LPRA valdes nosodījums

     B-bas ,,Latvijas politiski represēto apvienība” valde izsaka asu nosodījumu 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas (partija ,,Stabilitātei”), paustajam viedoklim par Latvijas Okupācijas muzeju un tā ekspozīciju.
     Nav pamata apšaubīt muzeja ekspozīcijas zinātniskumu un eksponēto priekšmetu autentiskumu, kā arī gida kompetenci. Muzejs ir iekļauts diplomātiskajā protokolā un to apmeklē augsta ranga amatpersonas no visas pasaules. Drīzāk apšaubāma ir deputātes Grevcovas spēja izprast vēstures notikumus, vēl vairāk -  tos analizēt. Tas izskaidrojams ar deputātes zemo izglītības un intelekta līmeni, ko apstiprina CVK sniegtā nepatiesā informācija un bērnišķīgā taisnošanās par pārrakstīšanos. Savai aizstāvībai paustais, ka iesniegumu viņa parakstīja neiepazinusies ar to,  drīzāk ir biedējoši Saeimas deputātam, kurš lems par valstij stratēģiski svarīgām  lietām, nekā attaisnojoši.
     B-bas ,,Latvijas politiski represēto apvienība” valde uzskata, ka publiska Latvijas okupācijas noliegšana, genocīda un kara noziegumu attaisnošana sociālajos tīklos, kā to dara deputāte Grevcova, patiesībā sasaucas ar partijas “Stabilitātei” nostādnēm.
    Nododot 14. Saeimas deputāta zvērestu, Grevcova svinīgi solīja stiprināt Latvijas suverinitāti, aizstāvēt to kā neatkarīgu un demokrātisku valsti. Vai deputātes prokremliskās aktivitātes nav pretrunā ar doto zvērestu?
     B-bas ,,Latvijas politiski represēto apvienība” valde uzskata, ka no Saeimas un pašvaldības deputātu rindām jāizslēdz visi, kuri iestājas pret Latvijas valsti, Eiropas vērtībām un  pauž atbalstu Krievijas izraisītajam karam Ukrainā.

Rīgā, 2023. gada 26 janvārī

LPRA Koordinācijas padomes sēde

1. 2022.g. 6. decembrī LPRA Koordinācijas padomes sēdē tika noslēgta vienošanās starp b-bu ,,Latvijas Politiski represēto apvienība” (LPRA) un SIA ,,Latvijas Aptieka”, kuru parakstīja LPRA pr-js Ivars Kaļķis un SIA ,,Latvijas Aptieka” valdes pr-js Alvis Ērglis. Vienošanās paredz, ka SIA ,,Latvijas Aptieka” bez atlīdzības nodod LPRA 10 000 (desmit tūkstoši) aptiekas “Sudraba Plus kartes” (turpmāk – karte), kas piešķir tiesības LPRA biedriem vai to ģimenes locekļiem saņemt aptiekas un tās sadarbības partneru piedāvātās preces un pakalpojumus ar noteiktajām atlaidēm, atbilstoši aktuālajām aptiekas un sadarbības partneru akcijām un piedāvājumam.  ,,Latvijas Aptieka” Sudraba Plus karti politiski represētām  personām bez maksas izsniegs līdz 2023.gada 31. martam. Lai karti saņemtu, politiski represētā persona vai tās ģimenes locekļi ir aicināti ierasties ,,Latvijas Aptieka” tīkla aptiekā, līdzi ņemot politiski represētās personas apliecību. Lai Sudraba Plus karte sāktu darboties, būs nepieciešams aizpildīt anketu, kuru saņemsiet aptiekā. Informāciju par aptieku tīklu Latvijā atradīsiet mājas lapā www.latvijasaptiekas.lvNeskaidrību gadījumā variet zvanīt vai rakstīt  SIA ,,Latvijas Aptieka” komercdirektores vietniecei mārketinga jautājumos, atbildīgai par šo projektu Zitai Jēkabsonei, t. 26160099, zita.jekabsone@eaptieka.lv             

Lasīt tālāk »

Zeķes Ukrainai

Ir klusais pārdomu laiks. Tuvojas Ziemassvētki un dāvināšanas laiks.

Biedrības ,,Latvijas politiski represēto apvienība” (LPRA)  valde jau pirms kāda laika bija uzrunājusi biedrus no visām Latvijas nodaļām iesaistīties labdarības akcijā – vākt siltas zeķes Ukrainas karavīriem. 6. decembra Koordinācijas padomes sēdē vairāku biedrību pārstāvji ieradās ar saviem adījumiem.

Lasīt tālāk »

Atzinība līdzšinējai un vēlējumi jaunajai Saeimai un valdībai

B-bas ,,Latvijas Politiski represēto apvienības” atzinība līdzšinējai un
vēlējumi jaunajai Saeimai un valdībai.

     Ar gandarījumu atzīstam, ka aizgājušās Saeimas rastais politiski korektais un juridiski neapstrīdamais risinājums okupācijas varas pieminekļu novākšanai mūsu neatkarību atguvušās dzimtenes pilsētās un ciematos, pašvaldību uzņēmība un praktiskā darbība lēmuma izpildē,  mūsu izpratnē ir vērtīgākā dāvana vēl dzīvajiem komunistu režīma upuriem pagājušo 30 gadu laikā. Ar to ir nomazgāts mūsu pazemotāju spļāviens latviešu tautas sejā un iepriekšējo likumdevēju un izpildvaras kauna traips - mazdūšības un nekonsekvences apliecinājums.
     

