LAT
LPRA priekšsēdētāja Ivara Kaļķa uzruna Latvijas politiski represēto personu 22. salidojumā
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Saeimas pr-jas k-dze! Klātesošie Eiroparlamenta, Saeimas un novadu deputāti, ministri, mani likteņbiedri un visi klātesošie! Esiet sirsnīgi sveicināti Ikšķiles estrādē!
Pēc 1 gada pārtraukuma mēs – politiski represētie atkal esam pulcējušies vienkopus nu jau uz 22. salidojumu. Esam sabraukuši no Latvijas malu maliņām, lai satiktu savus izsūtījuma vai apcietinājuma likteņbiedrus, atcerētos drūmos pagātnes notikumus un pārrunātu šā brīža aktualitātes.
Vairāk par gadu esam dzīvojuši īpaši ierobežotos apstākļos, kas saistīti ar pandēmijas izplatību pasaulē un arī šodien, salidojuma laikā, lūdzu ievērosim valstī noteiktos ierobežojumus! Represēto personu skaits pēc statistikas datiem uz š.g. sākumu ir sarucis par 722 personām un esam palikuši vien nedaudz virs 10 000.
Lūdzu ar klusuma brīdi atcerēsimies un godināsim mūžībā aizgājušos mūsu likteņbiedrus, kā arī mūsu tuviniekus, kuru mūža mājas ir svešumā. Paldies!
LPRA ietvaros darbojas 50 teritoriālās struktūrvienības. Valstī pamatā ir realizēta administratīvi teritoriālā reforma, kaut gan Saeimai un valdībai vēl ir atlikuši atsevišķi mājas darbi. LPRA valde vēlētos, lai jūs pārrunātu iespējamo teritoriālo struktūrvienību apvienošanos, atbilstoši jaunajam teritoriālajam iedalījumam. Ir atsevišķas struktūrvienības, kuru sastāvā darbojas vairākas iepriekšējo novadu nodaļas, atbilstoši iepriekšējo rajonu teritorijām. Ir arī pagasti un novadi, kur represēto skaits ir minimāls un, sakarā ar cienījamo vecumu un aktīvu līderu trūkumu, nodaļas faktiski nedarbojas. Bet tagad, kad gandrīz visu novadu teritorijas ir paplašinājušās, risiniet jautājumu par novada represēto nodaļas izveidi, tās vadībā izvirzot aktīvus līderus. Pārrunājiet šo jautājumu ar novadu vadību un līdz jaunajam gadam iesniedziet LPRA valdei savus priekšlikumus. Lai tas jums izdodas!
Vairākas apvienības struktūrvienības atsaucās valdes aicinājumam atbalstīt eksprezidenta Valda Zatlera iniciatīvu vākt ziedojumus Brīvības pieminekļa izgaismošanai. Paldies ziedotājiem par atsaucību!
Šā gada sākumā valde ar Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu nodrošināja grāmatas – kataloga ,, Mēs neaizmirsīsim... 1939. – 1991.” izdošanu. Grāmatā apkopota īsa anotācija par laika periodā pēc neatkarības atgūšanas izdotām vairāk par 300 grāmatām un to autoriem. Tās ir grāmatu autoru atmiņas par nebrīvē pavadītiem gadiem. Grāmatas ar centrālās bibliotēkas starpniecību nodotas novadu un pilsētu bibliotēkām, lai tās kalpotu par latviešu tautas dzīvās vēstures izzināšanas avotu skolu jaunatnei un citiem interesentiem. Apvienības nodaļām būs iespēja grāmatu saņemt tuvākā Koordinācijas padomes sēdē.
Mūs iepriecina, ka valsts svētku priekšvakarā 13. augustā Rīgā notiks svinīgā Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla nodošana. Beidzot ir realizēta mūsu ideja par piemiņas vietas izveidi galvaspilsētā no komunistiskā režīma cietušajiem. 2007. gadā noslēdzās starptautiskais metu konkurss ar pārsteidzoši lielu iesniegto darbu skaitu – 55 projektiem. Projekts ,,Vēstures taktila” guva visaugstāko žūrijas novērtējumu. Projekta realizācijas gaitā bija jāsastopas ar daudzām problēmām – finansiālo krīzi, projekta apakšzemes daļas izņemšanu no projekta, Rīgas domes būvvaldes un atsevišķu uzņēmēju pretnostāja u.t.t. Bet tā ir pagātne.
Mūsu atmiņās vēl ir saglabājies trauksmainais barikāžu laiks. Pirms 30 gadiem janvārī mēs braucām uz galvaspilsētu, lai aizstāvētu jaunievēlēto Augstāko padomi un valdību, bet 21. augustā pēc puča izgāšanās ar gavilēm un prieka asarām suminājām tos Augstākās padomes deputātus, kuri nobalsoja par konstitucionālā likuma ,, Par Latvijas republikas valstisko statusu” pieņemšanu, atjaunojot mūsu valsts neatkarību. Tas ir pamatots iemesls mums, kā šī notikuma laikabiedriem un līdzdalībniekiem atskatīties uz no 50 gadu apspiestības atbrīvoto pilsoņu veikumu aizvadītajos 30 gados – Latvijas valsts saimnieciskajā izaugsmē, demokratizācijā, sasniegumiem tautas gara, morāles, patriotisma, nācijas apziņas atjaunošanā.
Mūs apbēdina un esam dziļā neizpratnē, redzot mūsu līdzpilsoņu neieklausīšanos speciālistu atzinumos par nepieciešamību vakcinēties pret Covid, arvien lielāku informatīvo noslāņošanos, sabiedrības sadalīšanos pretējās nometnēs. Domāsim ne tikai par savu drošību un veselību, bet arī par līdzpilsoņiem. Lai Dievs mums dod sapratni atrast kopīgu valodu.
Mūsu valsts vadībai šai sarežģītā laikā novēlam izturību un rast pareizos risinājumus, lai veicinātu sabiedrības saliedētību, nevis šķelšanos.
Lai
emocijām bagāta un priecīga mūsu atkaltikšanās reize.