Politiski represēto personu 23. Salidojums Ikšķilē

Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja Ivara Kaļķa runa

Ikšķile, 23. salidojums, 2022.gada 13. augustā

   A.god. Valsts prezidenta k-gs! Ļ.cien. Saeimas pr-ja k-dze! Eksprezidenta k-gs! Klātesošie Eiroparlamenta, Saeimas un novadu deputāti! Ministri! Sibīrieši un visi klātesošie!

   Esiet sirsnīgi sveicināti mūsu 23. tikšanās reizē!

   Esam sabraukuši no Latvijas malu maliņām, lai satiktu savus izsūtījuma vai apcietinājuma likteņbiedrus, atcerētos drūmos pagātnes notikumus un pārrunātu šā brīža aktualitātes. Represēto personu skaits pēc statistikas datiem uz š.g. sākumu ir sarucis par 842 personām un esam palikuši vien nedaudz virs 9000. Lūdzu ar klusuma brīdi atcerēsimies un godināsim mūžībā aizgājušos likteņbiedrus!   Paldies!
   Valstī pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas ir notikusi atsevišķu struktūrvienību apvienošanās, atbilstoši administratīvam iedalījumam, bet ir arī novadi, kuros struktūrvienības nav izteikušas vēlmi apvienoties. Patreiz LPRA ietvaros darbojas 50 struktūrvienības, bet atsevišķos novados, kā Dienvidkurzemes, Augšdaugavas, Līvānu, Ķekavas, Saulkrastu un citos novados struktūrvienības nav izveidojušās. Tas galvenokārt saistīts ar uzņēmīgu līderu trūkumu un represēto cienījamo vecumu. Ja šodienas salidojumā ir šo novadu pārstāvji, lūdzu aktivizējieties!
   Kā nozīmīgu notikumu vēlos atzīmēt, ka tieši gadu iepriekš, arī 13. augustā notika ,,Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla" svinīgā atklāšana galvaspilsētā Rīgā. Paldies valdībai par paveikto, uz ko represētie cerēja vairāk kā 12 gadus. Šogad 14. jūnijā pie šī memoriāla notika pirmais atceres pasākums.
   Ar gandarījumu uzņemam informāciju, ka piepildās mūsu sen lolotā cerība par Pārdaugavas monstra nojaukšanu, kura nu ir iegājusi finiša taisnē. Ir pēdējais laiks novākt iekarotāju pieminekļus Latvijas pagastos un pilsētās. Patīkami konstatēt, ka daudzas pašvaldības to jau ir izdarījušas. Daugavpils?
   Mēs, sibīrieši, kuriem bija lemts atgriezties Dzimtenē un jo sevišķi pēc neatkarības atgūšanas un savas valsts atjaunošanas pirms 30 gadiem, dzīvojam un nosirmojam pārliecībā, ka viss ļaunākais, ko esam piedzīvojuši, palicis pagātnē. Neskatoties uz boļševiku ļaunuma impērijas sabrukumu, šogad esam pieredzējuši neiedomājamu ārprātu – mūsu dzimtenes iekarotāju idejisko mantinieku Krievijas iebrukumu neatkarīgā un demokrātiskā Eiropas valstī Ukrainā. Ar ukraiņu brīvības cīnītājiem mūsu tēvi gulēja uz blakus nārām soda nometnēs. Ar ukraiņu mātēm un bērniem mēs dzīvojām kaimiņos Sibīrijas sādžās.Ar dažu dienu atstarpi mēs 1991. gada augustā pasludinājām savu valstu neatkarību. Civilizētā pasaule ir pārsteigta, ka 21.gs. Eiropā, iekarojot suverēnu valstu teritorijas, tiek sagrautas pilsētas un slepkavoti civiliedzīvotāji. Mēs nešaubāmies, ka jebkāda iespējamā palīdzība agresijas upuriem ir ikvienas valsts un tautas goda pienākums un tiks atmaksāta ar visdārgāko – ukraiņu tautas asinīm un mūsu brīvības nosargāšanu. Šobrīd nav svarīgāka uzdevuma kā kopīgiem spēkiem sagraut atdzimušās ļaunuma impērijas tīkojumus.
   LPRA valde marta mēneša sākumā nosūtīja ANO ģenerālsekretāram sekojoša satura vēstuli:   
,,B-ba LPRA lūdz un pieprasa ANO izmantot savu ietekmi un pilnvaras, lai novērstu Krievijas agresīvo uzbrukumu Ukrainas republikai. Pieprasām, lai Krievijas armija tiktu izvesta no Ukrainas, lai tiktu pārtraukta nevainīgu cilvēku iznīcināšana. No sava mūža pieredzes mēs pazīstam Krievijas valdnieku autoritāros mērķus un liekulīgās metodes, ar kurām tika iznīcinātas veselas valstis un paverdzinātas tautas. Nepieļausim vēstures atkārtošanos"
Šāda satura vēstule tika nosūtīta arī ASV Kongresam, Eiropas parlamentam, LR Ārlietu ministrijai.
   Latvijas tauta ir atkal nopietnas izvēles priekšā. Pēc pusotra mēneša ikvienam Latvijas pilsonim būs jaizvēlas, kam piešķirt augstāko likumdošanas varu savā valstī. Ir iesniegts rekordliels partiju un apvienību saraksts -19. Būtu jau labi, ja partijas ar līdzīgiem uzstādījumiem un programmām spētu vienoties un iesniegto sarakstu skaits būtu vismaz uz pusi mazāks. Bet ir kā ir...
   Mūsu apvienībai ir bijusi sekmīga sadarbība ar valdību. Neskatoties uz atsevišķām kļūdām, premjera Krišjāņa Kariņa darbība 4 gadu garumā tik sarežģītos apstākļos (5, vēlāk 4 partiju koalīcija, Covids, karš Ukrainā) ir novērtējama pozitīvi. Īpaši cieša sadarbība bijusi ar NA. Būtu labi, ja visi potenciālie deputāti apzinātos, ka politika nav vaļasprieks, bet atbildīgs amats, kas prasa pieredzi, zināšanas, godaprātu un atbildību. Vai būsim mācījušies no pašu pieredzes un pieļautām kļūdām, vai ikviens būsim gatavi ar savu izvēli uzņemties atbildību par valsti.
   Mūsu skarbā dzīves pieredze liek nepaļauties ilūzijām un vilinošiem kārdinājumiem, bet aicināt ikvienu pilsoni uz vēlēšanām, piedalīties savas valsts nākotnes veidošanā un balsot par mieru, taisnīgumu, drošību, konservatīvām vērtībām, kristīgu morāli un nacionālu valsti.

