LAT
Komunistiskā terora upuru piemiņas diena Rātslaukumā
Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētāja Ivara Kaļka runa
Godājamais Valsts prezidenta kungs, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ekselences, dāmas un kungi, likteņbiedri!
Ir atkal 14. jūnijs, mūsu tautas sāpju un komunistiskā režīma upuru piemiņas diena, kad nākam kopā, lai atcerētos, pieminētu un neaizmirstu notikumus pirms vairāk kā 80 gadiem, kad no Latvijas varmācīgi tika deportēti vairāk kā 15 tūkstoši cilvēku. Sērojam par Sibīrijas klajumos guldītajiem tautiešiem un atceramies savus nebrīvē, tālu no dzimtenes aizvadītos bērnības gadus. Šodien vēlamies atgādināt mūsu līdzpilsoņiem, īpaši jaunajai, neatkarības paaudzei, ka sava valsts un atgūtā brīvība nav nākusi pār mums kā Dieva dāvana, bet prasījusi tūkstošiem upuru, ciešanu, iepriekšējo paaudžu drosmi, izturību un varonību.
Šogad pirmo reizi pēc ilgiem gan emocionālu strīdu, gan lietišķu diskusiju gadiem varam pulcēties pie sava, komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla, Rīgas viducī, kur aiz Okupācijas muzeja sienām glabājas mūsu bērnības un jaunības, mūsu skarbās vēstures liecības.
Neskatoties uz boļševiku Ļaunuma impērijas sabrukumu pirms trīsdesmit gadiem, šogad esam pieredzējuši neiedomājamu ārprātu, mūsu dzimtenes iekarotāju un apspiedēju idejisko mantinieku iebrukumu neatkarīgā un demokrātiskā Eiropas valstī – Ukrainā, kuras tautu arī skaāra deportācijas 1941.gada maija mēneša nogalē. Ar ukraiņu brīvības cīnītājiem mūsu tēvi gulēja uz blakus nārām soda nometnēs. Ar ukraiņu mātēm un bērniem mēs dzīvojām kaimiņos Sibīrijas sādžās. Ar dažu dienu atstarpi mēs 1991. gada augustā pasludinājām savu valstu neatkarību. Nekāda maksa nav pārāk augsta par brīvības un miera nosargāšanu, kas tagad tiek pirkta ar ukraiņu asinīm. Cerībā uz Eiropas valstu vienprātību un solidaritāti, ar atzinību uzņemam mūsu valsts augstāko amatpersonu konsekvento attieksmi pret Krievijas agresiju un atbalstu ukraiņu varonīgajai cīņai par savas valsts brīvību. Mūs, represētos, satrauc valstij nelojālu cilvēku rīcība, kas spilgti izpaudās š.g. 9. un 10. maijā pie Pārdaugavas monstra.
Tāpēc arī latviešu tautai ir pienācis īstais brīdis pārskatīt un izvērtēt mūsu valsts neatkarības trīsdesmitgades veikumus un neveiksmes, izmantotās iespējas un palaistās izdevības, ar savu rīcību un attieksmi apliecināt, ka esam brīva tauta, saimnieki savā brīvā valstī. Ir pēdējais laiks novākt iekarotāju pieminekļus Latvijas pagastos un pilsētās. Paldies likumdevējam par juridiski pamatotu risinājumu okupācijas simbola likvidēšanai Uzvaras laukumā.
Tautas vienotība un starptautiska solidaritāte, reāla palīdzība kara upuriem no Ukrainas ir šobrīd svarīgākais, ko spējam paveikt visi kopā savas valsts drošībai, lai mūsu tautas ciešanas un upuri nebūtu velti.
Klusuma brīdis.
Vārds uzrunai Valsts prezidentam Levita kungam!