Politiski represēto personu salidojums Ikšķilē
Grāmatas atvēršanas svētki
2023. gada 28. jūlijā Alūksnes novada muzejā plkst. 16:00 notiks grāmatas “Nekad nav vara uzveikusi garu” - piemiņas vietas nacionālajiem partizāniem Alūksnes un Smiltenes novados – atvēršanas svētki.
Likteņdārzā atklās Dziesmu svētku cildinājuma akmeni

VISI LAIPNI GAIDĪTI !
Kokneses Politiski represēto nodaļa
12. maijs bija ilgi gaidīta diena gan Aizkraukles novada Kokneses represētajiem, gan viņu pastāvīgajiem sadarbības partneriem – Bebru pamatskolas audzēkņiem. Ekskursija kā balva tika gan sekmīgākajiem skolēniem, gan aktīvākajiem skolas un ārpusskolas pasākumu dalībniekiem.
Atceres pasākums Rīgā
Biedrība ,,Latvijas Politiski represēto apvienība”, pieminot un godinot 1949. gada komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upurus, sadarbībā ar Valsts protokolu organizē atceres pasākumu š.g. 25. martā ar gājienu (plkst. 12.20) no Brīvības pieminekļa uz Strēlnieku laukumu, kur pie Padomju komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla plkst. 13.00. notiks svinīgā atceres ceremonija - uzrunas un ziedu nolikšana.
Gājiena dalībnieku pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa no plkst. 12.00.
Plānots, ka pasākumā piedalīsies Valsts prezidents E. Levita k-gs, LR Saeimas pr-js E.Smiltēna k-gs, Ministru prezidents K.Kariņa k-gs, Rīgas domes vadība, NBS augstākā virsniecība un ārzemju diplomāti. Aicināti piedalīties likteņbiedri un Latvijas sabiedrība.
LPRA sekretāre Dagnija Liepiņa, 29896844
Latvijas Politiski represēto apvienības aicinājums
Vienoti Latvijai!
B-bas ,,Latvijas Politiski represēto apvienība” 33. konferences aicinājums līdzpilsoņiem,
saviem laikabiedriem un neatkarības paaudzei.
Ikgadus pavasarī, līdz ar gājputnu atgriešanos, dažas ligzdas allaž paliek tukšas. Ceļš uz mājām ir tāls un grūts, ne katram pa spēkam. Tāpat kā ar mums, kaut pirms daudz gadiem no Sibīrijas pārnākušiem, katru gadu kādus vairs nesastopam viņu mājvietās. Šogad esam palikuši jau mazāk par desmit tūkstošiem, un apzināmies, ka nespēsim ietekmēt mūsu ikdienu un valsts nākotni bez vienprātības ar saviem laikabiedriem, bez sadarbības ar saviem bērniem un mazbērniem – neatkarības paaudzi.
Latvijas Politiski represēto apvienibas 33. konference
Latvijas Politiski represēto apvienibas 33.
konference
Biedrība ,, Latvijas Politiski represēto
apvienība” informē, ka š. g. 21. martā, plkst. 10.00 , Rīgā, Latviešu Biedrības
nama Lielajā zālē notiks kārtējā, biedrības ,,Latvijas Politiski represēto
apvienība" 33. Konference.
No visas Latvijas pieteikti 230 delegāti.
LPRA
33. KONFERENCES PLĀNOTĀ DARBA KĀRTĪBA
2023.GADA
21. MARTĀ RĪGĀ,
RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS NAMA LIELAJĀ ZĀLĒ plkst.. 10.00
1)
Konferences atklāšana
10.00 – 10.10
2) Koncerts 10.10
– 10.40
3)
Konferences darba institūciju izveidošana 10.40 – 10.45
4)
Konferences darba kārtības pieņemšana 10.45 –
10.50
5) Mandātu komisijas ziņojums 10.50 – 11.00
6)
LPRA pr-ja I.Kaļķa ziņojums 11.00 – 11.20
7)
Viesu uzrunas 11.20 – 11.40
8)
Revīzijas komisijas ziņojums 11.40 - 11.50
9)
Debates 11.50 – 12.40
10)
LPRA Koordinācijas padomes un valdes darba novērtējums 12.40 – 12.45
11) LPRA Koordinācijas padomes izmaiņu apstiprināšana 12.45 – 12.50
12) LPRA 33. konferences Aicinājuma pieņemšana 12.50 – 13.00
13)
Konferences slēgšana, karoga iznešana 13.00
Līdzjūtība
Esmu ierakstīts
bērzu grāmatā baltā.
