Politiski represēto Latvijas pilsoņu aicinājums latviešu tautai neatkarības trīsdesmitgadē

Šogad, 21. augustā paiet 30 gadi, kopš Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma Konstitucionālo likumu un atjaunoja mūsu valsts pilnīgu neatkarību. Tas ir pamatots iemesls mums, kā šī notikuma laikabiedriem un līdzdalībniekiem, atskatīties uz no 50 gadu apspiestības atbrīvoto pilsoņu veikumu aizvadītajos 30 gados Latvijas valsts saimnieciskajā izaugsmē, demokratizācijā, sasniegumiem tautas gara, morāles, patriotisma, nācijas apziņas atjaunošanā.

Kopš 1993. gada Latvijas pilsoņiem garantētas tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē, brīvās un aizklātās Saeimas vēlēšanās, piešķirot likumdevēju tiesības vismīlētākajiem, pārbaudītākajiem, uzticamākajiem, kompetentākajiem, godprātīgākajiem līdzpilsoņiem no sava vidus. Jau 30 gadus ikvienam pilsonim ir tiesības un iespēja iegūt jebkādu informāciju un izglītību, izvēlēties mācību iestādi, specialitāti un dzīvesvietu neatkarīgi no reliģiskās un politiskās pārliecības, etniskās un sociālās izcelsmes. Šībrīža neatkarīgās Latvijas jaunatnei ir visas tās tiesības un iespējas, kas bija liegtas mums, kad bijām viņu vecumā.

Mūsu paaudzei viss bīstamākais, traģiskākais, grūtākais, tāpat arī skaistākais – aiz muguras, pagātnē. Mūsdienu jaunatnei – viss priekšā, nākotnē, un grūtākais dzīves pārbaudījums nav ne karš, ne sals, ne bads, ne varmāku pazemojumi, bet brīvība. Brīvība, kas uzliek atbildību par savu valsti, dzīves ceļa izvēli, personīgo izaugsmi un labklājību, pienākumu pret savu ģimeni, tuviniekiem, līdzcilvēkiem.

Tāpēc esam apbēdināti un dziļā neizpratnē, redzot mūsu līdzpilsoņu arvien lielāku informatīvo un intelektuālo noslāņošanos, traģisko sociālo nevienlīdzību, politisko analfabētismu, savstarpējo necieņu, emocionālo un fizisko vardarbību, sabiedrības sadalīšanos pretējās nometnēs personīgās drošības un nācijas izdzīvošanas jautājumos.

Mēs, vēl atlikušie, Sibīrijas salā izdzīvojušie un tur piedzimušie, griežamies pie mūsu līdzpilsoņiem, īpaši, neatkarības paaudzes ar pamudinājumu un aicinājumu: Par visu vairāk rūpēties par savu senču, iepriekšējo paaudžu dibināto, nosargāto un atjaunoto Latvijas valsti, gadsimtos pārbaudīto tikumu saglabāšanu, ģimenes un nācijas pamatvērtību nosargāšanu, tautas vienotību. Sava valsts, sava tauta – pāri visam!

Ikšķilē, Latvijas politiski represēto personu 22.salidojumā, 2021. gada 7. augustā.

LPRA priekšsēdētāja Ivara Kaļķa uzruna Latvijas politiski represēto personu 22. salidojumā

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Saeimas pr-jas k-dze! Klātesošie Eiroparlamenta, Saeimas un novadu deputāti, ministri, mani likteņbiedri un visi klātesošie! Esiet sirsnīgi sveicināti Ikšķiles estrādē!

Pēc 1 gada pārtraukuma mēs – politiski represētie atkal esam pulcējušies vienkopus nu jau uz 22. salidojumu. Esam sabraukuši no Latvijas malu maliņām, lai satiktu savus izsūtījuma vai apcietinājuma likteņbiedrus, atcerētos drūmos pagātnes notikumus un pārrunātu šā brīža aktualitātes.

Vairāk par gadu esam dzīvojuši īpaši ierobežotos apstākļos, kas saistīti ar pandēmijas izplatību pasaulē un arī šodien, salidojuma laikā, lūdzu ievērosim valstī noteiktos ierobežojumus! Represēto personu skaits pēc statistikas datiem uz š.g. sākumu ir sarucis par 722 personām un esam palikuši vien nedaudz virs 10 000.

