Politiski represēto personu 23. Salidojums Ikšķilē

Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja Ivara Kaļķa runa

Ikšķile, 23. salidojums, 2022.gada 13. augustā

   A.god. Valsts prezidenta k-gs! Ļ.cien. Saeimas pr-ja k-dze! Eksprezidenta k-gs! Klātesošie Eiroparlamenta, Saeimas un novadu deputāti! Ministri! Sibīrieši un visi klātesošie!

   Esiet sirsnīgi sveicināti mūsu 23. tikšanās reizē!

   Esam sabraukuši no Latvijas malu maliņām, lai satiktu savus izsūtījuma vai apcietinājuma likteņbiedrus, atcerētos drūmos pagātnes notikumus un pārrunātu šā brīža aktualitātes. Represēto personu skaits pēc statistikas datiem uz š.g. sākumu ir sarucis par 842 personām un esam palikuši vien nedaudz virs 9000. Lūdzu ar klusuma brīdi atcerēsimies un godināsim mūžībā aizgājušos likteņbiedrus!   Paldies!
   Valstī pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas ir notikusi atsevišķu struktūrvienību apvienošanās, atbilstoši administratīvam iedalījumam, bet ir arī novadi, kuros struktūrvienības nav izteikušas vēlmi apvienoties. Patreiz LPRA ietvaros darbojas 50 struktūrvienības, bet atsevišķos novados, kā Dienvidkurzemes, Augšdaugavas, Līvānu, Ķekavas, Saulkrastu un citos novados struktūrvienības nav izveidojušās. Tas galvenokārt saistīts ar uzņēmīgu līderu trūkumu un represēto cienījamo vecumu. Ja šodienas salidojumā ir šo novadu pārstāvji, lūdzu aktivizējieties!
   Kā nozīmīgu notikumu vēlos atzīmēt, ka tieši gadu iepriekš, arī 13. augustā notika ,,Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla" svinīgā atklāšana galvaspilsētā Rīgā. Paldies valdībai par paveikto, uz ko represētie cerēja vairāk kā 12 gadus. Šogad 14. jūnijā pie šī memoriāla notika pirmais atceres pasākums.
   Ar gandarījumu uzņemam informāciju, ka piepildās mūsu sen lolotā cerība par Pārdaugavas monstra nojaukšanu, kura nu ir iegājusi finiša taisnē. Ir pēdējais laiks novākt iekarotāju pieminekļus Latvijas pagastos un pilsētās. Patīkami konstatēt, ka daudzas pašvaldības to jau ir izdarījušas. Daugavpils?
   Mēs, sibīrieši, kuriem bija lemts atgriezties Dzimtenē un jo sevišķi pēc neatkarības atgūšanas un savas valsts atjaunošanas pirms 30 gadiem, dzīvojam un nosirmojam pārliecībā, ka viss ļaunākais, ko esam piedzīvojuši, palicis pagātnē. Neskatoties uz boļševiku ļaunuma impērijas sabrukumu, šogad esam pieredzējuši neiedomājamu ārprātu – mūsu dzimtenes iekarotāju idejisko mantinieku Krievijas iebrukumu neatkarīgā un demokrātiskā Eiropas valstī Ukrainā. Ar ukraiņu brīvības cīnītājiem mūsu tēvi gulēja uz blakus nārām soda nometnēs. Ar ukraiņu mātēm un bērniem mēs dzīvojām kaimiņos Sibīrijas sādžās.Ar dažu dienu atstarpi mēs 1991. gada augustā pasludinājām savu valstu neatkarību. Civilizētā pasaule ir pārsteigta, ka 21.gs. Eiropā, iekarojot suverēnu valstu teritorijas, tiek sagrautas pilsētas un slepkavoti civiliedzīvotāji. Mēs nešaubāmies, ka jebkāda iespējamā palīdzība agresijas upuriem ir ikvienas valsts un tautas goda pienākums un tiks atmaksāta ar visdārgāko – ukraiņu tautas asinīm un mūsu brīvības nosargāšanu. Šobrīd nav svarīgāka uzdevuma kā kopīgiem spēkiem sagraut atdzimušās ļaunuma impērijas tīkojumus.
   LPRA valde marta mēneša sākumā nosūtīja ANO ģenerālsekretāram sekojoša satura vēstuli:   
,,B-ba LPRA lūdz un pieprasa ANO izmantot savu ietekmi un pilnvaras, lai novērstu Krievijas agresīvo uzbrukumu Ukrainas republikai. Pieprasām, lai Krievijas armija tiktu izvesta no Ukrainas, lai tiktu pārtraukta nevainīgu cilvēku iznīcināšana. No sava mūža pieredzes mēs pazīstam Krievijas valdnieku autoritāros mērķus un liekulīgās metodes, ar kurām tika iznīcinātas veselas valstis un paverdzinātas tautas. Nepieļausim vēstures atkārtošanos"
Šāda satura vēstule tika nosūtīta arī ASV Kongresam, Eiropas parlamentam, LR Ārlietu ministrijai.
   Latvijas tauta ir atkal nopietnas izvēles priekšā. Pēc pusotra mēneša ikvienam Latvijas pilsonim būs jaizvēlas, kam piešķirt augstāko likumdošanas varu savā valstī. Ir iesniegts rekordliels partiju un apvienību saraksts -19. Būtu jau labi, ja partijas ar līdzīgiem uzstādījumiem un programmām spētu vienoties un iesniegto sarakstu skaits būtu vismaz uz pusi mazāks. Bet ir kā ir...
   Mūsu apvienībai ir bijusi sekmīga sadarbība ar valdību. Neskatoties uz atsevišķām kļūdām, premjera Krišjāņa Kariņa darbība 4 gadu garumā tik sarežģītos apstākļos (5, vēlāk 4 partiju koalīcija, Covids, karš Ukrainā) ir novērtējama pozitīvi. Īpaši cieša sadarbība bijusi ar NA. Būtu labi, ja visi potenciālie deputāti apzinātos, ka politika nav vaļasprieks, bet atbildīgs amats, kas prasa pieredzi, zināšanas, godaprātu un atbildību. Vai būsim mācījušies no pašu pieredzes un pieļautām kļūdām, vai ikviens būsim gatavi ar savu izvēli uzņemties atbildību par valsti.
   Mūsu skarbā dzīves pieredze liek nepaļauties ilūzijām un vilinošiem kārdinājumiem, bet aicināt ikvienu pilsoni uz vēlēšanām, piedalīties savas valsts nākotnes veidošanā un balsot par mieru, taisnīgumu, drošību, konservatīvām vērtībām, kristīgu morāli un nacionālu valsti.