Esmu iespēlēts
egļu varenās plēšās.
Drošs tagad
varu pasaulē maldīties.
Ieraksts paliks.
Neizdzēšami.
Izsakām līdzjūtību Rēzeknes Politiski represēto
klubam sakarā ar ilggadēja kluba vadītāja ANTONA LUDBORŽA aiziešanu mūžībā.
Līdzjūtība ģimenei, īpaši dēlam Arnim un visiem , kuriem šis krietnais Latvijas
dēls bija tuvs.
Izvadīšana 4.martā plkst. 11.00 no Rēzeknes Jēzus
Sirds katedrāles.
LPRA valdes nosodījums
B-bas ,,Latvijas politiski represēto apvienība” valde izsaka asu
nosodījumu 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas (partija ,,Stabilitātei”), paustajam
viedoklim par Latvijas Okupācijas muzeju un tā ekspozīciju.
Nav pamata apšaubīt muzeja ekspozīcijas zinātniskumu un eksponēto
priekšmetu autentiskumu, kā arī gida kompetenci. Muzejs ir iekļauts
diplomātiskajā protokolā un to apmeklē augsta ranga amatpersonas no visas
pasaules. Drīzāk apšaubāma ir deputātes Grevcovas spēja izprast
vēstures notikumus, vēl vairāk - tos
analizēt. Tas izskaidrojams ar deputātes zemo izglītības un intelekta līmeni,
ko apstiprina CVK sniegtā nepatiesā informācija un bērnišķīgā taisnošanās par
pārrakstīšanos. Savai aizstāvībai paustais, ka iesniegumu viņa parakstīja neiepazinusies
ar to, drīzāk ir biedējoši Saeimas
deputātam, kurš lems par valstij stratēģiski svarīgām lietām, nekā attaisnojoši.
B-bas ,,Latvijas politiski represēto apvienība” valde uzskata, ka
publiska Latvijas okupācijas noliegšana, genocīda un kara noziegumu
attaisnošana sociālajos tīklos, kā to dara deputāte Grevcova, patiesībā
sasaucas ar partijas “Stabilitātei” nostādnēm.
Nododot 14. Saeimas deputāta zvērestu, Grevcova svinīgi solīja
stiprināt Latvijas suverinitāti, aizstāvēt to kā neatkarīgu un demokrātisku
valsti. Vai deputātes prokremliskās aktivitātes nav pretrunā ar doto zvērestu?
B-bas ,,Latvijas politiski represēto apvienība” valde uzskata, ka no
Saeimas un pašvaldības deputātu rindām jāizslēdz visi, kuri iestājas pret
Latvijas valsti, Eiropas vērtībām un
pauž atbalstu Krievijas izraisītajam karam Ukrainā.