Lūdzu ar klusuma brīdi atcerēsimies un godināsim mūžībā aizgājušos mūsu likteņbiedrus, kā arī mūsu tuviniekus, kuru mūža mājas ir svešumā. Paldies!

LPRA ietvaros darbojas 50 teritoriālās struktūrvienības. Valstī pamatā ir realizēta administratīvi teritoriālā reforma, kaut gan Saeimai un valdībai vēl ir atlikuši atsevišķi mājas darbi. LPRA valde vēlētos, lai jūs pārrunātu iespējamo teritoriālo struktūrvienību apvienošanos, atbilstoši jaunajam teritoriālajam iedalījumam. Ir atsevišķas struktūrvienības, kuru sastāvā darbojas vairākas iepriekšējo novadu nodaļas, atbilstoši iepriekšējo rajonu teritorijām. Ir arī pagasti un novadi, kur represēto skaits ir minimāls un, sakarā ar cienījamo vecumu un aktīvu līderu trūkumu, nodaļas faktiski nedarbojas. Bet tagad, kad gandrīz visu novadu teritorijas ir paplašinājušās, risiniet jautājumu par novada represēto nodaļas izveidi, tās vadībā izvirzot aktīvus līderus. Pārrunājiet šo jautājumu ar novadu vadību un līdz jaunajam gadam iesniedziet LPRA valdei savus priekšlikumus. Lai tas jums izdodas!

Vairākas apvienības struktūrvienības atsaucās valdes aicinājumam atbalstīt eksprezidenta Valda Zatlera iniciatīvu vākt ziedojumus Brīvības pieminekļa izgaismošanai. Paldies ziedotājiem par atsaucību!

Šā gada sākumā valde ar Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu nodrošināja grāmatas – kataloga ,, Mēs neaizmirsīsim... 1939. – 1991.” izdošanu. Grāmatā apkopota īsa anotācija par laika periodā pēc neatkarības atgūšanas izdotām vairāk par 300 grāmatām un to autoriem. Tās ir grāmatu autoru atmiņas par nebrīvē pavadītiem gadiem. Grāmatas ar centrālās bibliotēkas starpniecību nodotas novadu un pilsētu bibliotēkām, lai tās kalpotu par latviešu tautas dzīvās vēstures izzināšanas avotu skolu jaunatnei un citiem interesentiem. Apvienības nodaļām būs iespēja grāmatu saņemt tuvākā Koordinācijas padomes sēdē.

Mūs iepriecina, ka valsts svētku priekšvakarā 13. augustā Rīgā notiks svinīgā Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla nodošana. Beidzot ir realizēta mūsu ideja par piemiņas vietas izveidi galvaspilsētā no komunistiskā režīma cietušajiem. 2007. gadā noslēdzās starptautiskais metu konkurss ar pārsteidzoši lielu iesniegto darbu skaitu – 55 projektiem. Projekts ,,Vēstures taktila” guva visaugstāko žūrijas novērtējumu. Projekta realizācijas gaitā bija jāsastopas ar daudzām problēmām – finansiālo krīzi, projekta apakšzemes daļas izņemšanu no projekta, Rīgas domes būvvaldes un atsevišķu uzņēmēju pretnostāja u.t.t. Bet tā ir pagātne.

Mūsu atmiņās vēl ir saglabājies trauksmainais barikāžu laiks. Pirms 30 gadiem janvārī mēs braucām uz galvaspilsētu, lai aizstāvētu jaunievēlēto Augstāko padomi un valdību, bet 21. augustā pēc puča izgāšanās ar gavilēm un prieka asarām suminājām tos Augstākās padomes deputātus, kuri nobalsoja par konstitucionālā likuma ,, Par Latvijas republikas valstisko statusu” pieņemšanu, atjaunojot mūsu valsts neatkarību. Tas ir pamatots iemesls mums, kā šī notikuma laikabiedriem un līdzdalībniekiem atskatīties uz no 50 gadu apspiestības atbrīvoto pilsoņu veikumu aizvadītajos 30 gados – Latvijas valsts saimnieciskajā izaugsmē, demokratizācijā, sasniegumiem tautas gara, morāles, patriotisma, nācijas apziņas atjaunošanā.

