Baltijas valstu konference “Atmiņa dzīva” Lietuvā

     Biedrības “Latvijas politiski represēto apvienība” valdes priekšsēdētājs Ivars Kaļķis un locekļi Dagnija Liepiņa, Kārlis Bērziņš, Alvis Jansons, Bierants Ignāts un Tekla Bekeša 2022. gada 30 septembrī un 1. oktobrī piedalījās Baltijas valstu konferencē “Atmiņa dzīva” Lietuvas pilsētā Telšos.
     Konferenci organizēja asociācija “LEMTIS”, Mažeiķu kultūras centrs un Mažeiķu ģimnāzija. Konference bija profesionāli un ļoti pārdomāti noorganizēta un virzīta uz visu triju Baltijas valstu ilgtspējīgu sadarbību.
     Pirmajā dienā iepazināmies ar Žemaitijas etnogrāfiskā apgabala neformālās galvaspilsētas Telšu vēsturi un mūsdienu izaugsmi. To lieliski izdarīja Žemaišu muzeja “Alka” vēsturniece un gide Janina Buceviče. Pilsēta, kurā dzīvo 21200 iedzīvotāji  atrodas uz 7 pakalniem, visvairāk pazīstama ar piena pārstrādes uzņēmumu “Žemaitijas piens”. Žemaitija lietuviešu uztverē ir kaut kas līdzīgs Latgalei Latvijā ar savu izteiktu vietējo dialektu. Telši atrodas Mastis ezera krastos. Tās simbols ir lācis, kura skulptūras un attēli bagātīgi novietoti dažādās pilsētas vietās. Telši ir bīskapijas centrs un Sv. Padujas Antonija katedrāle ir bīskapa sēdeklis. Šī vēlīnā baroka stilā 1765. gadā celtā katedrāle pārsteidza ar 7 altāriem un jaunajām durvīm, kuru misiņa apšuvumā ainas no Žemaitijas kristīšanas vēstures.
     Atliek vien piebilst, ka nakšņojām tikko atjaunotajā bīskapa rezidencē, bet konference notika Telšu garīgā semināra ēkā, kas ar Eiropas projektu finansējumu atjaunotas, izveidojot viesnīcu, ēdināšanas pakalpojumu vietu  un divas konferenču zāles.
     Gan Latvijas, gan Igaunijas delegācijas sagaidīja un par mums divas dienas rūpējās asociācijas “LEMTIS” loceklis Gintautas Alekna (1956). Cilvēks - enerģijas lādiņš un Sibīrijas enciklopēdija. Pēc izzinošas ekskursijas pa Telšiem, tikāmies ar viņu izstādē “Kur dzīvoja lietuvieši…”. Tā bija tikai neliela daļa no viņa 30 gadu laikā Sibīrijas ekspedīcijās fotofiksētā materiāla. Ekspedīcijās Gintautas sācis piedalīties vēl pirms asociācijas “LEMTIS” dibināšanas. Par Gintauta Aleknas nepārvērtējamo ieguldījumu padomju okupācijas represiju nodarīto zaudējumu izpētē  runā skaitļi: organizēta 31 un vadītas 46 ekspedīcijas uz izsūtījuma un apcietinājuma vietām Sibīrijā, nobraukti 400000 km, apsekotas 1000 vietas un 450 kapavietas, ekspedīcijās pavadītas 1000 dienas. Ekspedīciju rezultātā izveidots arhīvs no 200 sējumiem, 36000 lietām.
     Pirmajā ekspedīcijā, būdams kinooperators un fotogrāfs, Gintautas Alekna devās uz Irkutsku 1989. gadā. Tā bija jauniešu ekspedīcija , kurā piedalījās 61 audzēknis no visām Lietuvas skolām. Ekspedīciju  vadīja Antanas Sadeckas.
     1993. gadā izveidojās asociācija “Lemtis”, kuras mērķis bija savākt, nosargāt un popularizēt okupācijas laika represiju liecības un saglabāt Lietuvas pilsoņu kultūras mantojumu. Kopš 2002. gada asociācija organizēja pa 2 ekspedīcijām gadā uz izsūtījuma vietām Sibīrijā. Šo ekspedīciju mērķis bija ne tikai pierakstīt izsūtīto dzīves stāstus, filmēt un fotografēt, bet arī izglītot sabiedrību, celt nacionālo pašapziņu, bet, galvenais, izglītot skolu jaunatni. Lietuva šobrīd var lepoties, ka 53 ekspedīciju laikā izpētīti 85 % no lietuviešu nometinājuma vietām visos Sibīrijas rajonos. 2013., 2015. un 2016. gadā Gintautas Alekna organizēja ekspedīcijas uz Sibīriju kopā ar Mažeiķu ģimnāzijas audzēkņiem.

Tekla Bekeša