Rīgā, 2023. gada 26 janvārī
LPRA Koordinācijas padomes sēde
1. 2022.g. 6. decembrī LPRA Koordinācijas padomes sēdē tika noslēgta vienošanās starp b-bu ,,Latvijas Politiski represēto apvienība” (LPRA) un SIA ,,Latvijas Aptieka”, kuru parakstīja LPRA pr-js Ivars Kaļķis un SIA ,,Latvijas Aptieka” valdes pr-js Alvis Ērglis. Vienošanās paredz, ka SIA ,,Latvijas Aptieka” bez atlīdzības nodod LPRA 10 000 (desmit tūkstoši) aptiekas “Sudraba Plus kartes” (turpmāk – karte), kas piešķir tiesības LPRA biedriem vai to ģimenes locekļiem saņemt aptiekas un tās sadarbības partneru piedāvātās preces un pakalpojumus ar noteiktajām atlaidēm, atbilstoši aktuālajām aptiekas un sadarbības partneru akcijām un piedāvājumam. ,,Latvijas Aptieka” Sudraba Plus karti politiski represētām personām bez maksas izsniegs līdz 2023.gada 31. martam. Lai karti saņemtu, politiski represētā persona vai tās ģimenes locekļi ir aicināti ierasties ,,Latvijas Aptieka” tīkla aptiekā, līdzi ņemot politiski represētās personas apliecību. Lai Sudraba Plus karte sāktu darboties, būs nepieciešams aizpildīt anketu, kuru saņemsiet aptiekā. Informāciju par aptieku tīklu Latvijā atradīsiet mājas lapā www.latvijasaptiekas.lvNeskaidrību gadījumā variet zvanīt vai rakstīt SIA ,,Latvijas Aptieka” komercdirektores vietniecei mārketinga jautājumos, atbildīgai par šo projektu Zitai Jēkabsonei, t. 26160099, zita.jekabsone@eaptieka.lv
Zeķes Ukrainai
Ir klusais pārdomu laiks. Tuvojas Ziemassvētki un dāvināšanas laiks.
Biedrības ,,Latvijas politiski represēto apvienība” (LPRA) valde jau pirms kāda laika bija uzrunājusi biedrus no visām Latvijas nodaļām iesaistīties labdarības akcijā – vākt siltas zeķes Ukrainas karavīriem. 6. decembra Koordinācijas padomes sēdē vairāku biedrību pārstāvji ieradās ar saviem adījumiem.
Atzinība līdzšinējai un vēlējumi jaunajai Saeimai un valdībai
B-bas ,,Latvijas
Politiski represēto apvienības” atzinība līdzšinējai un
vēlējumi jaunajai Saeimai un valdībai.
Ar gandarījumu atzīstam, ka aizgājušās Saeimas rastais
politiski korektais un juridiski neapstrīdamais risinājums
okupācijas varas pieminekļu novākšanai mūsu neatkarību atguvušās
dzimtenes pilsētās un ciematos, pašvaldību uzņēmība un praktiskā
darbība lēmuma izpildē, mūsu izpratnē ir vērtīgākā dāvana vēl
dzīvajiem komunistu režīma upuriem pagājušo 30 gadu laikā. Ar to ir
nomazgāts mūsu pazemotāju spļāviens latviešu tautas sejā un
iepriekšējo likumdevēju un izpildvaras kauna traips - mazdūšības un
nekonsekvences apliecinājums.
Kokneses Politiski represēto nodaļa
Sildīs ar adījumiem un mīļiem vārdiem
Latvijas Politiski
represēto apvienības Kokneses nodaļa apvieno 33 biedrus, no tiem 27 Koknesē. Kovida laikā
pasākumi un kopāsanākšanas izpalika, taču šī sezona sākusies ar dažādām
aktivitātēm.
Ināra Sudare
Kopāsanākšanas prieks pēc vairāk nekā diviem gadiem.
Ziedojums Ukrainai. No Kokneses represētajiem uz Ukrainu aizceļos ap 20 pāru vilnas zeķu.
Foto no Kokneses represēto nodaļas
FOTO PIE Irēnas WhatsApp
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas Kandavas stacijā atklāšana pēc rekonstrukcijas.
Kandavas
stacijā notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas
atklāšana pēc rekonstrukcijas.