Mūs apbēdina un esam dziļā neizpratnē, redzot mūsu līdzpilsoņu neieklausīšanos speciālistu atzinumos par nepieciešamību vakcinēties pret Covid, arvien lielāku informatīvo noslāņošanos, sabiedrības sadalīšanos pretējās nometnēs. Domāsim ne tikai par savu drošību un veselību, bet arī par līdzpilsoņiem. Lai Dievs mums dod sapratni atrast kopīgu valodu.

Mūsu valsts vadībai šai sarežģītā laikā novēlam izturību un rast pareizos risinājumus, lai veicinātu sabiedrības saliedētību, nevis šķelšanos.

Lai emocijām bagāta un priecīga mūsu atkaltikšanās reize.

Latvijas politiski represēto salidojums 2021.gada 7.augustā

       Latvijas politiski represēto salidojums notiks 2021.gada 7.augustā
                          plkst. 13.00 Ikšķilē - Ikšķiles estrādē.

Ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, pie ieejas estrādē jāuzrāda vakcinācijas sertifikāts vai apliecinājums, ka esat pārslimojis Covid – 19, vai Covid testu, kas veikts ne vēlāk kā 48 stundas iepriekš.

Uz katru ienākušo (tajā laikā) vilcienu būs pretī autobuss, kas aizvedīs līdz  estrādei.   

Svinīgā daļa: LPRA I. Kaļķa uzruna, Valsts prezidenta E.. Levita uzruna, Saeimas priekšsēdētājas I.Mūrnieces uzruna. Ogres novada pašvaldības un viesu uzrunas.

Muzicēs grupa Opus - C no Jelgavas.
Būs brīvais mikrofons.

LPRA valde

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņa kapituls 2021.gadā

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņa kapituls 2021.gada 20.aprīlī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojuma likuma 11.panta par sevišķiem nopelniem Latvijas Valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par
                Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku: 

Ģeologu un sabiedrisko darbinieku, biedrības Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja vietnieku, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru
                    Dr. geol. Astrīdu Freimani 
Vēstures ekspozīcijas Cēsīs "Sirdsapziņas ugunskurs" veidotāju un kuratori, kultūrvēsturiskā mantojuma pētnieci un interpreti
                                   Elīnu Kalniņu
Sabiedrisko darbinieku Politiski represēto Cēsu biedrības valdes priekšsēdētāju, vēstures ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" iniciatoru
                                   Pēteri Ozolu    

Aizvestie Neaizmirstie 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām

2021. gada 14. jūnijā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas – 1941. gadā tika izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Pieminot deportāciju upurus, 2021. gada 14. jūnijā plkst. 11.00 vienlaikus visā Latvijā lasīs 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdus. Piemiņas pasākumu ievadīs Valsts prezidenta Egila Levita uzruna plkst. 10.50. Piemiņas pasākumi notiks arī tautiešu mītņu zemēs ārpus Latvijas.

Prezidenta kancelejas 14.jūnija dokuments
Visa informācija sadaļā: Notikumi. 

25.marts - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

25.marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

Kā cietuma sētas, kā vagonu rindas garas, kā balsis, kas sāpēs pēc saviem mīļajiem sauc, ir atmiņas šīs, kas nebeigs nolādēt varu, to varu, kas atnesa posta tik daudz.
Te atnākam tagad, lai uzceltu atmiņu tiltus, lai parunātos, lai mirušiem varētu teikt: “Ka mūžīgi te akmenī deg viņu piemiņas siltums, ka ģimene esam, ko nāve nav spējusi veikt.”
Te plecu pie pleca jūtamies vienoti cieši, jo kopīga sāpe ērkšķainā vainagā sien, te asaru lāsēs tīri top dvēseļu ieži, un zinām, ka daļa šai akmenī būsim arvien.
                                                                                                                        /Kornēlija Apškrūma/
Aicinām represētos šogad 25.martā individuāli apmeklēt piemiņas vietas: aizdegt svecītes, nolikt ziedus, pieminēt aizgājējus.
Stipru veselību vēlot!

Ivars Kaļķis LPRA priekšsēdētājs un valde       

Izdots katalogs: "Mēs neaizmirsīsim...1939.- 1991."

                  Mēs neaizmirsīsim... 1939. - 1991. 

                            Edmunds Būmanis, Laimdota Podze

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Grrāmata sagatavota ar Latvijas Politiski represēto apvienības finansiālu atbalstu.

