Mātes diena Likteņdārzā

PIEMIŅAS ANSAMBLIS MĀTĒM.

2019. gada 11. maijā, Kokneses novada Likteņdārzā notika Sibīrijas mātēm veltītā piemiņas ansambļa atklāšana. Dievs! Es, māte, lūdzu Drosmi un sīkstumu dod, Stiprai kā klintij būt, Mūžam par bērniem rūpēs būt... Raksturojot piemiņas ansambļa ideju, Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs: Ivars Kaļķis savā runā uzsvēra: "Doma par pieminekli represēto mātēm aizsākās pirms pāris gadiem un ideja bija tik spēcīga, ka cita ceļa nebija, piemiņas vietai būt!”Par vispiemērotāko vietu piemiņas ansambļa izveidei tika izraudzīts Likteņdārzs. Uzrunājot Likteņdārza Padomes priekšsēdētāju Vili Vītolu un Valdes priekšsēdētāju Valdu Auziņu, tika dota zaļā gaisma. Aizsākās darbs, kurā ikvienai domai bija savs redzējums, vajadzēja speciālistu padomu. Piemiņas ansamblis tika projektēts un izstrādāts ciešā sadarbībā ar Vides un būvzinātņu fakultātes dekāni un Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras profesori un vadošo pētnieci Daigu Zigmundi un Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras vadītāju, asociēto profesori un vadošo pētnieci Nataliju Ņitavsku. Tā Likteņdārza plāna izvietojuma Klusuma zonā tika iezīmēta piemiņas vieta. Tās centrā iestādīta Mežābele – māte, un novietots akmens, ar iekaltu tekstu: "Māt, Tu man dāvāji dzīvību divreiz. Kad piedzimu un kad nenomiru badā. Sibīrijas bērns" un apkārt laukumam, laukakmens bruģa spirāle – kas simbolizē dzīvību."

Savukārt, "Kokneses fonda" Padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete uzsvēra: "Es priecājos, ka Likteņdārzā ir piemiņas vieta Sibīrijas mātēm. Man tā ir ļoti personīga, jo arī mana mammīte un tēvs izdzīvoja, pateicoties manām vecmāmiņām Emīlijai un Mildai. Jūtos ļoti pagodināta, ka Politiski represēto apvienības vadība lūdza mani uzrakstīt akmenī kaļamos pateicības vārdus mūsu mātēm. Tas bija ļoti grūts uzdevums. Kā pāris teikumos ietērpt milzīgo mīlestību un pašaizliedzību, ar kādu mātes nosargāja savus bērnus izsūtījumā? Ilgu laiku man nedevās rokā īstie vārdi, līdz kādu dienu notika brīnums – tie uzrakstījās it kā paši no sevis: "Māt, Tu man dāvāji dzīvību divreiz. Kad piedzimu un kad nenomiru badā. Sibīrijas bērns." Man acīs saskrēja asaras. Jā, tie bija pateicības vārdi mūsu mātēm un vecmāmiņām." Ivars Kaļķis un Sandra Kalniete svinīgi atklāj piemiņas vietu. Kokneses Luterāņu draudzes mācītājs Valdis Baltruks iesvēta piemiņas vietu. Savu klātesamību apliecināja viesi no Igaunijas" represēto nodaļām.

Mārupes politiski represēto nodaļas vadītāja Anna Ozoliņa savā uzrunā teica: "Pasaulē ir kāda būtne, kurai arvien mēs esam parādā un tā ir māte! Mātes misija ir radīt jaunu dzīvību, iemācīt pirmos soļus, pirmo valodu un palaist pasaulē godīgu, gudru un garā stipru cilvēku." Viņa pateicas Likteņdārza kolektīvam par nesavtīgo ieguldījumu latviskās kopības stiprināšanā.  Latvijas Politiski represēto apvienības vārdā, tās priekšsēdētājs Ivars Kaļķis pasniedza pateicības rakstus Latvijas valsts meži darbiniekiem Jānim Lapšem un Edgaram Šmaukstelim par Mežābeles izraudzīšanu un stādīšanu, akmeņkalim Rodžeram Veidem par izvirzītās idejas izpratni un atbildīgu uzdevuma veikšanu, Likteņdārza projektu vadītājam Jānim Karalim un Likteņdārza tehniskajam direktoram Armandam Vitenbergam par atsaucību un atbildību ieceres īstenošanā, silti vārdi tika veltīti visiem projektā iesaistītajiem arī saksofonu meitenēm, ne tikai par jauko pavadījumu, bet arī par to, ka izturēja laika apstākļus. Vēlreiz, pateicība Likteņdārza Labas gribas vēstniekam Vilim Vītolam un priekšsēdētājai Valdai Auziņai, kuri deva impulsu Piemiņas vietas izveidē un šodien visam kolektīvam piedaloties projekta izstrādē un īstenošanā. Paldies! Ir noslēdzies Piemiņas vietas atklāšanas pasākums un sanākušie, vairāki simti cilvēku, dodas uz piemiņas vietu, lai noliktu ziedus. Un katram cilvēkam ir savs stāsts, savi vārdi, lai godinātu māti.