Klātesošos uzrunāja idejas
autors Pēteris Briedis, Latvijas politiski represēto apvienības
priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, fonda “Sibīrijas bērni” vadītāja,
režisore Dzintra Geka-Vaska, Tukuma priekšsēdētāja vietniece Inga
Priede un dzejniece Maija Laukmane. Piemiņas plāksnes atklāja 1941.
gadā represētā un 1942. gadā nogalinātā Heinriha un 20 gadus
Sibīrijas trimdā pavadījušās Zelmas Briežu mazmazdēli Roberts un
Bruno, kā arī 1949. gadā represēto un ceļā uz Sibīriju mirušo
Katrīnas un Friča Āboltiņu mazdēls Laimonis un mazmazdēls Andis.
Piemiņas plāksnes iesvētīja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns,
kapteinis Uģis Brūklene.
Pieredzes apmaiņas brauciens pa Ziemeļvidzemi
Brauciens notika ar Rīgas domes Labklājības departamenta finansiālu atbalstu
2022. gada 18. un
19. oktobrī Latvijas politiski represēto apvienības biedri devās
pieredzes apmaiņas braucienā pa Ziemeļvidzemi kopā ar ceļojumu
aģentūru “Impro”. Iepazināmies ar Limbažu un Valmieras novada
interesantākajām pilsētām un vietām, apskates objektiem, ceļā
satikām neaizmirstamus cilvēkus.
Mūsu ceļojums sākās
Limbažu novada Umurgas pagasta Jaunozolu saimniecības staltbriežu
dārzā. Mūs sagaidīja saimniece un īsta zāļu sieva Sarmīte Brūvere.
Neskatoties uz to, ka lija, sasildīja Sarmītes pozitīvā attieksme
pret dzīvi, skatījums uz lietām no lauksaimnieka viedokļa. Sarmīte
zina visu ne tikai par staltbriežu audzēšanu, bet arī par
saimniecībā augošajām zālītēm, ko pati sauc par augu brīvdabas
ekspozīciju. Tikām cienāti ar konfektītēm, varējām iegādāties
dažnedažāda sajaukuma tējas un jauno briežu pantu pulveri.
Pārsteigums nebija brieži, bet gan Sarmīte – visam labajam atvērts
cilvēks, kurš apmeklētājam liek noticēt, ka būs labi.
Baltijas valstu konference “Atmiņa dzīva” Lietuvā
Biedrības “Latvijas politiski represēto apvienība” valdes
priekšsēdētājs Ivars Kaļķis un locekļi Dagnija Liepiņa, Kārlis
Bērziņš, Alvis Jansons, Bierants Ignāts un Tekla Bekeša 2022. gada
30 septembrī un 1. oktobrī piedalījās Baltijas valstu konferencē
“Atmiņa dzīva” Lietuvas pilsētā Telšos.
Konferenci organizēja asociācija “LEMTIS”,
Mažeiķu kultūras centrs un Mažeiķu ģimnāzija. Konference bija
profesionāli un ļoti pārdomāti noorganizēta un virzīta uz visu
triju Baltijas valstu ilgtspējīgu sadarbību.
Pirmajā dienā iepazināmies ar Žemaitijas
etnogrāfiskā apgabala neformālās galvaspilsētas Telšu vēsturi un
mūsdienu izaugsmi. To lieliski izdarīja Žemaišu muzeja “Alka”
vēsturniece un gide Janina Buceviče. Pilsēta, kurā dzīvo 21200
iedzīvotāji atrodas uz 7 pakalniem, visvairāk pazīstama ar
piena pārstrādes uzņēmumu “Žemaitijas piens”. Žemaitija lietuviešu
uztverē ir kaut kas līdzīgs Latgalei Latvijā ar savu izteiktu
vietējo dialektu. Telši atrodas Mastis ezera krastos. Tās simbols
ir lācis, kura skulptūras un attēli bagātīgi novietoti dažādās
pilsētas vietās. Telši ir bīskapijas centrs un Sv. Padujas Antonija
katedrāle ir bīskapa sēdeklis. Šī vēlīnā baroka stilā 1765. gadā
celtā katedrāle pārsteidza ar 7 altāriem un jaunajām durvīm, kuru
misiņa apšuvumā ainas no Žemaitijas kristīšanas vēstures.
