifikāciju pieļaujamību, ka šīs ideoloģijas īstenotāji var nesodīti turpināt noziegumus pret cilvēci.
Latvijas likumdevēja labā griba un latviešu tautas gandarījums par sasniegto demokratizācijas procesā mums ļāvis piemirst citu tautu agrāko gadu upurus, kā Kambodžā, un cilvēku ciešanas mūsdienās tajās pasaules valstīs, kur komunistiskais totalitārais režīms valda tā pirmatnējā veidolā, kā Ziemeļkorejā, vai modificētā variantā, kā Ķīnā, Kubā, Vjetnamā.
Austrum- un Centrāleiropas bijušajās sociālisma bloka valstīs, arī Latvijā, vēl pietiekami liela pilsoņu daļa, kas paši nav izbaudījuši arestus, notiesāšanu uz 25 gadiem par „dzimtenes nodevību” ar visas mantas konfiskāciju, ieslodzījumu „labošanas darba” nometnēs bez sarakstes tiesībām vai nometinājumu Sibīrijā, dzīvo atmiņās par „gaišo sociālisma pagātni”, ar iecietību izturas pret PSRS mantinieces Krievijas militāro iebrukumu kaimiņvalstīs – Gruzijā un Ukrainā. Starptautiskas cilvēktiesību organizācijas un aktīvisti veic pētījumus un sniedz ticamus ziņojumus par neskaitāmiem Ķīnas Komunistiskās partijas režīma noziegumiem pret savas valsts pilsoņiem – tibetiešiem, uiguriem, kazahiem, kristiešiem, Faluņguņ praktizētājiem. Mūsu ES partneri pārtikušajās un demokrātiskajās Rietumvalstīs nespēj izprast un pārmet, kāpēc esam pielīdzinājuši komunisma ideoloģiju nacistiskajai un savā valstī aizlieguši komunistisko partiju.
Konsekventi nosodot komunistisko režīmu noziegumus bez izņēmumiem jebkurā valstī, neatkarīgi no diplomātiskajām attiecībām un ekonomiskajām interesēm, mēs apliecinātu pasaulei dubultas morāles nepieļaujamību, celtu Latvijas valsts prestižu un veicinātu sabiedrības uzticēšanos neapstrīdamām demokrātijas vērtībām.
Tāpēc aicinām ikvienu Latvijas pilsoni, kurš atceras neseno pagātni, pārcietis totalitāro režīmu politiskās represijas, kam nav vienaldzīgas citu cilvēku ciešanas, izteikt savu prasību likumdevējiem, parakstoties portālā ManaBalss.lv atbalstīt iniciatīvu, ka Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus bez izņēmuma. Jūsu paraksts var izglābt cilvēku dzīvības!
kšķilē, 2019.gada 03.augustā..

Mūsu ārzemju viesiem tas bija patiess pārsteigums, par ko nācās uzklausīt daudz uzslavu un atzinīgu vārdu, ka spējam pulcēties no visas valsts tik kuplā skaitā, turklāt, augstāko valsts amatpersonu cienīti un pagodināti, kas nenotiek mūsu sadarbības valstu partneru organizācijās

LPRA valdes loceklis un Inter-Asso Prezidija loceklis: Pēteris Simsons.
Foto un video hronika: Alvis Jansons.

2019. gada 3. augustā Politiski represēto salidojums - Ikšķilē.

Nav komentāru

Komentēt

Jaunākie ieraksti