Lai tas mums izdodas!

Lai priecīgām emocijām bagāta mūsu atkaltikšanās!

Lasīt tālāk »

Politiski represēto personu 23. Salidojums Ikšķilē

Latvijas politiski represēto personu 23. Salidojums  notika Ikšķilē, Ikšķiles estrādē, 2022.g. 13. augustā, plkst. 13.00.
Salidojumu organizēja Latvijas Politiski represēto  apvienība ar Ogres novada domes atbalstu un daudzu novadu pašvaldību finansiālu palīdzību.
Pēc  Salidojuma atklāšanas, karoga ienešanas, himnas, uzrunu teica Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, LR Saeimas pr-ja Ināra Mūrniece, Ogres novada domes pr-js Egils Helmanis, Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, citi viesi.
Svinīgās daļas noslēgumā tika nolasīts LPRA valdes sagatavots 23. sibīriešu saieta dalībnieku aicinājums.
Pēc tam sekoja koncerts, uzstājās  Kijivas Nacionālā Akadēmskā operetes teātra soliste  Mariana Bondara (soprāns), Agija Ozoliņa Kozlovska (klavieres) un Strazdumuižas vīru vokālais ansamblis. 
Pēc tam turpat estrādē sākās saviesīgā daļa, muzicēja grupa Opuss C no Jelgavas, solists Vitālijs Upenieks, pauzēs bija brīvais mikrofons.
Pasākuma apdrošināts AAS BALTA, dežūrēja mediķu brigāde no ARS, bija bufete no Ogres ,,SierŠtelles” ar dažādiem gardumiem, bija pieejams bezmaksas dzeramais ūdens mazajās pudelītēs. Dežūrēja Ogres pašvaldības policija, kura regulēja automašīnu novietošanu.