Atliek vien piebilst, ka nakšņojām tikko
atjaunotajā bīskapa rezidencē, bet konference notika Telšu garīgā
semināra ēkā, kas ar Eiropas projektu finansējumu atjaunotas,
izveidojot viesnīcu, ēdināšanas pakalpojumu vietu un divas
konferenču zāles.
Gan Latvijas, gan Igaunijas delegācijas
sagaidīja un par mums divas dienas rūpējās asociācijas “LEMTIS”
loceklis Gintautas Alekna (1956). Cilvēks - enerģijas lādiņš un
Sibīrijas enciklopēdija. Pēc izzinošas ekskursijas pa Telšiem,
tikāmies ar viņu izstādē “Kur dzīvoja lietuvieši…”. Tā bija tikai
neliela daļa no viņa 30 gadu laikā Sibīrijas ekspedīcijās
fotofiksētā materiāla. Ekspedīcijās Gintautas sācis piedalīties vēl
pirms asociācijas “LEMTIS” dibināšanas. Par Gintauta Aleknas
nepārvērtējamo ieguldījumu padomju okupācijas represiju nodarīto
zaudējumu izpētē runā skaitļi: organizēta 31 un vadītas 46
ekspedīcijas uz izsūtījuma un apcietinājuma vietām Sibīrijā,
nobraukti 400000 km, apsekotas 1000 vietas un 450 kapavietas,
ekspedīcijās pavadītas 1000 dienas. Ekspedīciju rezultātā izveidots
arhīvs no 200 sējumiem, 36000 lietām.
Pirmajā ekspedīcijā, būdams kinooperators un
fotogrāfs, Gintautas Alekna devās uz Irkutsku 1989. gadā. Tā bija
jauniešu ekspedīcija , kurā piedalījās 61 audzēknis no visām
Lietuvas skolām. Ekspedīciju vadīja Antanas Sadeckas.
1993. gadā izveidojās asociācija “Lemtis”,
kuras mērķis bija savākt, nosargāt un popularizēt okupācijas laika
represiju liecības un saglabāt Lietuvas pilsoņu kultūras mantojumu.
Kopš 2002. gada asociācija organizēja pa 2 ekspedīcijām gadā uz
izsūtījuma vietām Sibīrijā. Šo ekspedīciju mērķis bija ne tikai
pierakstīt izsūtīto dzīves stāstus, filmēt un fotografēt, bet arī
izglītot sabiedrību, celt nacionālo pašapziņu, bet, galvenais,
izglītot skolu jaunatni. Lietuva šobrīd var lepoties, ka 53
ekspedīciju laikā izpētīti 85 % no lietuviešu nometinājuma vietām
visos Sibīrijas rajonos. 2013., 2015. un 2016. gadā Gintautas
Alekna organizēja ekspedīcijas uz Sibīriju kopā ar Mažeiķu
ģimnāzijas audzēkņiem.
Jēkabpils Politiski represēto nodaļa
Jēkabpils
Represēto nodaļas valdes pārstāvji 26. septembrī sveic Nacionālās pretošanās
kustības dalībnieci un ilggadēju mūsu valdes locekli Ausmu Vītolu 95. dzimšanas
dienā.
Lai veselība un sirds siltums arī nākošajos dzīves gados mūsu stiprajā
un gaišajā Latvijā!
Politiski represēto personu 23. Salidojums Ikšķilē
Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja Ivara Kaļķa runa
Ikšķile, 23. salidojums, 2022.gada 13. augustā
A.god. Valsts prezidenta k-gs!
Ļ.cien. Saeimas pr-ja k-dze! Eksprezidenta k-gs! Klātesošie
Eiroparlamenta, Saeimas un novadu deputāti! Ministri! Sibīrieši un
visi klātesošie!
Esiet sirsnīgi sveicināti mūsu 23. tikšanās reizē!