Lai tas mums izdodas!

Lai priecīgām emocijām bagāta mūsu atkaltikšanās!

23. sibīriešu saieta dalībnieku pozīcija un aicinājums.

Ikšķilē 2022. gada 13. augustā.

   Mēs, Sibīrijā izdzīvojušie karalaika un pēckara bērni, pēc atgriešanās Dzimtenē un, jo sevišķi, pēc neatkarības atgūšanas un savas valsts atjaunošanas, dzīvojām un nosirmojām pārliecībā, ka viss ļaunākais, ko esam piedzīvojuši, palicis  pagātnē, ļaunuma impērija sabrukusi un nebūs  vairs vardarbības un totalitārisma draudu mieram un demokrātijai ne Latvijā, ne Eiropā līdz mūsu mūža galam.
   Diemžēl, savā labticībā ignorējām, ka dzīvojam blakus impērijai, kura veidojusies iekarojot, pakļaujot un iznīcinot kaimiņvalstis, kuras tauta lepojas ar savu senču uzvarām un iekarotāju mazdēli mums to atgādina ne vien reizi gadā pie okupācijas simbola Pārdaugavā, bet ik dienas ar savu valodu un uzvedību, jau 30 gadus dzīvojot mums blakus mūsu atgūtajā dzimtenē.
   Mums ir paveicies, ka netikām uzskatīti par pietiekami bīstamiem vai iekārojamiem, un agresors izvēlējās par upuri mūsu kaimiņus, ukraiņus, ar kuru brīvības cīnītājiem mūsu tēvi bija ieslodzīti vienās nometnēs, ar kuru sievām un bērniem dzīvojām kopā Sibīrijas sādžās.
   Civilizētā pasaule bija pārsteigta, ka 21. gadsimtā tiek sagrautas Eiropas valsts pilsētas un slepkavoti civiliedzīvotāji. Mums nevajadzētu šaubīties, ka jebkāda iespējamā palīdzība agresijas upuriem ir ikvienas Eiropas valsts un tautas goda pienākums un tiks atmaksāta ar visdārgāko – ukraiņu tautas asinīm un mūsu brīvības garantiju. Šobrīd kopīgiem spēkiem nesagraujot atdzimušo ļaunuma impēriju, Eiropas Savienības nākotne tiks pakļauta pastāvīgam rašisma ideoloģijas apdraudējumam.
   Latviešu tauta ir atkal nopietnas izvēles ptiekšā. Pēc pusotra mēneša ikvienam Latvijas pilsonim būs jāizvēlas, kam piešķirt augstāko likumdošanas varu savā valstī. Kā parasti izvēlēties no sava vidus sev līdzīgos, pazīstamos, tautā mīlētos un viegli saprotamos, vai meklēt izcilākos, no pārējiem atšķirīgos, apzinoties, ka politika nav vaļasprieks, bet atbildīgs amats, kas prasa pieredzi, zināšanas, pārliecību, godaprātu un atbildību. Vai būsim mācījušies no citttautu pieredzes un pašu kļūdām, vai būsim gatavi ikviens ar savu izvēli uzņemties atbildību par valsti un sekot savu priekšstāvju darbam turpmāko četru gadu garumā?
   Mūsu skarbā dzīves pieredze liek nepaļauties ilūzijām un vilinošiem kārdinājumiem, bet aicināt ikvienu pilsoni uz vēlēšanām, piedalīties savas valsts nākotnes veidošanā un balsot par mieru, taisnīgumu, drošību, konservatīvām vērtībām, kristīgu morāli un nacionālu valsti!

1 komentārs - Politiski represēto personu 23. Salidojums Ikšķilē

Komentēt