14.jūnijs Koknese

Skolēnus visvairāk ieinteresē represēto pieredzes stāsti

Pagātni saista ar tagadnes notikumiem Ukrainā

1941. gada 14. jūnijā no Latvijas uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 15 400 Latvijas pilsoņu, tajā skaitā arī no Aizkraukles novada. Daudzi izsūtītie, kuri no Sibīrijas atgriezās, tagad jau ir mūžībā. Skolēniem par vēstures notikumiem stāsta skolotāji, cenšoties uzturēt dzīvu mūsu vēsturisko atmiņu un mudinot piedalīties dažādos radošajos konkursos.

GUNA MIKASENOKA

Prozā un dzejā 66 darbi

Piemiņai un atgādinājumam par mūsu vēstures skaudrajiem faktiem atmiņas par to laiku ir iedzīvinātas grāmatās un dokumentālajās filmās. Vietnē sibirijasberni.lv apkopota informācija par izsūtīšanu uz Sibīriju 1941. un 1949. gadā, ievietots pārskats par izdotajām grāmatām un dokumentālajām filmām. Pirmā dokumentālā filma par Sibīriju iznāca vairāk nekā pirms 20 gadiem.
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni” allaž rīko pasākumus skolēniem, lai atmiņu par notikušo uzturētu mūžam dzīvu. Šogad tas organizēja sacerējumu konkursu skolēniem “Sibīrijas bērni 1941/1949 — trimdas bērni 1944” un zīmējumu konkursu skolēniem “Sibīrijas bērni 1941/1949”, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedu izsūtīšanām uz Sibīriju.
“Krievijas iebrukums Ukrainā šī gada februāra beigās un melos pamatotā kara darbība skaudri liek apjaust, ka ir neapšaubāmi svarīgi zināt un izprast savas valsts vēsturi, lai mums blakus augtu un dzīvotu domājoši un patstāvīgi jaunieši. Zināt savas ģimenes un valsts vēsturi nozīmē spēt redzēt likumsakarības, spēt nepakļauties maldīgai informācijai un būt lepnam par savu valsti un tās brīvību,” uzskata konkursa organizētāji.
“Šī gada sacerējumu konkurss atkal parādījis, ka visā Latvijā ir daudz talantīgu skolēnu, kuri spēj ļoti pārliecinoši spriest, secināt, izteikt savas emocijas, bieži no oriģināla redzesleņķa. Iesūtīti 66 darbi gan prozā, gan dzejā, no kuriem ļoti daudzi ir aizkustinoši, skumji, sāpīgi, traģiski stāsti par deportācijām uz Sibīriju. Skolēni skaudri runā par varmācību notikumos pirms 80 gadiem un ierauga daudz līdzību ar notikumiem šodien Ukrainā. Un viņiem prātam neaptverami šķiet tas, ka varmāku dēļ bija jāmirst bērniem toreiz un ka bērni kara dēļ mirst arī šodien,” saka žūrijas komisijas priekšsēdētāja Liveta Sprūde-Kalme un pateicas visiem vecākiem un pedagogiem, kuri bērnos un jauniešos rosinājuši interesi izzināt savas ģimenes, tautas, valsts vēsturi.

Lasīt tālāk »

