Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • ENG
Biedrība "Latvijas Politiski represēto apvienība" (LPRA)
  • Jaunumi
  • Par mums
    • Vadība
    • Struktūrvienības
    • Statūti, kas apstiprināti 2018.g.
    • LPRA vēsture
    • LPRA Karogs
    • Saites
  • Notikumi
  • Projekti
  • Viedokļi
  • Katalogs
    • 1. sadaļa
    • 2. sadaļa
    • 3. sadaļa
    • 4. sadaļa
    • 5. sadaļa
    • 6. sadaļa
    • 7. sadaļa
    • Jaunākie izdevumi
  • Grāmatas
    • Atmiņas
  • Galerija
  • Facebook

Atzinība līdzšinējai un vēlējumi jaunajai Saeimai un valdībai

29. novembris, 2022 pl. 12:00

B-bas ,,Latvijas Politiski represēto apvienības” atzinība līdzšinējai un
vēlējumi jaunajai Saeimai un valdībai.

     Ar gandarījumu atzīstam, ka aizgājušās Saeimas rastais politiski korektais un juridiski neapstrīdamais risinājums okupācijas varas pieminekļu novākšanai mūsu neatkarību atguvušās dzimtenes pilsētās un ciematos, pašvaldību uzņēmība un praktiskā darbība lēmuma izpildē,  mūsu izpratnē ir vērtīgākā dāvana vēl dzīvajiem komunistu režīma upuriem pagājušo 30 gadu laikā. Ar to ir nomazgāts mūsu pazemotāju spļāviens latviešu tautas sejā un iepriekšējo likumdevēju un izpildvaras kauna traips - mazdūšības un nekonsekvences apliecinājums.
     


     Paveiktais mums dod cerību, ka jaunievēlētā Saeima un nākošā Valdība ar vislabākajiem nodomiem turpinās darbu arī mūsu, savu daudzcietušo pilsoņu labā, saskatīs un labos netaisnības un trūkumus līdz šim pieņemtajos un šobrīd spēkā esošajos  normatīvajos aktos, lai likumi un noteikumi būtu saprātīgi un taisnīgi, ne tikai ar balsu vairākumu pieņemti un valsts augstākās amatpersonas akceptēti.
      Atšķirībā no citu demoktātisko valstu prakses, kur transporta nodokli aprēķina atkarībā no nobraukuma vai patērētās degvielas, Latvijas pensionārs, kurš ar savu veco auto reizi nedēļā aizbrauc uz kapiem un baznīcu, sezonā uz mazdārziņu vai uz mežu sēnēs, un gadā bieži nesasniedz regulārajām apkopēm nepieciešamo nobraukumu, kā nodokļa maksātājs tiek pielīdzināts darbīgiem uzņēmējiem, ikdienas braucējiem uz darbu, ārpilsētas īpašumiem vai atvaļinājumā pa Eiropu.
      Kā aktīviem medicīnisko pakalpojumu patērētājiem, konsultāciju, izmeklējumu, medicīnisko manipulāciju un valsts nekompensēto recepšu medikamentu izmaksas mūsu sirmgalvjiem krietni pārsniedz Valsts ieņēmumu dienesta attaisnoto izdevumu normatīvu, izslēdzot jebkādu labdarību, ( iespējamu ziedojumu zupas virtuvei, kara bēgļiem, draudzei vai sava sunīša bijušajai patversmeiu.c.) Tādējādi valsts apzināti neveicina pilsoņu savstarpējo palīdzību un neatzīst neatliekamos tēriņus par attaisnojamiem.
      Mūsu valstī uz gadu iedibinātā atraitņu pensija, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kur izmaksā daļu no nelaiķa pensijas pārdzīvojušajam laulātajam līdz mūža galam, reāli ļauj nokārtot tikai mantošanas lietas un vientuļniekam pārcelties uz aprūpes iestādi, nevis atlikušo mūža daļu nodzīvot savā ierastajā dzīvesvietā. Taisnīgi un humāni būtu sekot demokrātisko valstu paraugam, nodrošinot atraitnim pietiekamu iztiku līdz viņa mūža galam, izmantojot daļu no sava laulātā - pāragri mirušā pensionāra atstātā uzkrājuma.
      Neskatoties uz sūro Sibīrijas bērnibu, mēs izdzīvojām pateicoties mūsu mātēm, jo tēvi daudziem bija ieslodzījumā. Tāpēc augstu vērtējam ģimeni, ko mūsu mātes spēja saglabāt un atjaunot arī pēc ilgiem nošķirtības gadiem. Izprotot šībrīža ekonomiskos apstākļus valstī, kas liek vientuļiem cilvēkiem izvēlēties netradicionālas kopdzīves formas, kā optimālo izdzīvošanas iespēju ne tikai radiniekiem, valsts  nedrīkst radīt birokrātiskus sarežģījumus sadzīvē un ierobežot savstarpējās aprūpes, īpašuma, mantojuma tiesības. Taču nekādā gadījumā jebkurš kopdzīves modelis nevar tikt pielīfzināts ģimenei un reģistrēts kā laulība, ja apzināmies nepieciešamību saglabāt gadsimtos pārbaudītās vērtības kā nācijas izdzīvošanas un valsts drošas  pastāvēšanas pamatu.
      Cerībā, ka mūsu likumdevēju un Valdības izprasti un atbalstīti, aiziesim no kaut drusku labākas pasaules nekā tā, kurā ienācām, politrepresēto Latvijas pilsoņu vārdā un pilnvarojumā

      Ivars Kaļķis
      LPRA priekšsēdētājs,
      Rīgā, LPRA valdes sēdē 2022. gada 29. novembrī

Jaunākie ieraksti

  • Latvijas Politiski represēto apvienības rīkotais 1941.gada 14.jūnija deportāciju atceres pasākums
    14. jūn. 2025
  • 1941.g. 14.jūnija deportāciju atceres pasākumi Rīgā.
    13. jūn. 2025
  • Mātes diena Likteņdārzā
    10. maijs 2025
  • Kokneses Politiski represēto nodaļa
    9. maijs 2025
  • Mātes diena Likteņdārzā
    29. apr. 2025
  • Lielā talka Likteņdārzā
    21. apr. 2025
  • Kokneses Politiski represēto nodaļa
    28. marts 2025
arts Lārs © LPRA 1998 - 2021