Kokneses Politiski represēto nodaļa

12. maijs bija ilgi gaidīta diena gan Aizkraukles novada Kokneses represētajiem, gan viņu pastāvīgajiem sadarbības partneriem – Bebru pamatskolas audzēkņiem. Ekskursija kā balva tika gan sekmīgākajiem skolēniem, gan aktīvākajiem skolas un ārpusskolas pasākumu dalībniekiem.

Pirmā pietura Ķeguma HES. Vispirms izzinoša ekskursija, tad pieaugušajiem kino seanss, bet skolēniem jāveic uzdevumi -savu attapību un erudīciju skolēni varēja apliecināt, piedaloties Enerģētikas muzeja interaktīvajā viktorīnā par faktiem no gides stāstītā un ekspozīcijā atrodamajiem eksponātiem. Vienai no komandām izdevās atbildēt uz pilnīgi visiem jautājumiem, bet balvas par dalību saņēma katrs. Galvenā balva gan nebija taustāma – tās ir jaunas zināšanas par Latvijas enerģētikas vēsturi. Daži fakti no tās pārsteidza. Uzzinājām, ka savulaik Rīgā bijusi tramvaja līnija pat līdz Jūrmalai! Un kur nu vēl brīžam jautrību izraisošā pērnā gadsimta sadzīves elektroiekārtu vai priekšmetu ekspozīcija. Ragainais matu fēns vien ko vērts! Eksakto zinību tālākajā apguvē noteikti palīdzēs gan gides izsmeļošais stāstījums, gan savām acīm skatītās milzu turbīnas, hidroelektrostaciju aprīkojums un neskaitāmie muzeja eksponāti. Elektroenerģijas skaitītāju vien te ir  vairāk kā 300.

Tālāk ekskursijas maršrutā – Salaspils. Ieraudzīt vēstures liecības savām acīm, iepazīties ar Salaspils memoriāla ekspozīcijas materiāliem, apskatīt daļu no 25 ha platībā izvietotajām piemiņas skulptūrām. Jau tuvojoties bijušās nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīma izveidotās nometnes teritorijai līdz ar lakstīgalu treļļiem un cīruļu dziesmām, atskanēja neparastas skaņas – sirdspuksti, kā liecība, ka notikušais nav aizmirsts un cilvēku atmiņās tas ir dzīvs vēl šodien. “Aiz šiem vārtiem vaid zeme” – skan baisi, bet bagātīgais ziedu klājums uz vairākiem memoriāla objektiem liecināja, ka Otrā pasaules kara beigu atceres dienā te bijis daudz ļaužu. Pie bērnu barakas rotaļlietas un konfektes. Brīdis pārdomām klusumā. Arī mēs aizdedzām savas svecītes, pieminot šo cilvēku nežēlīgi aprautās dzīves. Virs galvas gaižilas debesis – neviena paša mākonīša un bērzi, mums promejot, vieglā vējiņa skarti, māj ar savām nupat saplaukušajām maigi zaļajām lapiņām nokarenajos zaros. Tāds kontrasts! Saulaina pavasara diena, - plauksmes un iznīcības vēstījums vienviet.

Nākamā pieturvieta – Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī. Te gan izbaudījām tikai dārza teritorijā augošo augu skaistumu. Tulpes savā krāšņumā un daudzveidībā bija tiešām pārsteidzošas. Dažas vairāk atgādināja neļķes, citas līdzinājās pujenēm. Turpat netālu strūklaka spožajos saules staros rasināja savas ūdenslāses, spilgtām krāsām vilināja bērnu rotaļu laukumiņš, vairākas lapenes, tiltiņš, ugunskura vietas – lielisks fons mūsu selfijiem un fotosesijām. Arī vecais, neaizmirstulītēm apaugušais celms nepalika nepamanīts.

  Šeit atradām nomaļu stūrīti, kur ieturēt līdzpaņemto maltīti. Čaklākās dārzkopes paspēja arī uz stādu tirdziņu aizstaigāt. Tā nu ceļu turpinājām ar jauniem ceļabiedriem bagāžas nodalījumā. Cerams, ka stādi Kokneses pusē ieaugsies labi.

Pēdējā brīdī bija nācies atrast vēl kādu interesantu apskates vietu, jo plānotais zivjaudzētavas apmeklējums tika atteikts. Izvēle “krita” uz atpūtas kompleksa “Kolotilovka” apmeklējumu tā netālās atrašanās vietas dēļ – turpat, Salaspils novada Ŗūķīšos. Paša saimnieka – Nikolaja Kolotilo izdomu un darbaspējas var vien apbrīnot! Lai izveidotu Venēcijai līdzīgu kotedžu kompleksu, izraktas 250 tonnas zemes, izveidojot kanālu sistēmu, kas apjož salu Latvijas kontūras apveidā. Uz salas uzbūvētas mājiņas katram Latvijas novadam.
Teritorija ļoti plaša, arī objektu daudzveidība pārsteidz: Trojas zirgs divstāvu mājas augstumā, “deputātu” māja ar jumtu pie zemes un pamatiem augšpēdus, Mājiņa uz vistas kājas, kas tiešām griežas, vairākas pirtis, viena no kurām veidota futbola bumbas izskatā un daudz dažādu saimnieka gaumē veidotu skulptūru, interesantu kokgriezumā veidotu uzrakstu, kā arī neviennozīmīgi vērtēto 18+ pašdarināto priekšmetu kolekciju. Vai mēs tur vēlētos nokļūt otrreiz? Šķiet, ka – nē. Bet pārdomas par viena cilvēka enerģiju un radošumu varētu arī mūs rosināt saņemties izdarīt kaut nedaudz vairāk savas dzīves vides uzlabošanai un pārveidošanai.

Skolēnu atsauksmes par šo dienu bija dažādas, atkarīgs no tā, uz ko vairāk vērsa savu uzmanību. Viktorija raksta, ka viņas mīļākā ekskursijas daļa bija Botāniskais dārzs, kopā dodot 8 balles no 10 par šo ekskursiju. Everita, novērtējot ekskursiju ar 9 ballēm, piemin īpašo atmosfēru Salaspils memoriālā. Sirdspuksti bija uzrunājoši. Paulai visjautāk bijis tieši pēdējā objekta apskates laikā. Artis uzteic HES muzeja uzdevumu noderīgumu. Labprāt dotos tādā ekskursijā vēlreiz. Adrianai patika Botāniskais dārzs, bet traucēja krievu valodas nepārvaldīšana Kolotilovkas apmeklējuma laikā. Diemžē,l Nikolajs, dzīvojot Latvijā, mūsu valodā savu ekskursiju nevadīja. Bija arī skolēns, kurš uzrakstīja, ka “ekskursija bija nepatīkama un neinteresanta”, bet pats tik pat neinteresanti palicis anonīms.

Atskatoties uz šo dienu jau ar zināmu “attālumu”, varu droši apgalvot, ka katram no mums tika daudz sirsnības, jautrības, labas gaisotnes visa brauciena laikā. Skolēniem prieks par suvenīriem no HES, kā arī no veikalu “Mego”un “Pepko” apmeklējuma, ko vēl kā ķirsīti uz kārtainās kūkas mums piešķīra ekskursijas organizatore Lība Zukule. Esam pateicīgi un gandarīti par tik izzinoši bagātīgu un izklaidējošu pasākumu. Pateicība Dievam par saules pielieto dienu un ceļojumu bez starpgadījumiem.

Ekskursantu vārdā – Anita Liepiņa,“pēdējā brīža piedāvājuma” ietvaros.