Vēlam gaišas debesis, mieru uz zemes

“Viņu dvēseles ir atgriezušās mājās,” bez vārdiem teic Latvijas laukakmeņi, kas kļuvuši par piemiņas zīmēm tiem, kuri ar sapni par dzimteni pagalvī palika svešā zemē. Vakar, 14. jūnijā, tāpat kā cituviet Latvijā un Aizkraukles novadā, arī Koknesē un Bebros pie represijās cietušajiem veltītajiem pieminekļiem kopīgi nodziedātā tautas lūgšana, noliktie ziedi un iedegtās sveču liesmiņas apliecināja – atmiņām nav noilguma. 1941. gada 14. jūnija cirstās brūces nesadzīst tautas brīvības kokā.
To atceres brīdī Koknesē pie piemiņas akmens atkal no jauna sajuta arī viņi – Sibīrijas bērni – Kokneses politiski represēto nodaļas biedri, kuriem bērnība pagāja bez Latvijas saules. Tālumā no savām mājām ir arī ukraiņu bērni, kuri ar savām ģimenēm tagad mīt Vecbebros un arī piedalījās atceres brīdī Koknesē.
Kokneses kultūras centra direktore Inguna Strazdiņa sacīja: “Vairāk nekā 15 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju 1941. gada 14. jūnijā lopu vagonos sākās moku ceļš uz Sibīriju. Arī koknesiešiem, kuru vārdi tagad lasāmi pagājušajā gadā uzstādītajās piemiņas plāksnēs pie pieminekļa. Mēs ticam, ka viņu dvēseles ir pārnākušas mājās. Bet mums vienmēr būs jādomā, kā šis nežēlīgais laiks iznīdēja to, kas varēja būt, kam bija jābūt – nepiepildītas mīlestības, neuzartus laukus, visu, ko varēja dot mūsu talantīgie cilvēki – neuzrakstītas grāmatas, dzeju, mūziku, to visu atņēma padomju totalitārais režīms.”
Kokneses apvienības pārvaldes vadītājs Ilmārs Klaužs, uzrunājot klātesošos, uzsvēra: “Pagājis 81 gads un atkal vēsture atkārtojas – nežēlīgs agresors cenšas sagraut drosmīgas un neatkarīgas valsts neatkarību, bet Ukrainas iedzīvotāji tiek deportēti uz Krievijas nomalēm. Būsim stipri un palīdzēsim Ukrainas tautai nosargāt savu brīvību.”
Skanot kapelas “Aizezeres muzikanti” dziesmai “Es vēlos mājās pārnākt” un debesīm raudot lietus lāsēs, piemiņas akmeni sasildīja koknesiešu un bebrēniešu noliktie ziedi.
Pasākuma turpinājumā Kokneses kultūras centrā ukraiņu bērni kopā ar savu skolotāju Olgu Marinku-Siromiatnikovu saviļņoja ar priekšnesumu programmu, kuru bērni ar lielu centību bija gatavojuši šīs dienas atcerei. “Mēs gribam jums pateikt paldies par silto uzņemšanu un cilvēcību. Mūsu tautām ir tik daudz kopīga. Šodien mēs vēlamies jums dāvāt daļiņu no sava sirds siltuma,” nelielā koncerta sākumā sacīja skolotāja Olga, bet bērni no skatuves devās pie skatītājiem, lai katram uzdāvinātu pašu rokām veidotas sirsniņas, kuram viena puse bija izkrāsota Latvijas, otra – Ukrainas karoga krāsās. “Mēs vēlam gaišas debesis, mieru uz zemes, mieru dvēselē un ticību labajam!” – tik sirsnīgs vēlējums rotāja bērnu dāvātās sirsniņas.
Talantīgie ukraiņu bērni, kuri piedzīvojuši kara šausmas, viena no dziesmām izteica viskarstāko vēlēšanos: “Pieaugušie, atceliet karu! Atdodiet mums mūsu bērnību!” Aug Ukrainas jaunā paaudze, bet viņu drosmīgie tēvi cīnās par savu un mūsu brīvību.
Vēl ar krāšņām čigānu dejām atceres brīža dalībniekus priecēja radošās apvienības “Zeltenes” dejotājas no Iršiem un kapelas “Aizezeres muzikanti” skaistās dziesmas par mūsu tēvzemi.

Foto: Mārcis Briška

Komunistiskā genocīda upuru piemiņa Preiļos

14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

Preiļos tā sākās ar svētbrīdi pie tēlnieces Vijas Dzintares veidotā pieminekļa politiski represētajiem pilsētas centrā blakus baznīcai. Pieminēt 1941. gada izsūtītos novada iedzīvotājus bija ieradusies Preiļu novada pašvaldības vadība, Preiļu skolu pedagogi, jaunieši, paši Sibīrijas moku ceļus izgājušie, viņu bērni un mazbērni. 