Pateicība grāmatas sagatavošanā: Vinetai Iļjinai, Alisei Buliginai, Astrīdai Holmai, Jānim Ābele, Ivaram Kaļķim, Dzintrai Gekai, Genovefai Kečinai, Pēterim Ozolam.

Latvijas Politiski represēto apvienība, pirms vairākiem gadiem uzsākot darbu pie deportācijās 1941.gadā un 1949.gadā un represijās Padomju okupācijas režīma cietušo personu izdoto grāmatu saraksta veidošanas,  piedaloties mērķprogrammā "Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs", realizējot projektu - izdod grāmatu - katalogu.; Mēs neaizmirsīsim... 1939. - 1991.: Grāmatas saturu veido: deportēto. Latvijas nacionālo karavīru, pretošanās kustības dalībnieku atmiņas, literārie darbi, dokumenti.

Laimdota Podze

Izdošanai nodota grāmata: "Mēs neaizmirsīsim... 1939. - 1991."

Laiks nepielūdzami izdzēš atmiņas, vēsturiskie notikumi zaudē savu skaudrumu, tie iegūst citu nozīmi, ja runājam par vēstures falsifikāciju. Mūsdienu sabiedrībai ir vajadzīgi noteikti vērtību kritēriji, lai arī atmiņu process ir individuāls, tomēr viss, ko cilvēks atceras ir nozīmīga liecība par pārdzīvoto laiku. Šodien, kā nekad agrāk, ir nepieciešamība saglabāt dzīvo atmiņu un neļaut tai “pazust” miljons grāmatu sarakstos. Ar kataloga: “Mēs neaizmirsīsim... 1939.- 1991.” izdošanu mēs nākam pie lasītāja un tas vairs nav cilvēks, kuram bija liegts runāt savā valodā, brīvi domāt un paust savus uzskatus, rakstīt bez cenzūras.
Paaudze, kura piedzimusi brīvā zemē, vēlas zināt. Kataloga izdevums veltīts paaudzei, kura tikai tagad sāk veidot izpratni un attieksmi par dzimtās zemes vēsturi, par pasaules notikumiem.

Teksts:  Laimdota Podze

Labdarības akcija - Piemiņas vietas labiekārtošana Koknesē

Kokneses novada politiski represēto nodaļa sadarbībā ar Kokneses novada senioriem un LSK Viduslatvijas komitejas Kokneses novada nodaļu no 15. janvāra līdz 24. martam organizē labdarības akciju “Atbalstīsim Kokneses pagasta represijās cietušajiem iedzīvotājiem veltītā piemiņas akmens apkārtnes labiekārtošanu". 
                      Ziedojumu kastīte atrodas Koknesē veikalā “Ataudze”. 
Kokneses novada politiski represēto nodaļas pārstāve Lība Zukule informē: "Kopīgiem spēkiem vēlamies Koknesē, Stacijas laukumā, labiekārtot represijās cietušajiem koknesiešiem veltītā pieminekļa apkārtni un uzstādīt plāksnes ar iegravētiem Kokneses pagasta iedzīvotāju vārdiem, kuri tika izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā, tā cieņpilni iemūžinot to cilvēku piemiņu, no kuriem daudzi palika uz mūžu svešumā. Plāksnes izgatavos mākslinieks Ants Brimerbergs no Aizkraukles.
Latvijas Politiski Represēto apvienība šim mērķim ir piešķīrusi 1500 eiro. 
Projekta realizācijai mums ļoti nepieciešams sabiedrības atbalsts.

Kokneses novada politiski represēto nodaļa

Par Atzinības krusta kavalieri iecelts Aldis Krūmiņš.

Valsts prezidenta Egila Levita un Ordeņa kapituls 2020.gada 21.augustā nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta kavalieri Aldi Krūmiņu Cesvaines novada sabiedrisko darbinieku par ieguldījumu sabiedriskā darbā un skolu jaunatnes patriotiskajā audzināšanā.

Pašlaik Aldis ir aktīvs pensionārs, kurš aktīvi iesaistās kopīgos novada un valsts represēto pasākumos, tikšanās reizēs ar skolēniem diskutē par Latvijas vēsturi, mudinot ikkatru izzināt savas dzimtas saknes.