Lasīt tālāk »

Kokneses Politiski represēto nodaļa

Sildīs ar adījumiem un mīļiem vārdiem

Latvijas Politiski represēto apvienības Kokneses nodaļa apvieno 33 biedrus, no tiem 27 Koknesē. Kovida laikā  pasākumi un kopāsanākšanas izpalika, taču šī sezona sākusies ar dažādām aktivitātēm.

Ināra Sudare

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas Kandavas stacijā atklāšana pēc rekonstrukcijas.

Kandavas stacijā notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas atklāšana pēc rekonstrukcijas.
Klātesošos uzrunāja idejas autors Pēteris Briedis, Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, fonda “Sibīrijas bērni” vadītāja, režisore Dzintra Geka-Vaska, Tukuma priekšsēdētāja vietniece Inga Priede un dzejniece Maija Laukmane. Piemiņas plāksnes atklāja 1941. gadā represētā un 1942. gadā nogalinātā Heinriha un 20 gadus Sibīrijas trimdā pavadījušās Zelmas Briežu mazmazdēli Roberts un Bruno, kā arī 1949. gadā represēto un ceļā uz Sibīriju mirušo Katrīnas un Friča Āboltiņu mazdēls Laimonis un mazmazdēls Andis. Piemiņas plāksnes iesvētīja Nacionālo bruņoto spēku  kapelāns, kapteinis Uģis Brūklene.

Lasīt tālāk »

Pieredzes apmaiņas brauciens pa Ziemeļvidzemi

Brauciens notika ar Rīgas domes Labklājības departamenta finansiālu atbalstu

     2022. gada 18. un 19. oktobrī Latvijas politiski represēto apvienības biedri devās pieredzes apmaiņas braucienā pa Ziemeļvidzemi kopā ar ceļojumu aģentūru “Impro”. Iepazināmies ar Limbažu un Valmieras novada interesantākajām pilsētām un  vietām, apskates objektiem, ceļā satikām neaizmirstamus cilvēkus.
     Mūsu ceļojums sākās Limbažu novada Umurgas pagasta Jaunozolu saimniecības staltbriežu dārzā. Mūs sagaidīja saimniece un īsta zāļu sieva Sarmīte Brūvere. Neskatoties uz to, ka lija, sasildīja Sarmītes pozitīvā attieksme pret dzīvi, skatījums uz lietām no lauksaimnieka viedokļa. Sarmīte zina visu ne tikai par staltbriežu audzēšanu, bet arī par saimniecībā augošajām zālītēm, ko pati sauc par augu brīvdabas ekspozīciju. Tikām cienāti ar konfektītēm, varējām iegādāties dažnedažāda sajaukuma tējas un jauno briežu pantu pulveri. Pārsteigums nebija brieži, bet gan Sarmīte – visam labajam atvērts cilvēks, kurš apmeklētājam liek noticēt, ka būs labi.

Lasīt tālāk »

Baltijas valstu konference “Atmiņa dzīva” Lietuvā

     Biedrības “Latvijas politiski represēto apvienība” valdes priekšsēdētājs Ivars Kaļķis un locekļi Dagnija Liepiņa, Kārlis Bērziņš, Alvis Jansons, Bierants Ignāts un Tekla Bekeša 2022. gada 30 septembrī un 1. oktobrī piedalījās Baltijas valstu konferencē “Atmiņa dzīva” Lietuvas pilsētā Telšos.
     Konferenci organizēja asociācija “LEMTIS”, Mažeiķu kultūras centrs un Mažeiķu ģimnāzija. Konference bija profesionāli un ļoti pārdomāti noorganizēta un virzīta uz visu triju Baltijas valstu ilgtspējīgu sadarbību.
     Pirmajā dienā iepazināmies ar Žemaitijas etnogrāfiskā apgabala neformālās galvaspilsētas Telšu vēsturi un mūsdienu izaugsmi. To lieliski izdarīja Žemaišu muzeja “Alka” vēsturniece un gide Janina Buceviče. Pilsēta, kurā dzīvo 21200 iedzīvotāji  atrodas uz 7 pakalniem, visvairāk pazīstama ar piena pārstrādes uzņēmumu “Žemaitijas piens”. Žemaitija lietuviešu uztverē ir kaut kas līdzīgs Latgalei Latvijā ar savu izteiktu vietējo dialektu. Telši atrodas Mastis ezera krastos. Tās simbols ir lācis, kura skulptūras un attēli bagātīgi novietoti dažādās pilsētas vietās. Telši ir bīskapijas centrs un Sv. Padujas Antonija katedrāle ir bīskapa sēdeklis. Šī vēlīnā baroka stilā 1765. gadā celtā katedrāle pārsteidza ar 7 altāriem un jaunajām durvīm, kuru misiņa apšuvumā ainas no Žemaitijas kristīšanas vēstures.
     Atliek vien piebilst, ka nakšņojām tikko atjaunotajā bīskapa rezidencē, bet konference notika Telšu garīgā semināra ēkā, kas ar Eiropas projektu finansējumu atjaunotas, izveidojot viesnīcu, ēdināšanas pakalpojumu vietu  un divas konferenču zāles.
     Gan Latvijas, gan Igaunijas delegācijas sagaidīja un par mums divas dienas rūpējās asociācijas “LEMTIS” loceklis Gintautas Alekna (1956). Cilvēks - enerģijas lādiņš un Sibīrijas enciklopēdija. Pēc izzinošas ekskursijas pa Telšiem, tikāmies ar viņu izstādē “Kur dzīvoja lietuvieši…”. Tā bija tikai neliela daļa no viņa 30 gadu laikā Sibīrijas ekspedīcijās fotofiksētā materiāla. Ekspedīcijās Gintautas sācis piedalīties vēl pirms asociācijas “LEMTIS” dibināšanas. Par Gintauta Aleknas nepārvērtējamo ieguldījumu padomju okupācijas represiju nodarīto zaudējumu izpētē  runā skaitļi: organizēta 31 un vadītas 46 ekspedīcijas uz izsūtījuma un apcietinājuma vietām Sibīrijā, nobraukti 400000 km, apsekotas 1000 vietas un 450 kapavietas, ekspedīcijās pavadītas 1000 dienas. Ekspedīciju rezultātā izveidots arhīvs no 200 sējumiem, 36000 lietām.
     Pirmajā ekspedīcijā, būdams kinooperators un fotogrāfs, Gintautas Alekna devās uz Irkutsku 1989. gadā. Tā bija jauniešu ekspedīcija , kurā piedalījās 61 audzēknis no visām Lietuvas skolām. Ekspedīciju  vadīja Antanas Sadeckas.
     1993. gadā izveidojās asociācija “Lemtis”, kuras mērķis bija savākt, nosargāt un popularizēt okupācijas laika represiju liecības un saglabāt Lietuvas pilsoņu kultūras mantojumu. Kopš 2002. gada asociācija organizēja pa 2 ekspedīcijām gadā uz izsūtījuma vietām Sibīrijā. Šo ekspedīciju mērķis bija ne tikai pierakstīt izsūtīto dzīves stāstus, filmēt un fotografēt, bet arī izglītot sabiedrību, celt nacionālo pašapziņu, bet, galvenais, izglītot skolu jaunatni. Lietuva šobrīd var lepoties, ka 53 ekspedīciju laikā izpētīti 85 % no lietuviešu nometinājuma vietām visos Sibīrijas rajonos. 2013., 2015. un 2016. gadā Gintautas Alekna organizēja ekspedīcijas uz Sibīriju kopā ar Mažeiķu ģimnāzijas audzēkņiem.