Esam sabraukuši no Latvijas malu
maliņām, lai satiktu savus izsūtījuma vai apcietinājuma
likteņbiedrus, atcerētos drūmos pagātnes notikumus un pārrunātu šā
brīža aktualitātes. Represēto personu skaits pēc statistikas datiem
uz š.g. sākumu ir sarucis par 842 personām un esam palikuši vien
nedaudz virs 9000. Lūdzu ar klusuma brīdi atcerēsimies un godināsim
mūžībā aizgājušos likteņbiedrus! Paldies!
Valstī pēc administratīvi teritoriālās reformas
pabeigšanas ir notikusi atsevišķu struktūrvienību apvienošanās,
atbilstoši administratīvam iedalījumam, bet ir arī novadi, kuros
struktūrvienības nav izteikušas vēlmi apvienoties. Patreiz LPRA
ietvaros darbojas 50 struktūrvienības, bet atsevišķos novados, kā
Dienvidkurzemes, Augšdaugavas, Līvānu, Ķekavas, Saulkrastu un citos
novados struktūrvienības nav izveidojušās. Tas galvenokārt saistīts
ar uzņēmīgu līderu trūkumu un represēto cienījamo vecumu. Ja
šodienas salidojumā ir šo novadu pārstāvji, lūdzu
aktivizējieties!
Kā nozīmīgu notikumu vēlos atzīmēt, ka tieši gadu
iepriekš, arī 13. augustā notika ,,Padomju okupācijas upuru
piemiņas memoriāla" svinīgā atklāšana galvaspilsētā Rīgā. Paldies
valdībai par paveikto, uz ko represētie cerēja vairāk kā 12 gadus.
Šogad 14. jūnijā pie šī memoriāla notika pirmais atceres
pasākums.
Ar gandarījumu uzņemam informāciju, ka piepildās mūsu
sen lolotā cerība par Pārdaugavas monstra nojaukšanu, kura nu ir
iegājusi finiša taisnē. Ir pēdējais laiks novākt iekarotāju
pieminekļus Latvijas pagastos un pilsētās. Patīkami konstatēt, ka
daudzas pašvaldības to jau ir izdarījušas. Daugavpils?
Mēs, sibīrieši,
kuriem bija lemts atgriezties Dzimtenē un jo sevišķi pēc
neatkarības atgūšanas un savas valsts atjaunošanas pirms 30 gadiem,
dzīvojam un nosirmojam pārliecībā, ka viss ļaunākais, ko esam
piedzīvojuši, palicis pagātnē. Neskatoties uz boļševiku ļaunuma
impērijas sabrukumu, šogad esam pieredzējuši neiedomājamu ārprātu –
mūsu dzimtenes iekarotāju idejisko mantinieku Krievijas iebrukumu
neatkarīgā un demokrātiskā Eiropas valstī Ukrainā. Ar ukraiņu
brīvības cīnītājiem mūsu tēvi gulēja uz blakus nārām soda nometnēs.
Ar ukraiņu mātēm un bērniem mēs dzīvojām kaimiņos Sibīrijas
sādžās.Ar dažu dienu atstarpi mēs 1991. gada augustā pasludinājām
savu valstu neatkarību. Civilizētā pasaule ir pārsteigta, ka 21.gs.
Eiropā, iekarojot suverēnu valstu teritorijas, tiek sagrautas
pilsētas un slepkavoti civiliedzīvotāji. Mēs nešaubāmies, ka
jebkāda iespējamā palīdzība agresijas upuriem ir ikvienas valsts un
tautas goda pienākums un tiks atmaksāta ar visdārgāko – ukraiņu
tautas asinīm un mūsu brīvības nosargāšanu. Šobrīd nav svarīgāka
uzdevuma kā kopīgiem spēkiem sagraut atdzimušās ļaunuma impērijas
tīkojumus.