Aldis Kŗūmiņš ir Madonas novada politiski represēto biedrības koordinators – vienmēr ar savu domu, ar savu skatījumu pagātnē un nākotnē. Mēs ar viņu lepojamies!

Madonas novada politiski represēto biedrības vārdā Elza Serdāne.

Natālija Rubīne iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.

Preiļu politiski represēto biedrības “Likteņa ceļš” valdes priekšsēdētāja Natālija Rubīne

2020. gada novembrī iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.

Natālija Jāņa Strupuļa medaļu izstādē Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā.

Latvijas valsts augstākais apbalvojums ir milzīgs pagodinājums un milzīga atbildība vienlaicīgi, tā atzīst Natālija Rubīne, kurai apbalvojums bija pārsteigums. Vienlaikus viņa gan apstiprina, ka ir bijusi un joprojām ir ļoti aktīva. Vilnas zeķīšu adīšana mazbērniem nav viņas stilā.

Natālijas aktīvo darbošanos daudzu gadu garumā pamanījuši ne vien vietējie ļaudis Pelēču pagastā, Preiļu novadā, bet arī citviet Latgalē. Viņa pati domā, ka apbalvojums piešķirts par izstrādātajiem un realizētajiem projektiem sabiedrības labā. Visvairāk tādu bijis Pelēču pagastā. Tieši Natālijai Rubīnei jāpateicas par  sakopto Nīdermuižas katoļu draudzes dievnamu, tā atjaunoto jumtu, iegādātajiem procesijas tērpiem, atjaunotajām logu vitrāžām, izremontētajām baznīcas kāpnēm. Vieni no pirmajiem projektiem bijuši Pelēču 8-gadīgajā skolā ar skolēniem par izsūtījuma tēmu. Pēc viņas iniciatīvas uzstādīta piemiņas zīme politiski represētajiem Pelēču pagasta centrā.

Kopš 2014. gada Natālija Rubīne vada Preiļu politiski represēto biedrību “Likteņa ceļš”. Tas nav vienkārši, jo biedrībā aktīvi darbojas 5-6 cilvēki. Reģistrēto biedru skaits ar katru gadu sarūk. Tieši tāpēc biedrībai par atbalsta bāzi kļuvis Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs. Kopīgi tika realizēta ideja par filmas “Rozes zem sniega” uzņemšanu. Kopīgi realizēts brauciens vilcienā “Atmiņā puteņo sniegi”, kurā piedalījās 60 cilvēki, pārsvarā politiski represētie, no visas Latvijas. Preiļu pilsētas centrā projekta ietvaros labiekārtota  politiski represēto piemiņas vieta un uzstādīta piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem.

Pati Natālija atzīst, ka viņas spēks ir sibīrieša sīkstumā. Tikai nepārtraukti darbojoties var izdarīt daudz un labi. Var realizēt nebijušas idejas un iesaistīt darbā jauno paaudzi.

 

Apbalvojums par ieguldījumu sociālajā un veselības jomā.

2020.gada 3.decembrī tika pasniegtas Jūrmalas pilsētas sabiedriskā labuma balvas. Apbalvojumus piešķīra Jūrmalas pašvaldība, lai izteiktu atzinību cilvēkiem, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu jūrmalnieku veselības un sociālās aizsardzības jomā, kā arī pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Atzinības rakstu “Par nesavtīgu palīdzības sniegšanu līdzcilvēkiem” saņēma LPRA Jūrmalas politiski represēto nodaļas biedre Aleksandra Dinsberga.

Aleksandra darbojas Jūrmalas represēto nodaļā no pašiem pirmsākumiem. Medmāsas profesija ir palīdzējusi labāk izprast cilvēku pašsajūtu kritiskos brīžos. Ar dabas doto sirsnību viņa prot uzmundrināt sasirgušos, vienmēr atrodot pareizos vārdus, lai cilvēks vēl vairāk nesaskumtu, katrā apciemojuma reizē groziņā līdzi ielikts ciemakukulis. Kad blakus vīrs Edvīns Kizēns – ceļš mērots uz Stradiņa slimnīcu Rīgā, uz Slokas slimnīcu un Bulduriem.
Nav otra tāda cilvēka Jūrmalas pilsētā starp represētajiem, kas tik pašaizliedzīgi rūpējas par grūtībās nonākušajiem represētajiem un leģionāriem
Ludmila Jirgena – Jūrmalas politiski represēto nodaļas vadītāja.     

