25. marta atceres pasākums Preiļos
PSRS komunistiskā režīma upuru piemiņai veltītais literāri muzikālais uzvedums Preiļu kultūras namā 25. martā sākās ar Andra Daņiļenko izpildīto populāro latviešu tautasdziesmu “Kas tie tādi, kas dziedāja”, kurā ir vārdi “krimta cietu pelavmaizi…”. Tāds bija arī uzveduma nosaukums, jo saruna bija par maizi aktrišu Aijas Dzērves un Sarmītes Rubules izpildījumā. To cieto pelavmaizi, kura reizēm bija vienīgais glābiņš no bada nāves. Par to maizi, kura bija tikai sapņos.
Gandrīz
katrs izsūtītais atceras nemitīgo cīņu ar aukstumu un badu.
Ikdienas pārtika bija neapskaužama: pelavu plāceņi, balandu zupa,
maize, kas cepta no prosas vai nelobītām auzām. Lai tiktu pie
50–100 gramiem maizes, bija ilgi un smagi jāstrādā, turklāt
ne vienmēr tik smagi pelnītā alga tika saņemta. Veidi, kā
cīnīties ar izsalkumu, bija dažādi, arī pieredzes stāsti ir
dažādi.
No
Preiļu novada izsūtīto atmiņām
Krievu karavīrs redzēja, ka mums nav ko līdzi paņemt. Maize nebija izcepta, cūka nebija nokauta. Naudas mums nebija. Viņš ielika visu, ko redzēja. Ielika divus rudzu miltu maisus, kurus atceros vēl šodien. Tie mūs paglāba no bada.
Vispirms bija jādomā, ko ēst. Pēdējo no Latvijas līdzi paņemto palagu un rakstaino segu iemainījām pret kartupeļiem. Par kaut ko vairāk nebija ko sapņot. Darbā sūtīja, neskatoties uz to, vai biji paēdis, vai tev mugurā bija apģērbs. Maizi deva divsimt gramus dienā tikai darba spējīgajiem. Arī mana vecā mamma gāja ravēt tabakas laukus, lai nopelnītu maizi.
Sākās bads un piedevām vēl smags darbs. Pa tīrumiem lasījām iepriekšējā gada kartupeļus, cepām uz plīts lepjoškas un ēdām.
Vēlāk sūtīja meža darbos. Norma bija četras stundas dienā. Latvieši zāģēja pa astoņām stundām, lai izpelnītos “balandas” papilddevu. Jādzīvo bija pusbadā. No vienveidīgas barības cilvēki sāka slimot un mirt. Kad sāka vārīt “balandu” un dot kaut ko līdzīgu maizei, slimot pārstājām.
Kolhozā audzējām rāceņus, ēdām tos nevārītus. Auzu milti un sapuvušas zivis bija vienīgā barība no veikala.
Arī maizi bija grūti dabūt. To deva vienu kilogramu uz strādnieku. Pēc maizes stāvējām garās rindās un pēdējiem parasti tās pietrūka.
Nebija ko ēst. Tēvs aizgāja pie priekšnieka, bet tas teica, lai ēdam zāli. Nodzīvojām badā līdz rudenim. Ēdām pagājušā gada sapuvušos kartupeļus no lauka. Rudenī nopļāva rudzus, atveda tēvam pie fermas un speciāli nobēra graudus. Tēvs pateica, ka zags, jo labāk cietumā, kur iedod kaut cik ēst, nekā badā. Viņš paņēma sešus kilogramus graudu. Tēvs vēl nebija tos atnesis uz mājām, kad ieradās policija. Tēvu nosauca par zagli, bandītu un apcietināja. Palika māte viena ar sešiem bērniem. Pēc sešiem gadiem no cietuma iznāca tēvs.
Katru nakti sapnī redzēju maizi. Visdārgākais pasaulē ir maize, neko citu nevajag.
Projektu “Krimtu cietu pelavmaizi” finansiāli atbalstīja Latvijas Politiski represēto apvienība.
2 komentāri - 25. marta atceres pasākums Preiļos
Mani sauc Davena, esmu no Kalifornijas, ASV. Es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos savam lieliskajam ārstam, kurš šodien padarīja manu dzīvi patiesi patīkamu. Šis lieliskais vīrietis, Dr. Wealthy, atveda man vīru atpakaļ. Manam vīram bija trīs jauki bērni. Apmēram pirms četriem gadiem mēs ar vīru bijām strīdējušies vienā vai otrā veidā, līdz viņš beidzot mani pameta vienas sievietes dēļ. Es jutu, ka mana dzīve ir beigusies, un mani bērni domāja, ka viņi nekad vairs neredzēs savu tēvu. Es centos būt stipra tikai bērnu dēļ, bet es nevarēju kontrolēt sāpes, kas mocīja manu sirdi. Mana sirds bija pilna ar bēdām un sāpēm, jo es patiesi biju iemīlējusies savā vīrā. Katru dienu un nakti es domāju par viņu un vienmēr vēlējos, lai viņš atgrieztos pie manis, līdz kādu dienu es satiku labu draudzeni, kura arī bija tādā pašā situācijā kā es, bet viņas problēma bija viņas bijušais draugs, ar kuru viņa bija ieņemusi nevēlamu grūtniecību, un viņš atteicās uzņemties atbildību un pameta viņu. Viņa man teica, ka mana lieta ir neliela un ka man par to nemaz nevajadzētu uztraukties, tāpēc es viņai pajautāju, kāds ir risinājums manām problēmām, un viņa man iedeva šī lieliskā vīrieša e-pasta adresi. Es šaubījos, vai šis vīrietis ir risinājums, tāpēc sazinājos ar šo lielisko vīrieti, un viņš man pateica, kas jādara, un es visu izdarīju. Viņš man teica gaidīt tikai divas dienas, un mans vīrs rāpos uz ceļiem, lai saņemtu piedošanu. Tāpēc es uzticīgi izdarīju to, ko šis lieliskais vīrietis man lūdza, un pēc divām dienām es dzirdēju klauvējienu pie durvīm. Lielā pārsteigumā es ieraudzīju viņu nometušos ceļos un biju bez vārdiem. Kad viņš mani ieraudzīja, viņš tikai raudāja un lūdza man piedošanu. Kopš tās dienas visas sāpes un bēdas manā sirdī pazuda. Kopš tā laika es, mans vīrs un mūsu jaukie bērni esam laimīgi. Tāpēc es vēlos pateikt lielu paldies Dr. Wealthy. Šis lieliskais cilvēks man lika saprast, ka uz zemes nav tādas problēmas, kurai nebūtu risinājuma, tāpēc, lūdzu, ja zināt, ka jums ir tāda pati vai līdzīga problēma, ieteikšu jums vērsties tieši pie šī lieliskā cilvēka. Varat viņam rakstīt uz e-pastu: wealthylovespell@gmail.com