Lasīt tālāk »

Jēkabpils Politiski represēto nodaļa

Jēkabpils Represēto nodaļas valdes pārstāvji 26. septembrī sveic Nacionālās pretošanās kustības dalībnieci un ilggadēju mūsu valdes locekli Ausmu Vītolu 95. dzimšanas dienā.
Lai veselība un sirds siltums arī nākošajos dzīves gados mūsu stiprajā un gaišajā Latvijā!

Politiski represēto personu 23. Salidojums Ikšķilē

Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja Ivara Kaļķa runa

Ikšķile, 23. salidojums, 2022.gada 13. augustā

   A.god. Valsts prezidenta k-gs! Ļ.cien. Saeimas pr-ja k-dze! Eksprezidenta k-gs! Klātesošie Eiroparlamenta, Saeimas un novadu deputāti! Ministri! Sibīrieši un visi klātesošie!

   Esiet sirsnīgi sveicināti mūsu 23. tikšanās reizē!

   Esam sabraukuši no Latvijas malu maliņām, lai satiktu savus izsūtījuma vai apcietinājuma likteņbiedrus, atcerētos drūmos pagātnes notikumus un pārrunātu šā brīža aktualitātes. Represēto personu skaits pēc statistikas datiem uz š.g. sākumu ir sarucis par 842 personām un esam palikuši vien nedaudz virs 9000. Lūdzu ar klusuma brīdi atcerēsimies un godināsim mūžībā aizgājušos likteņbiedrus!   Paldies!
   Valstī pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas ir notikusi atsevišķu struktūrvienību apvienošanās, atbilstoši administratīvam iedalījumam, bet ir arī novadi, kuros struktūrvienības nav izteikušas vēlmi apvienoties. Patreiz LPRA ietvaros darbojas 50 struktūrvienības, bet atsevišķos novados, kā Dienvidkurzemes, Augšdaugavas, Līvānu, Ķekavas, Saulkrastu un citos novados struktūrvienības nav izveidojušās. Tas galvenokārt saistīts ar uzņēmīgu līderu trūkumu un represēto cienījamo vecumu. Ja šodienas salidojumā ir šo novadu pārstāvji, lūdzu aktivizējieties!
   Kā nozīmīgu notikumu vēlos atzīmēt, ka tieši gadu iepriekš, arī 13. augustā notika ,,Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla" svinīgā atklāšana galvaspilsētā Rīgā. Paldies valdībai par paveikto, uz ko represētie cerēja vairāk kā 12 gadus. Šogad 14. jūnijā pie šī memoriāla notika pirmais atceres pasākums.
   Ar gandarījumu uzņemam informāciju, ka piepildās mūsu sen lolotā cerība par Pārdaugavas monstra nojaukšanu, kura nu ir iegājusi finiša taisnē. Ir pēdējais laiks novākt iekarotāju pieminekļus Latvijas pagastos un pilsētās. Patīkami konstatēt, ka daudzas pašvaldības to jau ir izdarījušas. Daugavpils?
   Mēs, sibīrieši, kuriem bija lemts atgriezties Dzimtenē un jo sevišķi pēc neatkarības atgūšanas un savas valsts atjaunošanas pirms 30 gadiem, dzīvojam un nosirmojam pārliecībā, ka viss ļaunākais, ko esam piedzīvojuši, palicis pagātnē. Neskatoties uz boļševiku ļaunuma impērijas sabrukumu, šogad esam pieredzējuši neiedomājamu ārprātu – mūsu dzimtenes iekarotāju idejisko mantinieku Krievijas iebrukumu neatkarīgā un demokrātiskā Eiropas valstī Ukrainā. Ar ukraiņu brīvības cīnītājiem mūsu tēvi gulēja uz blakus nārām soda nometnēs. Ar ukraiņu mātēm un bērniem mēs dzīvojām kaimiņos Sibīrijas sādžās.Ar dažu dienu atstarpi mēs 1991. gada augustā pasludinājām savu valstu neatkarību. Civilizētā pasaule ir pārsteigta, ka 21.gs. Eiropā, iekarojot suverēnu valstu teritorijas, tiek sagrautas pilsētas un slepkavoti civiliedzīvotāji. Mēs nešaubāmies, ka jebkāda iespējamā palīdzība agresijas upuriem ir ikvienas valsts un tautas goda pienākums un tiks atmaksāta ar visdārgāko – ukraiņu tautas asinīm un mūsu brīvības nosargāšanu. Šobrīd nav svarīgāka uzdevuma kā kopīgiem spēkiem sagraut atdzimušās ļaunuma impērijas tīkojumus.
   LPRA valde marta mēneša sākumā nosūtīja ANO ģenerālsekretāram sekojoša satura vēstuli:   