LPRA valde marta mēneša sākumā nosūtīja ANO
ģenerālsekretāram sekojoša satura vēstuli:
,,B-ba LPRA lūdz un pieprasa ANO izmantot savu ietekmi un
pilnvaras, lai novērstu Krievijas agresīvo uzbrukumu Ukrainas
republikai. Pieprasām, lai Krievijas armija tiktu izvesta no
Ukrainas, lai tiktu pārtraukta nevainīgu cilvēku iznīcināšana. No
sava mūža pieredzes mēs pazīstam Krievijas valdnieku autoritāros
mērķus un liekulīgās metodes, ar kurām tika iznīcinātas veselas
valstis un paverdzinātas tautas. Nepieļausim vēstures
atkārtošanos"
Šāda satura vēstule tika nosūtīta arī ASV Kongresam, Eiropas
parlamentam, LR Ārlietu ministrijai.
Latvijas tauta ir atkal nopietnas izvēles priekšā. Pēc
pusotra mēneša ikvienam Latvijas pilsonim būs jaizvēlas, kam
piešķirt augstāko likumdošanas varu savā valstī. Ir iesniegts
rekordliels partiju un apvienību saraksts -19. Būtu jau labi, ja
partijas ar līdzīgiem uzstādījumiem un programmām spētu vienoties
un iesniegto sarakstu skaits būtu vismaz uz pusi mazāks. Bet ir kā
ir...
Mūsu apvienībai ir bijusi sekmīga sadarbība ar
valdību. Neskatoties uz atsevišķām kļūdām, premjera Krišjāņa Kariņa
darbība 4 gadu garumā tik sarežģītos apstākļos (5, vēlāk 4 partiju
koalīcija, Covids, karš Ukrainā) ir novērtējama pozitīvi. Īpaši
cieša sadarbība bijusi ar NA. Būtu labi, ja visi potenciālie
deputāti apzinātos, ka politika nav vaļasprieks, bet atbildīgs
amats, kas prasa pieredzi, zināšanas, godaprātu un atbildību. Vai
būsim mācījušies no pašu pieredzes un pieļautām kļūdām, vai ikviens
būsim gatavi ar savu izvēli uzņemties atbildību par valsti.
Mūsu skarbā dzīves pieredze liek nepaļauties ilūzijām
un vilinošiem kārdinājumiem, bet aicināt ikvienu pilsoni uz
vēlēšanām, piedalīties savas valsts nākotnes veidošanā un balsot
par mieru, taisnīgumu, drošību, konservatīvām vērtībām, kristīgu
morāli un nacionālu valsti.
Lai tas mums izdodas!
Lai priecīgām emocijām bagāta mūsu atkaltikšanās!
Politiski represēto personu 23. Salidojums Ikšķilē
Latvijas politiski represēto personu 23. Salidojums notika Ikšķilē,
Ikšķiles estrādē, 2022.g. 13. augustā, plkst. 13.00.
Salidojumu organizēja Latvijas Politiski represēto apvienība ar Ogres
novada domes atbalstu un daudzu novadu pašvaldību finansiālu palīdzību.
Pēc Salidojuma atklāšanas, karoga ienešanas, himnas, uzrunu teica Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis,
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, LR Saeimas pr-ja Ināra
Mūrniece, Ogres novada domes pr-js Egils Helmanis,
Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, citi viesi.
Svinīgās daļas noslēgumā tika nolasīts LPRA valdes sagatavots 23. sibīriešu
saieta dalībnieku aicinājums.
Pēc tam sekoja koncerts, uzstājās Kijivas Nacionālā Akadēmskā operetes
teātra soliste Mariana Bondara (soprāns), Agija
Ozoliņa Kozlovska (klavieres) un Strazdumuižas vīru vokālais
ansamblis.
Pēc tam turpat estrādē sākās saviesīgā daļa, muzicēja grupa Opuss
C no Jelgavas, solists Vitālijs Upenieks, pauzēs bija brīvais mikrofons.