Lasīt tālāk »

Komunistiskā terora upuru piemiņas diena Rātslaukumā

Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētāja Ivara Kaļka runa

Godājamais Valsts prezidenta kungs, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ekselences, dāmas un kungi, likteņbiedri!

Ir atkal 14. jūnijs, mūsu tautas sāpju un komunistiskā režīma upuru piemiņas diena, kad nākam kopā, lai atcerētos, pieminētu un neaizmirstu notikumus pirms vairāk kā 80 gadiem, kad no Latvijas varmācīgi tika deportēti vairāk kā 15 tūkstoši cilvēku. Sērojam par Sibīrijas klajumos guldītajiem tautiešiem un atceramies savus nebrīvē, tālu no dzimtenes aizvadītos bērnības gadus.  Šodien vēlamies atgādināt mūsu līdzpilsoņiem, īpaši jaunajai, neatkarības paaudzei, ka sava valsts un atgūtā brīvība nav nākusi pār mums kā Dieva dāvana, bet prasījusi tūkstošiem upuru, ciešanu, iepriekšējo paaudžu drosmi, izturību un varonību.

Šogad pirmo reizi pēc ilgiem gan emocionālu strīdu, gan lietišķu diskusiju gadiem varam pulcēties pie sava, komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla, Rīgas viducī, kur aiz Okupācijas muzeja sienām glabājas mūsu bērnības un jaunības, mūsu skarbās vēstures liecības. 

Neskatoties uz boļševiku Ļaunuma impērijas sabrukumu pirms trīsdesmit gadiem, šogad esam pieredzējuši neiedomājamu ārprātu, mūsu dzimtenes iekarotāju un apspiedēju idejisko mantinieku iebrukumu neatkarīgā un demokrātiskā Eiropas valstī – Ukrainā, kuras tautu arī skaāra deportācijas 1941.gada maija mēneša nogalē. Ar ukraiņu brīvības cīnītājiem mūsu tēvi gulēja uz blakus nārām soda nometnēs. Ar ukraiņu mātēm un bērniem mēs dzīvojām kaimiņos Sibīrijas sādžās. Ar dažu dienu atstarpi mēs 1991. gada augustā pasludinājām savu valstu neatkarību. Nekāda maksa nav pārāk augsta par brīvības un miera nosargāšanu, kas tagad tiek pirkta ar ukraiņu asinīm. Cerībā uz Eiropas valstu vienprātību un solidaritāti, ar atzinību uzņemam mūsu valsts augstāko amatpersonu konsekvento attieksmi pret Krievijas agresiju un atbalstu ukraiņu varonīgajai cīņai par savas valsts brīvību. Mūs, represētos, satrauc valstij nelojālu cilvēku rīcība, kas spilgti izpaudās  š.g. 9. un 10. maijā pie Pārdaugavas monstra.

Tāpēc arī latviešu tautai ir pienācis īstais brīdis pārskatīt un izvērtēt mūsu  valsts  neatkarības trīsdesmitgades veikumus un neveiksmes, izmantotās iespējas un palaistās izdevības, ar savu rīcību un attieksmi apliecināt, ka esam brīva tauta, saimnieki savā brīvā valstī. Ir pēdējais laiks  novākt iekarotāju pieminekļus Latvijas  pagastos un pilsētās. Paldies likumdevējam par juridiski pamatotu risinājumu okupācijas simbola likvidēšanai Uzvaras laukumā.

Tautas vienotība un starptautiska solidaritāte, reāla palīdzība kara upuriem no Ukrainas  ir šobrīd svarīgākais, ko spējam paveikt visi kopā savas valsts drošībai, lai mūsu tautas ciešanas un upuri nebūtu velti.  

Klusuma brīdis.

Vārds uzrunai Valsts prezidentam Levita kungam!

Par 14. jūnija atceres pasākumu Strēlnieku laukumā

Biedrības "Latvijas Politiski represēto apvienība" 32. konferencē pieņemtās rezolūcijas un aicinājums

Latvijas Politiski represēto apvienības rezolūcija par karu 21. gadsimta Eiropā.

