Iecere, par piemiņas vietas izveidošanu pie Amatas dzelzceļa stacijas 1949.gada 25.martā izsūtītajiem, iegūst arvien reālāku veidolu, un tās īstenotāji jau nākamgad cer to realizēt.
Latvijas Politiski represēto biedrības Cēsu nodaļa 2020.gadā ir nākusi klajā ar ideju, ka šī būs īpaša vieta pie Amatas stacijas, kas atšķirsies no citām piemiņas vietām deportētajiem. Biedrības vadītājs Pēteris Ozols norāda: “Gribam, lai šī piemiņas vieta tiešām būtu iespaidīga, lai parādītu totalitārā režīma nežēlību un plašos apmērus. No Latvijas 25.marta deportācijā 33 ešelonos tika aizvesti vairāk kā 42000 cilvēku.  

Esam iecerējuši piemiņas vietu izveidot vietā, no kurienes tieši atgāja ešelons Nr. 97322 ar 62 vagoniem, bet, lai šī vieta, būtu arī kā simbolisks atgādinājums par pārējiem 32 ešeloniem.”

Ar šo ešelonu tika aizvesti 1318 cilvēki, un par to piemiņas vietā liecinās 1318 metāla stabiņi dažādā augstumā. No tiem 393 būs īsāki, jo tik daudz bērnu atradās šajā ešelonā. Stāsta Pēteris Ozols: ”Uz katra stabiņa būs lasāms izsūtītā vārds, uzvārds, dzimšanas gads, pagasts, no kuras vietas izsūtīts. Stabiņi būs divās krāsās, vienā krāsā tiem, kuri izdzīvoja, citā – tiem, kuri gāja bojā ceļā vai izsūtījumā. Būs norāde, ja miris izsūtījumā.”

“Esam vienojušies, ka darbus veiks vietējais uzņēmums “Metālu pasaule”, viņu aprēķini rāda, ka kopumā piemiņas vietas ierīkošanai tiks izmantoti apmēram trīs kilometri metāla cauruļu. Tās jau rūpnīcā sagriezīs vajadzīgajos garumos, Cēsīs pie tām piestiprinās plāksnīti, veiks nepieciešamo apstrādi, lai pēc tam iestiprinātu paredzētajā vietā, grupējot pa ģimenēm, pagastiem,” stāsta Pēteris Ozols.

Piemiņas vietā būs lasāma plašāka informācija par 1949.gada izsūtīšanu, tostarp, PSRS lēmums par operāciju “Krasta banga”, ar kuru tika īstenotas deportācijas, kā arī citi materiāli, kas saistās tieši ar šo ešelonu. Informācija vēsta, ka šajā ešelonā no Cēsu apriņķa tika iesēdināti 892 iedzīvotāji, pārējie – no Alūksnes apriņķa. Jāpiebilst, ka vēl 1285 Cēsu apriņķa cilvēki tika deportēti uz Sibīriju no citām stacijām, kur stāvēja kāds no 33 ešeloniem.

Galīgās piemiņas vietas izmaksas šobrīd tiek precizētas, bet, kā atzīst Pēteris Ozols, ir skaidrs, ka tas nebūs lēts prieks: “Finansējumu meklējam dažādos avotos. Tiek rakstīti projekti, nosūtīti aicinājumi pašvaldībām, uzņēmējiem, citiem atbalstītājiem, arī tām pašvaldībām, no kurām šajā ešelonā nebija neviens. To pagastu iedzīvotāji izvešanai tika nogādāti citās dzelzceļa stacijās.”

Jau atsaukušies vairāki privātie ziedotāji, 500 eiro ziedojusi Raunas novada dome, arī citas pašvaldības nav teikušas nē, bet, lai lemtu par atbalsta lielumu, tās vispirms grib iepazīties ar izdevumu tāmi. Jautāts, vai domāts, kad varētu notikt piemiņas vietas atklāšana, Pēteris Ozols optimistiski saka: “Pagaidām liekam cerības, ka tas notika jau nākamā gada 25.martā, vēlākais - 14.jūnijā. Viss ir reāli, un domāju, ka arī finansējumu izdosies savākt. Mums tas ir jāizdara!”

 Teksts: Jānis Gabrāns