,,B-ba LPRA lūdz un pieprasa ANO izmantot savu ietekmi un pilnvaras, lai novērstu Krievijas agresīvo uzbrukumu Ukrainas republikai. Pieprasām, lai Krievijas armija tiktu izvesta no Ukrainas, lai tiktu pārtraukta nevainīgu cilvēku iznīcināšana. No sava mūža pieredzes mēs pazīstam Krievijas valdnieku autoritāros mērķus un liekulīgās metodes, ar kurām tika iznīcinātas veselas valstis un paverdzinātas tautas. Nepieļausim vēstures atkārtošanos"
Šāda satura vēstule tika nosūtīta arī ASV Kongresam, Eiropas parlamentam, LR Ārlietu ministrijai.
   Latvijas tauta ir atkal nopietnas izvēles priekšā. Pēc pusotra mēneša ikvienam Latvijas pilsonim būs jaizvēlas, kam piešķirt augstāko likumdošanas varu savā valstī. Ir iesniegts rekordliels partiju un apvienību saraksts -19. Būtu jau labi, ja partijas ar līdzīgiem uzstādījumiem un programmām spētu vienoties un iesniegto sarakstu skaits būtu vismaz uz pusi mazāks. Bet ir kā ir...
   Mūsu apvienībai ir bijusi sekmīga sadarbība ar valdību. Neskatoties uz atsevišķām kļūdām, premjera Krišjāņa Kariņa darbība 4 gadu garumā tik sarežģītos apstākļos (5, vēlāk 4 partiju koalīcija, Covids, karš Ukrainā) ir novērtējama pozitīvi. Īpaši cieša sadarbība bijusi ar NA. Būtu labi, ja visi potenciālie deputāti apzinātos, ka politika nav vaļasprieks, bet atbildīgs amats, kas prasa pieredzi, zināšanas, godaprātu un atbildību. Vai būsim mācījušies no pašu pieredzes un pieļautām kļūdām, vai ikviens būsim gatavi ar savu izvēli uzņemties atbildību par valsti.
   Mūsu skarbā dzīves pieredze liek nepaļauties ilūzijām un vilinošiem kārdinājumiem, bet aicināt ikvienu pilsoni uz vēlēšanām, piedalīties savas valsts nākotnes veidošanā un balsot par mieru, taisnīgumu, drošību, konservatīvām vērtībām, kristīgu morāli un nacionālu valsti.

Lai tas mums izdodas!

Lai priecīgām emocijām bagāta mūsu atkaltikšanās!

Lasīt tālāk »

Politiski represēto personu 23. Salidojums Ikšķilē

Latvijas politiski represēto personu 23. Salidojums  notika Ikšķilē, Ikšķiles estrādē, 2022.g. 13. augustā, plkst. 13.00.
Salidojumu organizēja Latvijas Politiski represēto  apvienība ar Ogres novada domes atbalstu un daudzu novadu pašvaldību finansiālu palīdzību.
Pēc  Salidojuma atklāšanas, karoga ienešanas, himnas, uzrunu teica Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, LR Saeimas pr-ja Ināra Mūrniece, Ogres novada domes pr-js Egils Helmanis, Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, citi viesi.
Svinīgās daļas noslēgumā tika nolasīts LPRA valdes sagatavots 23. sibīriešu saieta dalībnieku aicinājums.
Pēc tam sekoja koncerts, uzstājās  Kijivas Nacionālā Akadēmskā operetes teātra soliste  Mariana Bondara (soprāns), Agija Ozoliņa Kozlovska (klavieres) un Strazdumuižas vīru vokālais ansamblis. 
Pēc tam turpat estrādē sākās saviesīgā daļa, muzicēja grupa Opuss C no Jelgavas, solists Vitālijs Upenieks, pauzēs bija brīvais mikrofons.
Pasākuma apdrošināts AAS BALTA, dežūrēja mediķu brigāde no ARS, bija bufete no Ogres ,,SierŠtelles” ar dažādiem gardumiem, bija pieejams bezmaksas dzeramais ūdens mazajās pudelītēs. Dežūrēja Ogres pašvaldības policija, kura regulēja automašīnu novietošanu.

14.jūnijs Koknese

Skolēnus visvairāk ieinteresē represēto pieredzes stāsti

Pagātni saista ar tagadnes notikumiem Ukrainā

1941. gada 14. jūnijā no Latvijas uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 15 400 Latvijas pilsoņu, tajā skaitā arī no Aizkraukles novada. Daudzi izsūtītie, kuri no Sibīrijas atgriezās, tagad jau ir mūžībā. Skolēniem par vēstures notikumiem stāsta skolotāji, cenšoties uzturēt dzīvu mūsu vēsturisko atmiņu un mudinot piedalīties dažādos radošajos konkursos.