Pasākuma apdrošināts AAS BALTA, dežūrēja mediķu brigāde no ARS, bija bufete no
Ogres ,,SierŠtelles” ar dažādiem gardumiem, bija pieejams bezmaksas dzeramais
ūdens mazajās pudelītēs. Dežūrēja Ogres pašvaldības policija, kura regulēja automašīnu novietošanu.
Bija grāmatu galds, kur varēja paņemt kādu sev interesējošu grāmatu, kuras mums atkal atsūtītas no ārzemju latviešu likvidētām bibliotēkām.
Uz katru tanī laikā ienākošo vilcienu stacijā bija pretī busiņš, kurš aizveda līdz estrādei.
14.jūnijs Koknese
Skolēnus visvairāk ieinteresē represēto pieredzes stāsti
Pagātni saista ar tagadnes notikumiem Ukrainā
1941. gada 14. jūnijā no Latvijas uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 15 400 Latvijas pilsoņu, tajā skaitā arī no Aizkraukles novada. Daudzi izsūtītie, kuri no Sibīrijas atgriezās, tagad jau ir mūžībā. Skolēniem par vēstures notikumiem stāsta skolotāji, cenšoties uzturēt dzīvu mūsu vēsturisko atmiņu un mudinot piedalīties dažādos radošajos konkursos.
GUNA MIKASENOKA
Prozā un dzejā 66 darbi
Piemiņai un atgādinājumam par mūsu
vēstures skaudrajiem faktiem atmiņas par to laiku ir iedzīvinātas
grāmatās un dokumentālajās filmās. Vietnē sibirijasberni.lv
apkopota informācija par izsūtīšanu uz Sibīriju 1941. un 1949.
gadā, ievietots pārskats par izdotajām grāmatām un dokumentālajām
filmām. Pirmā dokumentālā filma par Sibīriju iznāca vairāk nekā
pirms 20 gadiem.
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas
bērni” allaž rīko pasākumus skolēniem, lai atmiņu par notikušo
uzturētu mūžam dzīvu. Šogad tas organizēja sacerējumu konkursu
skolēniem “Sibīrijas bērni 1941/1949 — trimdas bērni 1944” un
zīmējumu konkursu skolēniem “Sibīrijas bērni 1941/1949”, lai
pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941. gada 14.
jūnija un 1949. gada 25. marta vardarbīgajām un nelikumīgajām
piespiedu izsūtīšanām uz Sibīriju.
“Krievijas iebrukums Ukrainā šī gada februāra beigās un melos
pamatotā kara darbība skaudri liek apjaust, ka ir neapšaubāmi
svarīgi zināt un izprast savas valsts vēsturi, lai mums blakus
augtu un dzīvotu domājoši un patstāvīgi jaunieši. Zināt savas
ģimenes un valsts vēsturi nozīmē spēt redzēt likumsakarības, spēt
nepakļauties maldīgai informācijai un būt lepnam par savu valsti un
tās brīvību,” uzskata konkursa organizētāji.
“Šī gada sacerējumu konkurss atkal parādījis, ka visā Latvijā ir
daudz talantīgu skolēnu, kuri spēj ļoti pārliecinoši spriest,
secināt, izteikt savas emocijas, bieži no oriģināla redzesleņķa.
Iesūtīti 66 darbi gan prozā, gan dzejā, no kuriem ļoti daudzi ir
aizkustinoši, skumji, sāpīgi, traģiski stāsti par deportācijām uz
Sibīriju. Skolēni skaudri runā par varmācību notikumos pirms 80
gadiem un ierauga daudz līdzību ar notikumiem šodien Ukrainā. Un
viņiem prātam neaptverami šķiet tas, ka varmāku dēļ bija jāmirst
bērniem toreiz un ka bērni kara dēļ mirst arī šodien,” saka žūrijas
komisijas priekšsēdētāja Liveta Sprūde-Kalme un pateicas visiem
vecākiem un pedagogiem, kuri bērnos un jauniešos rosinājuši
interesi izzināt savas ģimenes, tautas, valsts vēsturi.