Ķegumietis Jānis Būmanis - Viestura ordeņa virsnieka godā.

Arī šopavasar Valsts prezidenta pilī par nopelniem Latvijas labā būtu pasniegti Valsts prezidenta apbalvojumi, taču šo tradīciju piebremzēja Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtas situācija.

Kad tā beidzās, apbalvotie tika aicināti uz Valsts Prezidenta pili. Diemžēl ne visi ir tik stipri, lai paši mērotu ceļu uz galvaspilsētu. Viņu vidū – arī ķegumietis Jānis Būmanis. Tamdēļ, lai pasniegtu godam nopelnīto apbalvojumu – Viestura ordeni, otrdien, 1.septembrī, viņu mājās, Ķegumā, apciemoja Ordeņa kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte, Ordeņa kapitula loceklis Raimonds Graube un Ordeņu kapitula sekretāre Maira Sudrabiņa. Sveicējiem pievienojās arī Jāņa Būmaņa dzimtā Rudzātu pagasta pārvaldniece Ruta Klibiķe.

Ar Viestura ordeni apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, tāpat par valstiskās apziņas ieaudzināšanu pilsoņos, sagatavojot viņus kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.
Atceres pasākumā: - 25.marta gājienā dodas uz Brīvības pieminekli Jānis Būmanis - (pirmais no kreisās puses), Konstantīns un Edmunds.
Jānis Būmanis ir politiski represētais, arī nacionālās partizānu kustības dalībnieks, turklāt daudzu šai tēmai veltītu vēsturisku pētījumu un grāmatu autors. Tāpat piedalījies piemiņas zīmju izvietošanā nacionālajiem partizāniem dzimtajā Latgalē.

Dzintra Mozule

1318 metāla stabiņi pie Amatas dzelzceļa stacijas.

Iecere, par piemiņas vietas izveidošanu pie Amatas dzelzceļa stacijas 1949.gada 25.martā izsūtītajiem, iegūst arvien reālāku veidolu, un tās īstenotāji jau nākamgad cer to realizēt.
Latvijas Politiski represēto biedrības Cēsu nodaļa 2020.gadā ir nākusi klajā ar ideju, ka šī būs īpaša vieta pie Amatas stacijas, kas atšķirsies no citām piemiņas vietām deportētajiem. Biedrības vadītājs Pēteris Ozols norāda: “Gribam, lai šī piemiņas vieta tiešām būtu iespaidīga, lai parādītu totalitārā režīma nežēlību un plašos apmērus. No Latvijas 25.marta deportācijā 33 ešelonos tika aizvesti vairāk kā 42000 cilvēku.  

Esam iecerējuši piemiņas vietu izveidot vietā, no kurienes tieši atgāja ešelons Nr. 97322 ar 62 vagoniem, bet, lai šī vieta, būtu arī kā simbolisks atgādinājums par pārējiem 32 ešeloniem.”

Ar šo ešelonu tika aizvesti 1318 cilvēki, un par to piemiņas vietā liecinās 1318 metāla stabiņi dažādā augstumā. No tiem 393 būs īsāki, jo tik daudz bērnu atradās šajā ešelonā. Stāsta Pēteris Ozols: ”Uz katra stabiņa būs lasāms izsūtītā vārds, uzvārds, dzimšanas gads, pagasts, no kuras vietas izsūtīts. Stabiņi būs divās krāsās, vienā krāsā tiem, kuri izdzīvoja, citā – tiem, kuri gāja bojā ceļā vai izsūtījumā. Būs norāde, ja miris izsūtījumā.”

“Esam vienojušies, ka darbus veiks vietējais uzņēmums “Metālu pasaule”, viņu aprēķini rāda, ka kopumā piemiņas vietas ierīkošanai tiks izmantoti apmēram trīs kilometri metāla cauruļu. Tās jau rūpnīcā sagriezīs vajadzīgajos garumos, Cēsīs pie tām piestiprinās plāksnīti, veiks nepieciešamo apstrādi, lai pēc tam iestiprinātu paredzētajā vietā, grupējot pa ģimenēm, pagastiem,” stāsta Pēteris Ozols.