GUNA MIKASENOKA

Prozā un dzejā 66 darbi

Piemiņai un atgādinājumam par mūsu vēstures skaudrajiem faktiem atmiņas par to laiku ir iedzīvinātas grāmatās un dokumentālajās filmās. Vietnē sibirijasberni.lv apkopota informācija par izsūtīšanu uz Sibīriju 1941. un 1949. gadā, ievietots pārskats par izdotajām grāmatām un dokumentālajām filmām. Pirmā dokumentālā filma par Sibīriju iznāca vairāk nekā pirms 20 gadiem.
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni” allaž rīko pasākumus skolēniem, lai atmiņu par notikušo uzturētu mūžam dzīvu. Šogad tas organizēja sacerējumu konkursu skolēniem “Sibīrijas bērni 1941/1949 — trimdas bērni 1944” un zīmējumu konkursu skolēniem “Sibīrijas bērni 1941/1949”, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedu izsūtīšanām uz Sibīriju.
“Krievijas iebrukums Ukrainā šī gada februāra beigās un melos pamatotā kara darbība skaudri liek apjaust, ka ir neapšaubāmi svarīgi zināt un izprast savas valsts vēsturi, lai mums blakus augtu un dzīvotu domājoši un patstāvīgi jaunieši. Zināt savas ģimenes un valsts vēsturi nozīmē spēt redzēt likumsakarības, spēt nepakļauties maldīgai informācijai un būt lepnam par savu valsti un tās brīvību,” uzskata konkursa organizētāji.
“Šī gada sacerējumu konkurss atkal parādījis, ka visā Latvijā ir daudz talantīgu skolēnu, kuri spēj ļoti pārliecinoši spriest, secināt, izteikt savas emocijas, bieži no oriģināla redzesleņķa. Iesūtīti 66 darbi gan prozā, gan dzejā, no kuriem ļoti daudzi ir aizkustinoši, skumji, sāpīgi, traģiski stāsti par deportācijām uz Sibīriju. Skolēni skaudri runā par varmācību notikumos pirms 80 gadiem un ierauga daudz līdzību ar notikumiem šodien Ukrainā. Un viņiem prātam neaptverami šķiet tas, ka varmāku dēļ bija jāmirst bērniem toreiz un ka bērni kara dēļ mirst arī šodien,” saka žūrijas komisijas priekšsēdētāja Liveta Sprūde-Kalme un pateicas visiem vecākiem un pedagogiem, kuri bērnos un jauniešos rosinājuši interesi izzināt savas ģimenes, tautas, valsts vēsturi.

Lasīt tālāk »

Vēlam gaišas debesis, mieru uz zemes

“Viņu dvēseles ir atgriezušās mājās,” bez vārdiem teic Latvijas laukakmeņi, kas kļuvuši par piemiņas zīmēm tiem, kuri ar sapni par dzimteni pagalvī palika svešā zemē. Vakar, 14. jūnijā, tāpat kā cituviet Latvijā un Aizkraukles novadā, arī Koknesē un Bebros pie represijās cietušajiem veltītajiem pieminekļiem kopīgi nodziedātā tautas lūgšana, noliktie ziedi un iedegtās sveču liesmiņas apliecināja – atmiņām nav noilguma. 1941. gada 14. jūnija cirstās brūces nesadzīst tautas brīvības kokā.
To atceres brīdī Koknesē pie piemiņas akmens atkal no jauna sajuta arī viņi – Sibīrijas bērni – Kokneses politiski represēto nodaļas biedri, kuriem bērnība pagāja bez Latvijas saules. Tālumā no savām mājām ir arī ukraiņu bērni, kuri ar savām ģimenēm tagad mīt Vecbebros un arī piedalījās atceres brīdī Koknesē.
Kokneses kultūras centra direktore Inguna Strazdiņa sacīja: “Vairāk nekā 15 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju 1941. gada 14. jūnijā lopu vagonos sākās moku ceļš uz Sibīriju. Arī koknesiešiem, kuru vārdi tagad lasāmi pagājušajā gadā uzstādītajās piemiņas plāksnēs pie pieminekļa. Mēs ticam, ka viņu dvēseles ir pārnākušas mājās. Bet mums vienmēr būs jādomā, kā šis nežēlīgais laiks iznīdēja to, kas varēja būt, kam bija jābūt – nepiepildītas mīlestības, neuzartus laukus, visu, ko varēja dot mūsu talantīgie cilvēki – neuzrakstītas grāmatas, dzeju, mūziku, to visu atņēma padomju totalitārais režīms.”
Kokneses apvienības pārvaldes vadītājs Ilmārs Klaužs, uzrunājot klātesošos, uzsvēra: “Pagājis 81 gads un atkal vēsture atkārtojas – nežēlīgs agresors cenšas sagraut drosmīgas un neatkarīgas valsts neatkarību, bet Ukrainas iedzīvotāji tiek deportēti uz Krievijas nomalēm. Būsim stipri un palīdzēsim Ukrainas tautai nosargāt savu brīvību.”
Skanot kapelas “Aizezeres muzikanti” dziesmai “Es vēlos mājās pārnākt” un debesīm raudot lietus lāsēs, piemiņas akmeni sasildīja koknesiešu un bebrēniešu noliktie ziedi.
Pasākuma turpinājumā Kokneses kultūras centrā ukraiņu bērni kopā ar savu skolotāju Olgu Marinku-Siromiatnikovu saviļņoja ar priekšnesumu programmu, kuru bērni ar lielu centību bija gatavojuši šīs dienas atcerei. “Mēs gribam jums pateikt paldies par silto uzņemšanu un cilvēcību. Mūsu tautām ir tik daudz kopīga. Šodien mēs vēlamies jums dāvāt daļiņu no sava sirds siltuma,” nelielā koncerta sākumā sacīja skolotāja Olga, bet bērni no skatuves devās pie skatītājiem, lai katram uzdāvinātu pašu rokām veidotas sirsniņas, kuram viena puse bija izkrāsota Latvijas, otra – Ukrainas karoga krāsās. “Mēs vēlam gaišas debesis, mieru uz zemes, mieru dvēselē un ticību labajam!” – tik sirsnīgs vēlējums rotāja bērnu dāvātās sirsniņas.
Talantīgie ukraiņu bērni, kuri piedzīvojuši kara šausmas, viena no dziesmām izteica viskarstāko vēlēšanos: “Pieaugušie, atceliet karu! Atdodiet mums mūsu bērnību!” Aug Ukrainas jaunā paaudze, bet viņu drosmīgie tēvi cīnās par savu un mūsu brīvību.
Vēl ar krāšņām čigānu dejām atceres brīža dalībniekus priecēja radošās apvienības “Zeltenes” dejotājas no Iršiem un kapelas “Aizezeres muzikanti” skaistās dziesmas par mūsu tēvzemi.

