14.jūnijs Koknese

14. jūnijs, 2022 pl. 18:07, Nav komentāru

Skolēnus visvairāk ieinteresē represēto pieredzes stāsti

Pagātni saista ar tagadnes notikumiem Ukrainā

1941. gada 14. jūnijā no Latvijas uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 15 400 Latvijas pilsoņu, tajā skaitā arī no Aizkraukles novada. Daudzi izsūtītie, kuri no Sibīrijas atgriezās, tagad jau ir mūžībā. Skolēniem par vēstures notikumiem stāsta skolotāji, cenšoties uzturēt dzīvu mūsu vēsturisko atmiņu un mudinot piedalīties dažādos radošajos konkursos.

GUNA MIKASENOKA

Prozā un dzejā 66 darbi

Piemiņai un atgādinājumam par mūsu vēstures skaudrajiem faktiem atmiņas par to laiku ir iedzīvinātas grāmatās un dokumentālajās filmās. Vietnē sibirijasberni.lv apkopota informācija par izsūtīšanu uz Sibīriju 1941. un 1949. gadā, ievietots pārskats par izdotajām grāmatām un dokumentālajām filmām. Pirmā dokumentālā filma par Sibīriju iznāca vairāk nekā pirms 20 gadiem.
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni” allaž rīko pasākumus skolēniem, lai atmiņu par notikušo uzturētu mūžam dzīvu. Šogad tas organizēja sacerējumu konkursu skolēniem “Sibīrijas bērni 1941/1949 — trimdas bērni 1944” un zīmējumu konkursu skolēniem “Sibīrijas bērni 1941/1949”, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedu izsūtīšanām uz Sibīriju.
“Krievijas iebrukums Ukrainā šī gada februāra beigās un melos pamatotā kara darbība skaudri liek apjaust, ka ir neapšaubāmi svarīgi zināt un izprast savas valsts vēsturi, lai mums blakus augtu un dzīvotu domājoši un patstāvīgi jaunieši. Zināt savas ģimenes un valsts vēsturi nozīmē spēt redzēt likumsakarības, spēt nepakļauties maldīgai informācijai un būt lepnam par savu valsti un tās brīvību,” uzskata konkursa organizētāji.
“Šī gada sacerējumu konkurss atkal parādījis, ka visā Latvijā ir daudz talantīgu skolēnu, kuri spēj ļoti pārliecinoši spriest, secināt, izteikt savas emocijas, bieži no oriģināla redzesleņķa. Iesūtīti 66 darbi gan prozā, gan dzejā, no kuriem ļoti daudzi ir aizkustinoši, skumji, sāpīgi, traģiski stāsti par deportācijām uz Sibīriju. Skolēni skaudri runā par varmācību notikumos pirms 80 gadiem un ierauga daudz līdzību ar notikumiem šodien Ukrainā. Un viņiem prātam neaptverami šķiet tas, ka varmāku dēļ bija jāmirst bērniem toreiz un ka bērni kara dēļ mirst arī šodien,” saka žūrijas komisijas priekšsēdētāja Liveta Sprūde-Kalme un pateicas visiem vecākiem un pedagogiem, kuri bērnos un jauniešos rosinājuši interesi izzināt savas ģimenes, tautas, valsts vēsturi.

439 gleznojumi un zīmējumi

Pēc mākslinieces Ievas Jurjānes informācijas, fonda “Sibīrijas bērni” zīmējumu konkursam šogad tika iesniegti 439 gleznojumi un zīmējumi visās vecuma grupās. “Jāuzteic skolēnu pedagogi, arī vecāki, kas veicinājuši bērnu un jauniešu iesaisti, iedziļināšanos Latvijas vēstures smagajās tēmās. Nepārtrauktajā un neizsijājamajā informācijas plūsmā ir svarīgi, ka kāds prot uzrunāt dziļāk. Skatoties bērnu un jauniešu darbus, nav iespējams nedomāt arī par to realitāti, kas mums šodien visiem “elpo pakausī” kontekstā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā sekām. Paliek gandrīz fiziski nelabi, pamanot biedējoši līdzīgu epizodi, zīmējumā iekomponētu situāciju, kas šķiet kā nupat redzēta kādā no aktuālo ziņu kanāliem,” pārdomās dalās māksliniece. “Pat mums, pieaugušajiem, nav iespējams pakāpties nostāk, lai distancētos un mēģinātu aptvert tik strauji notiekošo. Kas notiek bērnu, pavisam jaunu cilvēku apziņā, kad tie sāk pamanīt sev tuvā ģeogrāfiskā teritorijā zināmu “vēstures atkārtošanos”, varam tikai minēt. Vērtējot darbus ne pirmo gadu, atkārtoti jāatzīst, ka visatbruņojošāk uzrunā jaunākās un vidējās grupas bērnu iesniegtie darbi. Tur dalībniekus vēl nav pārņēmušas paralizējošās bailes uzzīmēt kādu “nepareizu” roku, kāju vai degunu, bet galvenais ir pašam iejusties notikuma “ādā”, kas paver dzīvu izteiksmes ekspresiju.”
Vecākās grupas bērniem, kuriem ir pamatīgāk izzināta vēstures izpratne un nobriedušāka pievēršanās darba tehniskajam izpildījumu, ir arī cits skatījums uz pagātnes notikumiem.

