Pasākums Rīgas Centrālcietumā 2019.gada 3.jūlijā.
Trešdien, 3.jūlijā, Rīgas Centrālcietumā tika atklāta
piemiņas vieta komunistiskā terora upuriem. Piemiņas pasākumā piedalījās
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns,
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure. Piemiņas pasākums veltīts 99 Latvijas iedzīvotājiem, kurus pēc
PSRS okupācijas valdības rīkojuma no 1941.gada 27. līdz 29.jūnijam prettiesiski
nošāva un apraka Rīgas Centrālcietuma 4.korpusa pagalmā (blakus šai vietai tika
uzstādīts un iesvētīts piemiņas akmens). Visi sarakstā minētie cilvēki
nogalināti bez tiesas sprieduma, balstoties tikai uz diviem sarakstiem.
Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane: ‘’Totalitārajam režīmam ir savas ‘’ienaidnieku kategorijas’’ – nacistiem tas bija nacionālistiskais princips, savukārt padomju režīmam – šķiru princips. Ir uzticamas profesijas, un ir šķiras, kuras ir nevēlamas. Tieši šo cilvēku likteņi ir bijuši traģiski. Rīgas Centrālcietumā nošauto Baigā gada upuru pētniecība tika sākta 2014.gada nogalē, un tās laikā tika atklāts, ka pastāv ne tikai sabiedrībā tā dēvētais Šustina saraksts, bet arī Latvijas PSR VDK izmeklēšanas daļas priekšnieka Jāņa Vēvera parakstītais saraksts ar 32 notiesājamo un nogalināmo vārdiem. Līdz ar to tika konstatēts, ka Rīgas Centrālcietumā laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1941.gada 1.jūlijam nošauti kopskaitā 99 personas. Lai gan Šustina sarakstā minēto personu apsūdzības ir zināmas, par Vēvera sarakstā iekļauto cilvēku likteņiem vēl jāveic padziļināta izpēte. Vēveru sarakstā ir minēts Alfrēds Timmermanis. Atšķiras daži burti vārdā un pilnīgi vienādi uzvārdi. Pieņemu, ka čekisti nešķiroja – nogalināja abus. Tas izskaidro Manfrēda Timmermaņa bojāeju un to, ka viņš nav dokumentos atrodams.’’
Mecenāts - Juris Petričeks un tēlnieks - Ivars Feldbergs
Piemiņas vieta tapusi pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes un
Rīgas Centrālcietuma personāla iniciatīvas, sadarbībā ar mecenātu Juri
Petričeku un Okupācijas muzeju. Piemiņas zīmes autors ir tēlnieks Ivars
Feldbergs. Ceļojošā izstāde ‘’Pēc mums vēl ilgi zeme skums’’ būs pieejama
apskatei gan cietuma personālam, gan ieslodzītajiem.
Savās pārdomās un pieredzē pasākumā dalījās Latvijas Politiski represēto apvienības biedri.
Skolas ir tradicionāla vieta muzeju darba un atmiņu stāstu stāstīšanai, bet cietums ir jauns, līdz šim nebijis virziens. Uz ieslodzījuma vietu vienkārši nevar aiziet, lai stāstītu par vēsturi, tas prasa nopietnu sagatavošanos no dažādiem viedokļiem, tā nebūs vienīgā reize, kad pasākumi tiek rīkoti cietumā. Tā ir saikne ar sabiedrību, jo to apliecināja pasākuma norises vieta un laiks...
Teksts: Laimdota Podze
Foto: Alvis Jansons