Piemiņas vietā būs lasāma plašāka informācija par 1949.gada izsūtīšanu, tostarp, PSRS lēmums par operāciju “Krasta banga”, ar kuru tika īstenotas deportācijas, kā arī citi materiāli, kas saistās tieši ar šo ešelonu. Informācija vēsta, ka šajā ešelonā no Cēsu apriņķa tika iesēdināti 892 iedzīvotāji, pārējie – no Alūksnes apriņķa. Jāpiebilst, ka vēl 1285 Cēsu apriņķa cilvēki tika deportēti uz Sibīriju no citām stacijām, kur stāvēja kāds no 33 ešeloniem.

Galīgās piemiņas vietas izmaksas šobrīd tiek precizētas, bet, kā atzīst Pēteris Ozols, ir skaidrs, ka tas nebūs lēts prieks: “Finansējumu meklējam dažādos avotos. Tiek rakstīti projekti, nosūtīti aicinājumi pašvaldībām, uzņēmējiem, citiem atbalstītājiem, arī tām pašvaldībām, no kurām šajā ešelonā nebija neviens. To pagastu iedzīvotāji izvešanai tika nogādāti citās dzelzceļa stacijās.”

Jau atsaukušies vairāki privātie ziedotāji, 500 eiro ziedojusi Raunas novada dome, arī citas pašvaldības nav teikušas nē, bet, lai lemtu par atbalsta lielumu, tās vispirms grib iepazīties ar izdevumu tāmi. Jautāts, vai domāts, kad varētu notikt piemiņas vietas atklāšana, Pēteris Ozols optimistiski saka: “Pagaidām liekam cerības, ka tas notika jau nākamā gada 25.martā, vēlākais - 14.jūnijā. Viss ir reāli, un domāju, ka arī finansējumu izdosies savākt. Mums tas ir jāizdara!”

 Teksts: Jānis Gabrāns

Aicinājums atbalstīt Cēsu Politiski represēto biedrības projektu.

Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrība aicina Jūs atbalstīt projektu:
“Piemiņas vietas izveide pie Amatas stacijas 1949.gada 25.martā uz Sibīriju deportētajiem 1318 Cēsu apriņķa cilvēkiem (ešelons Nr. 97322)”
Ziedojumu pārskaitīt:
Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrība:
                         Reģistrācijas Nr. 40008092338
                         Ziedojumu konts: Citadeles banka
                         LV21PARX0016851920001
                         Ziedojuma mērķis: Piemiņas vietas izveide pie Amatas stacijas 1949.gada 25.martā uz Sibīriju deportētajiem.

LPRA Koordinācijas padomes sēde 2020.gada 22.septembrī

                       LPRA valde paziņo, ka kārtējā Koordinācijas padomes sēde notiks 
                                     2020. gada  22. septembrī,  plkst. 10.00,
                             Rīgā, Rīgas Latviešu Biedrības namā (vēl nav zināms, kurā zālē).  

   Plānotā darba kārtība::
1. LPRA priekšsēdētāja: Ivara Kaļķa informācija par aizvadīto periodu, kopš neesam tikušies,  
2. 21. augustā Saldū notika Egona Smuidra.Snipkes grāmatas:
   ,,Kamēr atmiņa neviļ” atvēršanas svētki,
    Grāmatu Snipkes k-gs dāvās katrai LPRA struktūrvienībai,
3. LPRA valdes locekle Laimdota.Podze pastāstīs par apvienības mājas lapu un nodemonstrēs, 
    kā to lietot. Reizē varēsim iepazīties ar dažu nodaļu paveikto, noskatīsimies foto un arī 
    LPRA valdes locekļa Alvja Jansona filmēto video,
4. Iepazīsimies ar Tieslietu ministrijas atbildi Cēsu PRB,
5. Tā kā ilgi neesam tikušies, arī jums visiem droši vien ir sakrājušies jautājumi, kurus būtu
    vērts pārrunāt KP sēdē,
6. Dažādi 
    
    LPRA sekretāre: Dagnija Liepiiņa
    29896844   

Aicinājums uz talku Likteņdārzā 2020.gada 3.septembrī

Kokneses novada senioru klubiņš “Pīlādzītis” un politiski represēto Kokneses nodaļas biedri
                                    Likteņdārzā
   organizē rudens ieskaņas talku  2020.gada 3.septembrī, plkst. 9.30. 