Foto: Mārcis Briška

Komunistiskā genocīda upuru piemiņa Preiļos

14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

Preiļos tā sākās ar svētbrīdi pie tēlnieces Vijas Dzintares veidotā pieminekļa politiski represētajiem pilsētas centrā blakus baznīcai. Pieminēt 1941. gada izsūtītos novada iedzīvotājus bija ieradusies Preiļu novada pašvaldības vadība, Preiļu skolu pedagogi, jaunieši, paši Sibīrijas moku ceļus izgājušie, viņu bērni un mazbērni. 

Lasīt tālāk »

Komunistiskā terora upuru piemiņas diena Rātslaukumā

Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētāja Ivara Kaļka runa

Godājamais Valsts prezidenta kungs, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ekselences, dāmas un kungi, likteņbiedri!

Ir atkal 14. jūnijs, mūsu tautas sāpju un komunistiskā režīma upuru piemiņas diena, kad nākam kopā, lai atcerētos, pieminētu un neaizmirstu notikumus pirms vairāk kā 80 gadiem, kad no Latvijas varmācīgi tika deportēti vairāk kā 15 tūkstoši cilvēku. Sērojam par Sibīrijas klajumos guldītajiem tautiešiem un atceramies savus nebrīvē, tālu no dzimtenes aizvadītos bērnības gadus.  Šodien vēlamies atgādināt mūsu līdzpilsoņiem, īpaši jaunajai, neatkarības paaudzei, ka sava valsts un atgūtā brīvība nav nākusi pār mums kā Dieva dāvana, bet prasījusi tūkstošiem upuru, ciešanu, iepriekšējo paaudžu drosmi, izturību un varonību.

Šogad pirmo reizi pēc ilgiem gan emocionālu strīdu, gan lietišķu diskusiju gadiem varam pulcēties pie sava, komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla, Rīgas viducī, kur aiz Okupācijas muzeja sienām glabājas mūsu bērnības un jaunības, mūsu skarbās vēstures liecības. 

Neskatoties uz boļševiku Ļaunuma impērijas sabrukumu pirms trīsdesmit gadiem, šogad esam pieredzējuši neiedomājamu ārprātu, mūsu dzimtenes iekarotāju un apspiedēju idejisko mantinieku iebrukumu neatkarīgā un demokrātiskā Eiropas valstī – Ukrainā, kuras tautu arī skaāra deportācijas 1941.gada maija mēneša nogalē. Ar ukraiņu brīvības cīnītājiem mūsu tēvi gulēja uz blakus nārām soda nometnēs. Ar ukraiņu mātēm un bērniem mēs dzīvojām kaimiņos Sibīrijas sādžās. Ar dažu dienu atstarpi mēs 1991. gada augustā pasludinājām savu valstu neatkarību. Nekāda maksa nav pārāk augsta par brīvības un miera nosargāšanu, kas tagad tiek pirkta ar ukraiņu asinīm. Cerībā uz Eiropas valstu vienprātību un solidaritāti, ar atzinību uzņemam mūsu valsts augstāko amatpersonu konsekvento attieksmi pret Krievijas agresiju un atbalstu ukraiņu varonīgajai cīņai par savas valsts brīvību. Mūs, represētos, satrauc valstij nelojālu cilvēku rīcība, kas spilgti izpaudās  š.g. 9. un 10. maijā pie Pārdaugavas monstra.

Tāpēc arī latviešu tautai ir pienācis īstais brīdis pārskatīt un izvērtēt mūsu  valsts  neatkarības trīsdesmitgades veikumus un neveiksmes, izmantotās iespējas un palaistās izdevības, ar savu rīcību un attieksmi apliecināt, ka esam brīva tauta, saimnieki savā brīvā valstī. Ir pēdējais laiks  novākt iekarotāju pieminekļus Latvijas  pagastos un pilsētās. Paldies likumdevējam par juridiski pamatotu risinājumu okupācijas simbola likvidēšanai Uzvaras laukumā.

Tautas vienotība un starptautiska solidaritāte, reāla palīdzība kara upuriem no Ukrainas  ir šobrīd svarīgākais, ko spējam paveikt visi kopā savas valsts drošībai, lai mūsu tautas ciešanas un upuri nebūtu velti.  