Palīdz filmas un digitālās kartes

Fonda “Sibīrijas bērni” konkursos piedalās arī Aizkraukles novada skolu pārstāvji. A.Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotāja Ruta Dišereite stāsta, ka skolā ir tradīcija piedalīties dažādos ar vēsturi saistītos Latvijas mēroga radošajos konkursos, arī šajā, un tiek gūti labi rezultāti. 9. klases skolēniem, kuri apgūst šo mācību vielu, ir dažāda izpratne. Daudzas ģimenes ir saistītas ar izsūtīšanu uz Sibīriju ne tikai 1941. un 1949. gadā, bet arī ar individuālu izsūtīšanu, un šogad daļa devītklasnieku izvēlējās pētīt dzimtas saknes saistībā tieši ar deportāciju notikumiem. Viņi iedziļinās, meklē, apzinās pašreizējās un nākotnes vērtības. Jautāta, vai mūsdienu skolēniem ir viegli vai grūti aptvert un izprast deportāciju notikumus un vai ir grūti par tiem mācīt, skolotāja atbild, ka sarežģītie temati nav viegli, bet par tiem runāt noteikti vajag. Skolēniem labāka uztvere veidojas tieši caur aktuālajiem Ukrainas kara notikumiem, rodas empātija pret kara upuriem un labāk var iztēloties deportāciju laiku. Daudziem šajā laikā mainījusies attieksme pret demokrātijas vērtībām. Mācību darbā palīdz digitālās kartes, televīzijas raidījumu ieraksti un dokumentālās filmas. Piemēram, skatoties izsūtījuma vietu digitālo karti, skolēni bija pārsteigti par plašo izsūtījumu areālu. Ja skolēni vēlas piedalīties zīmējumu konkursā, bet par deportācijām neko nezina, jo tādu mācību vielu vēl nav apguvuši, sadarbībā ar vizuālās mākslas skolotāju Ināru Plakani viņi dodas pie Rutas Dišereites, kura par to pastāsta, jo nevar uzzīmēt to, par ko nav izpratnes. Ir ļoti svarīgi saprast, kas kādreiz notika un kas notiek pašlaik.

Liela loma ir skolotājiem

Bebru pamatskolas vēstures skolotāja Vineta Grinšpone atzīst, ka mūsdienu skolēniem grāmatas, teoriju negribas lasīt un vislabāk viņiem patīk pieredzes stāsti. Viņas tēvs bija izsūtīts, un, stāstot par to klasē, ir klusums, visi uzmanīgi klausās, un pēc tam rodas jautājumi, raisās diskusijas. Šogad 25. martā katrā klasē skolēni lasīja fragmentus no grāmatas “Sibīrijas bērni”, un klasē bija klusums. Dažs par pagātnes notikumiem aizdomājas vairāk, cits mazāk, bet tas ir veids, kā ieinteresēt.
Bebru pamatskolas sociālo zinību skolotāja Anna Romanovska stāsta, ka pagātnes notikumu izpratnē un vēlmē piedalīties skolēnu radošajos konkursos ļoti liela loma ir vēstures un sociālo zinību skolotājiem, lai ieinteresētu un mudinātu izpētīt dziļāk. Vecāki par izsūtījumiem mājās parasti nestāsta. Katru gadu 25. martā Bebros notiek piemiņas brīdis pie represēto piemiņas akmens, par ko tiek turēta rūpe un kurā piedalās skolēni, skolā notiek tikšanās ar represētajiem, piemēram, savā atmiņu stāstā dalījusies savulaik izsūtītā Antoņina Midega. Uzklausot vēstures lieciniekus, izpratne un interese ir lielāka. Bijušas arī tikšanās ar dokumentālo filmu veidotāju Dzintru Geku, skolēni skatījušies viņas filmas, pētījuši Sibīrijas izsūtījumu karti, lasījuši fragmentus no izsūtīto atmiņu krājuma. 14. jūnijs ir skolēnu brīvlaika diena, kad arī pie piemiņas akmens notiks atceres pasākums.

Foto paraksti

ATMIŅAS IR SKAUDRAS. Piemiņas brīdī Koknesē, represēto piemiņas vietā, pērnā gada 14. jūnijā. Koknesietis Leons Grundmanis tika izsūtīts 1941. gada 14. jūnijā. Arhīva foto

BAILES UN NEZIŅA. Viens no skolēnu darbiem, kas iesūtīts fonda “Sibīrijas bērni” zīmējumu konkursam. Tajā cilvēku acīs redzamas bailes un neziņa par notiekošo un nākotni. Foto no sibirijasberni.lv