Uz Likteņdārzu kursēs autobuss:
                 3.septembrī plkst.9.00  no dzelzceļa stacijas laukuma
                                        plkst.9.10  no veikala Elvi stāvlaukuma      

Aicinām piedalīties citu novadu un pilsētu iedzīvotājus.
Lība Zukule 26423431

Ikšķiles salidojums!

Cienījamie Latvijas Politiski represēto apvienības biedri, ģimenes locekļi un atbalstītāji,
NENOTIKS! Ikgadējais Politiski represēto salidojums Ikšķilē, kas bija ieplānots 2020.gada 22.augustā.
Visiem veselību un dzīvesprieku vēlot!
LPRA valde

E. S. Snipkes "Kamēr atmiņa neviļ" grāmatas atvēršana

              Druvas kultūras namā 2020.gada 21.augustā plkst.14.00
                                     Egona Smuidra Snipkes
                                   “Kamēr atmiņa neviļ”
Grāmatas atvēršana:
Seno un tālo likteņgaitu viesu atmiņas.
Folkloras kopas “Druvas zemturi” veltījums.
Kopīga dziedāšana un cienasts.

Uz svētkiem aicināti visi, līdzi ņemot mīļu smaidu un labu noskaņojumu.
Grāmatas iegāde pret ziedojumiem.

4.maijs - LR Neatkarības atjaunošanas diena.

LPRA  valdes vārdā sveicu visus likteņbiedrus Latvijas valstiskuma atjaunošanas 30. gadskārtā!

Ilgāku laiku neesam sazinājušies, oficiāli aprīļa menesī visi biroja darbinieki bijām  atvaļinājumā. Bet tāpat ikdienas darbiņi tiek padarīti, gan attālināti, gan esot birojā. Apmeklētājiem gan bijām nepieejami, tikai telefoniski un e-pastā. No 7. maija esam atpakaļ, gaidīsim valdības lēmumus, attiecībā uz ārkārtas stāvokļa izmaiņām. Taču tas gan droši, ka plānotā Koordinācijas padomes sēde 12. maijā nenotiks. Apšaubāms ir arī 14. jūnija atceres pasākums, gaidīsim valdības lēmumus.

Tie, kuriem bija pienācis termiņš saņemt sociālo rehabilitāciju, droši vien nevar sagaidīt uzaicinājumu. Protams, ka sanatorija tagad ir ciet un jaunus klientus neuzņems, līdz  tiks atcelti ierobežojumi.

Klīst runas, ka visi publiskie pasākumi līdz vasaras beigām šogad tiks atcelti. Tas nozīmē, ka arī salidojumu 22. augustā nāksies vai nu pārcelt uz septembri, vai atcelt vispār. Tādēļ arī pašvaldībām šogad netika sūtītas vēstules ar lūgumu atbalstīt salidojuma organizēšanu.

LPRA Revīzijas komisijas priekšsēdētāja Ārija Kārkliņa lūdz viņas vārdā atvainoties Jūrmalas PRB vadītājai Lidijai Jirgenas k-dzei un biedrības biedriem, par pārteikšanos LPRA 31. konferencē, sakarā ar biedru naudas nemaksāšanu. Bija domāta Ādažu PRN.

LPRA struktūrvienības ,,Latvijas Brīvības cīnītāju apvienība” vadītājs Jānis Lulla lūdz mūsu visu palīdzību apzināt pretošanās kustības dalībniekus savās nodaļās. Lūdzu dodiet ziņu Lullas k-gam (tel. 29449344) vai man, vislabāk uz       e-pastu, kādas personas jūsu nodaļā  ir pretošanās kustības dalībnieki.  
Ar Latvijas Politiski represēto apvienības finansiālu  atbalstu, ceļā uz grāmatas izdošanu sagatavoti Saldus Politiski represēto biedrības priekšsēdētāja Egona Snipkes memuāri::
 "KAMĒR ATMIŅA NEVIĻ"  Sibīrija 1949. – 1956. Šobrīd grāmata ir nodota drukāšanai, gaidam ar nepacietību!

Informācija par LPRA un struktūrvienību darbu atrodama:
LPRA mājas lapā:: represetie.lv  
Zvaniet droši, ja kādi jautājumi: Ivaram Kaļķim: 26177711, Dagnijai: 29896844

lai visiem laba veselība, silts un saulains pavasaris!
Ar sirsnīgiem  sveicieniem – Dagnija Liepiņa