Klusuma brīdis.

Vārds uzrunai Valsts prezidentam Levita kungam!

Par 14. jūnija atceres pasākumu Strēlnieku laukumā

Biedrības "Latvijas Politiski represēto apvienība" 32. konferencē pieņemtās rezolūcijas un aicinājums

Latvijas Politiski represēto apvienības rezolūcija par karu 21. gadsimta Eiropā.

Mēs, kuru bērnību iespaidoja 20. gadsimta nežēlīgākais pasaules karš, kuru turpmāko dzīvi, veselību, karjeru lielā mērā noteica šī kara uzvarētāji, ar neizpratni un bažām uztveram tā paša uzvarētāja tiesību un pienākumu pārmantotājvalsts agresiju pret agrāko sabiedroto, iebrukumu neatkarīgā un demokrātiskā Eiropas valstī Ukrainā.

Nākas atzīt, ka Rietumu demokrātiskās pasaules cerības, ka līdz ar boļševiku Ļaunuma impērijas sabrukumu Eiropā iestāsies miers un drošība, izrādijušās vien ilūzijas, ka mūsdienu demokrātijas principus un izpratni var pieņemt tauta, kuras valsts veidojusies kā impērija, iekarojot un pakļaujot kaimiņvalstis un iznīcinot kaimiņtautu valodas, kultūru, dzīvesveidu, morāles principus.

Ar iebrukumu Ukrainā Krievija ir apliecinājusi savu impērisko plānu atgriezties agrākajās robežās, jebkādiem līdzekļiem pakļaujot kaimiņvalstis, ignorējot nāciju pašnoteikšanās tiesības un valstu teritoriālo integritāti, anektējot svešas teritorijas, ar raķetēm un bumbojot fiziski sagraujot pilsētas un apdzīvotas vietas, mīnējot laukus un izlaupot pārtiku, ieslogot, spīdzinot un slepkavojot civiliedzīvotājus, izvarojot sievietes un bērnus, deportējot gūstekņus uz depresīvajiem Krievijas novadiem.

Nosodot karu, kā ārpolitikas realizēšanas metodi 21. gadsimtā, esam vienisprātis ar mūsu valsts vadītāju reakciju uz Krievijas agresiju, palīdzību kara upuriem – Ukrainas valstij un ukraiņu tautai, solidaritāti ar citām Eiropas un pasaules valstīm, vienotu militāru pretsparu varmākām. Apzināmies, ka ar ukraiņu asinīm tiek apmaksāta mūsu drošība un Latvijas neatkarība. Būsim vienoti un uzvarēsim šobrīd lielāko ļaunumu – rašisma ideoloģiju! Slava Ukrainai un tās varoņiem!

Lasīt tālāk »

25. marta atceres pasākums Preiļos

PSRS komunistiskā režīma upuru piemiņai veltītais literāri muzikālais uzvedums Preiļu kultūras namā 25. martā sākās ar Andra Daņiļenko izpildīto populāro latviešu tautasdziesmu “Kas tie tādi, kas dziedāja”, kurā ir vārdi “krimta cietu pelavmaizi…”. Tāds bija arī uzveduma nosaukums, jo saruna bija par maizi aktrišu Aijas Dzērves un Sarmītes Rubules izpildījumā. To cieto pelavmaizi, kura reizēm bija vienīgais glābiņš no bada nāves. Par to maizi, kura bija tikai sapņos.

Gandrīz katrs izsūtītais atceras nemitīgo cīņu ar aukstumu un badu. Ikdienas pārtika bija neapskaužama: pelavu plāceņi, balandu zupa, maize, kas cepta no prosas vai nelobītām auzām. Lai tiktu pie 50–100 gramiem maizes, bija ilgi un smagi jāstrādā, turklāt ne vienmēr tik smagi pelnītā alga tika saņemta. Veidi, kā cīnīties ar izsalkumu, bija dažādi, arī pieredzes stāsti ir dažādi.

Lasīt tālāk »

Deportāciju atcere Sv.Jāņa baznīcā, 25.03.2022

Nāc, Kungs!

Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.
(Gal 6, 7).

Šodien ir ikgadējā mūsu tautas 1949. gada 25. marta traģēdijas atcere. Jau 73. Tā joprojām ne tikai uzdod jautājumus, bet arī izraisa cilvēcisku sašutumu. Šodien tās sakarā gribu dot vārdu politrepresētajam, 1941. un 1949. gadā izsūtītajam Ilmāram Knaģim (1926-2020).

Savā grāmatā "Ne mēs tos laikus izdomājām" viņš, kā viens no daudziem, jautā: Kā kaut kas tāds vispār varēja notikt 20.gadsmita vidū? Un pats arī atbild - Krievijā notika. Gribu uzsvērt viņa atbildi – Krievijā notika. Viņš turpina: Paies gadi un viss aizmirsīsies, jo aizies paaudzes, ar kurām tas notika, bet jaunās paaudzes vairs neticēs, ka kaut kas tāds vispār varēja notikt XX gs, nerunājot jau par arestiem, izsūtīšanām. Neticēs, ja tie, kas tos laikus piedzīvoja, nestāstīs, nerakstīs vai citādi to visu nebūs iemūžinājuši. Un Ilmārs Knaģis pats ir daudz darījis, lai viņa pieredze būtu pieejama nākamajām paaudzēm.

Šodien, kad ir pagājis jau mēnesis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, visa pasaule redz, ka tā diemžēl ir sagādājusi jaunu – vēl vienu no ļoti daudziem savas agresijas piemēriem. Tas liek jautāt un meklēt atbildes par pašas Krievijas kā valsts būtību gan tās PSRS, gan šodienas rašistiskajā veidolā.