     Lai gan laika apstākļi nelutināja, Kokneses novada Likteņdārzā pulcējās kupls skaits cilvēku. Piemiņas ansambļa atklāšanā piedalījās aptuveni 200 cilvēku. Tostarp tie, kurus Staļina režīms pavisam mazus kopā ar vecākiem deportēja, gan tie, kuri piedzima Sibīrijā. Sibīrijas bērni uzsver – viņi izdzīvojuši, tikai pateicoties savām mātēm.

Divi laukakmeņi. Uz viena vārdi: "Māt, tu man dāvāji dzīvību divreiz. Kad piedzimu un kad nenomiru badā. Sibīrijas bērns". Blakus plaukstoša mežābele. Un, kad sadīgs zāle, tā simbolizēs rudzu un kviešu laukus.        Tas ir mūsu parāds un pateicība mātēm. Par to, ka esam izaudzināti, neesam nomiruši badā, nosaluši – uzsver izsūtījumu pārcietušie.

"Pateicoties savai mātei, kas mani nenošķīra no krūts, pusotru gadu vecu bērnu paņēma līdzi uz Sibīriju. Tāpēc... man nāk raudiens, es nevaru," teica pasākuma apmeklētāja Velta Šmite no Valmieras.

"Faktiski divas reizes tās grūtības mammām bija. Sibīrijā mūs, bērnus, uzpasēt, pabarot, skolā sūtīt. Pēc tam, kad atgriezāmies no Sibīrijas pēc astoņiem gadiem, mēs atkal atgriezāmies gandrīz tukšā vietā, atkal viss bija jāsāk no jauna. Tiešām tas ir piemineklis, ko mūsu mātes ir pelnījušas," sacīja Latvijas Politiski represēto apvienības Jēkabpils nodaļas valdes priekšsēdētāja Maruta Līce.   Piemiņas vietas lielāko daļu būvdarbu veica "Kokneses fonds". Savukārt projektu finansēja Latvijas Politiski represēto apvienība, kas piemiņas vietas izveidei veltījusi10000 eiro.

Vēl vairākus tūkstošus eiro projektam ziedojuši atbalstītāji. Daļa darbu veikta brīvprātīgi, neprasot samaksu.

"Piemēram, mežābeli, to Latvijas Meža dienesta darbinieki sagādāja, daudz ko ziedoja un strādāja. Tāpat ainavu arhitektes par darbu nekādu atlīdzību neprasīja, kā ziedojumu veidoja," stāstīja Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis.

  "Ņemot vērā, ka Likteņdārza nosaukumā jau ir vārds liktenis,tad piemiņa Sibīrijas mātēm iederas Likteņdārza tēlā. Pie tam mēs to esam izvietojuši pagātnes daļā, jo šajā vietā ir Likteņdārza pagātnes daļa," norādīja nodibinājuma "Kokneses fonds" valdes priekšsēdētājs Jānis Karalis.No 1941.gadā no vairāk nekā 15 000 izsūtīto 50% bija sievietes. 1949. gadā izveda vairāk nekā  42 000 iedzīvotāju – 58% bija sievietes.Latvijas Politiski represēto apvienības valdes locekle Dagnija Liepiņa pieminekli raksturoja kā veltītu mātēm--piemiņas ansamblis simbolizē mūžīgo pateicību mātēm, kuras izsūtījumā nežēloja spēkus, lai sargātu un izglābtu savus bērnus. “Ar šīs piemiņas vietas izveidi mēs paužam savu mūžīgo pateicību mātēm, kuru gara spēks izsūtījumā bija nesalaužams,” uzsvēra Liepiņa.

Tiekamies 2025.g.10.maijā Likteņdārzā pie pieminekļa!

Svinīgais brīdis plkst. 12.00