Lasīt tālāk »

LPRA priekšsēdētāja Ivara Kaļķa uzruna 25. martā

Mums, politiski represētajiem, 25. marts kopš 1949. gada bijusi sēru diena, kad pieminam komunistiskā režīma represiju upurus. Sērojam par Sibīrijas tundrās un Kazahstānas stepēs guldītajiem tautiešiem un atceramies savus nebrīvē, tālu no dzimtenes aizvadītos bērnības gadus. Taču, gadiem ritot, mūsu sāpes remdēja gandarījums par atkal brīvo Latviju un prieks par mūsu bērnu un mazbērnu gaišo bērnību.

Šogad vecās rētas ir uzplēstas no jauna. Mūsu sirdis sāp par Putina kliķes noslepkavotajiem Ukrainas bērniem un Kremļa agresoru sagrautām ukraiņu pilsētām.

Klausoties ziņas par aizvien jauniem Krievijas agresoru uzlidojumiem un civiliedzīvotāju upuriem, nāk prātā līdzība ar Rietumu šausmu filmām, kurās brīdī, kad briesmonis – vai nu tas būtu ciklops, vampīrs, pūķis vai kāds cits monstrs, beidzot ir pieveikts un aprakts, kā tas notika ar padomju ļaunuma impēriju, un cilvēki atviegloti uzelpojuši, kad zeme atkal paveras un šķietami uzveiktais monstrs uz brīdi izlien virspusē. Bet gaismas spēki šo monstru  ātri satriec, un tagad jau uz visiem laikiem. Tā notiks arī ar Kremļa maniaku – to nosaka gaismas likums.

Taču mums, Sibīriju izgājušajiem, īpaši derdzas vēsturiskais cinisms, ka briesmu darbi Ukrainā tiek veikti pēc melu un korupcijas čaulā iekapselēta čekista iegribām. Jo čeka jeb toreizējais NKVD bija tā iestāde, kas pēc komunistiskās partijas rīkojuma mūsu vecākus un mūs, pavisam mazus bērnus 1941. un 1949. gadā izrāva no dzimtajām mājām un aizsūtīja uz Sibīriju.

Lasot čekista Putina apvainojumus ukraiņu tautai, aizrunājoties līdz tādam marasmam, ka Ukrainas valstiskumu esot izveidojis Ļeņins, nāk prātā izcilā krievu rakstnieka Alekseja Tolstoja vārdi par divām Krievijām: „Viena ir Kijevas Krievija ar dziļām saknēm pasaules kultūrā. Labā, goda, brīvības un taisnīguma idejas šī Krievija pieņēma tā, ka tās saprata visa Rietumu pasaule.

Un ir otra - Maskavas Krievija. Taigas, mongoļu, mežonīgā, zvērīgā. Šī Krievija par savu nacionālo ideālu padarījusi asiņainu despotiju un mežonīgu niknumu. Šī Maskavas Krievija izsenis bija, ir un būs visa eiropeiskā pilnīgs noliegums un zvērināta Eiropas ienaidniece” (citāta beigas).

Putina briesmu darbi Ukrainā ir liecība šo vārdu patiesumam. Bet mēs, Sibīrijas šausmu lokus izgājuši, paužam pārliecību, ka izvēle, ar kuru no šīm divām Krievijām sevi identificēt, ir katra krievu cilvēka paša rokās, paužot savu attieksmi pret Putina kliķes noziedzīgo agresiju Ukrainā. Mēs arī zinām, ka katra diena, ko varonīgā Ukraina noturas pret agresoriem, tuvina uz korupciju un meliem balstītā Putina režīma galu.

Mēs, cilvēki, kas pieredzējuši smagus pārbaudījumus, īpaši augstu vērtējam cildeno rīcību, ko līdz ar drosmi un tēvzemes mīlestību šajās dienās parāda ukraiņu tauta . Vieni, iznesot visu pašreizējā kara smagumu, ukraiņi cīnās ne vien par savu zemi, bet arī par visas planētas mieru un drošību.  Un te nu mūsu apvienība sūta rūgtus vārdus vairāku Rietumvalstu konsekvences trūkumam – vārdos nosodot Krievijas agresiju un atbalstot Ukraiņu taisnīgo cīņu, viņi darbos vilcinās plašāk īstenot sankcijas un dāsnāk piegādāt Ukrainai aizsardzības ieročus.

Nekāda maksa nav pārāk augsta par mūsu miera nosargāšanu, kas tagad tiek pirkta ar ukraiņu asinīm. Tāpēc mēs atzinīgi novērtējam mūsu Aizsardzības un Ārlietu ministriju aktīvu darbību Ukrainas atbalstam. Mēs neesam bagātnieki, vairums no mums pārtiek no pensijas, taču esam gatavi ciešāk savilkt jostu un pieciest īslaicīgas grūtības, lai sniegtu izšķirīgu palīdzību ukraiņu tautai tās smagajos pārbaudījumos.

Pirms trim gadu desmitiem, kad, brūkot padomju impērijai, Latvija spēra pirmos atjaunotās suverenitātes soļus, pirmā mūsu valstisko neatkarību atzina mazā Islande, kamēr lielvalstis vēl vilcinājās, nogaidot, ko teiks Maskava. Tā tika apliecināta mazo valstu augstākā politiskā morāle. Tagad ir reize, kad mums, Latvijai, rādīt lielvalstīm šo augstākas politiskās morāles paraugu.                            

Slava Ukrainai!          

Dievs, svētī Latviju!