Mēs, kuru bērnību iespaidoja 20. gadsimta nežēlīgākais pasaules karš, kuru turpmāko dzīvi, veselību, karjeru lielā mērā noteica šī kara uzvarētāji, ar neizpratni un bažām uztveram tā paša uzvarētāja tiesību un pienākumu pārmantotājvalsts agresiju pret agrāko sabiedroto, iebrukumu neatkarīgā un demokrātiskā Eiropas valstī Ukrainā.

Nākas atzīt, ka Rietumu demokrātiskās pasaules cerības, ka līdz ar boļševiku Ļaunuma impērijas sabrukumu Eiropā iestāsies miers un drošība, izrādijušās vien ilūzijas, ka mūsdienu demokrātijas principus un izpratni var pieņemt tauta, kuras valsts veidojusies kā impērija, iekarojot un pakļaujot kaimiņvalstis un iznīcinot kaimiņtautu valodas, kultūru, dzīvesveidu, morāles principus.

Ar iebrukumu Ukrainā Krievija ir apliecinājusi savu impērisko plānu atgriezties agrākajās robežās, jebkādiem līdzekļiem pakļaujot kaimiņvalstis, ignorējot nāciju pašnoteikšanās tiesības un valstu teritoriālo integritāti, anektējot svešas teritorijas, ar raķetēm un bumbojot fiziski sagraujot pilsētas un apdzīvotas vietas, mīnējot laukus un izlaupot pārtiku, ieslogot, spīdzinot un slepkavojot civiliedzīvotājus, izvarojot sievietes un bērnus, deportējot gūstekņus uz depresīvajiem Krievijas novadiem.

Nosodot karu, kā ārpolitikas realizēšanas metodi 21. gadsimtā, esam vienisprātis ar mūsu valsts vadītāju reakciju uz Krievijas agresiju, palīdzību kara upuriem – Ukrainas valstij un ukraiņu tautai, solidaritāti ar citām Eiropas un pasaules valstīm, vienotu militāru pretsparu varmākām. Apzināmies, ka ar ukraiņu asinīm tiek apmaksāta mūsu drošība un Latvijas neatkarība. Būsim vienoti un uzvarēsim šobrīd lielāko ļaunumu – rašisma ideoloģiju! Slava Ukrainai un tās varoņiem!

Lasīt tālāk »

25. marta atceres pasākums Preiļos

PSRS komunistiskā režīma upuru piemiņai veltītais literāri muzikālais uzvedums Preiļu kultūras namā 25. martā sākās ar Andra Daņiļenko izpildīto populāro latviešu tautasdziesmu “Kas tie tādi, kas dziedāja”, kurā ir vārdi “krimta cietu pelavmaizi…”. Tāds bija arī uzveduma nosaukums, jo saruna bija par maizi aktrišu Aijas Dzērves un Sarmītes Rubules izpildījumā. To cieto pelavmaizi, kura reizēm bija vienīgais glābiņš no bada nāves. Par to maizi, kura bija tikai sapņos.

Gandrīz katrs izsūtītais atceras nemitīgo cīņu ar aukstumu un badu. Ikdienas pārtika bija neapskaužama: pelavu plāceņi, balandu zupa, maize, kas cepta no prosas vai nelobītām auzām. Lai tiktu pie 50–100 gramiem maizes, bija ilgi un smagi jāstrādā, turklāt ne vienmēr tik smagi pelnītā alga tika saņemta. Veidi, kā cīnīties ar izsalkumu, bija dažādi, arī pieredzes stāsti ir dažādi.

Lasīt tālāk »

Deportāciju atcere Sv.Jāņa baznīcā, 25.03.2022

Nāc, Kungs!

Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.
(Gal 6, 7).

Šodien ir ikgadējā mūsu tautas 1949. gada 25. marta traģēdijas atcere. Jau 73. Tā joprojām ne tikai uzdod jautājumus, bet arī izraisa cilvēcisku sašutumu. Šodien tās sakarā gribu dot vārdu politrepresētajam, 1941. un 1949. gadā izsūtītajam Ilmāram Knaģim (1926-2020).

Savā grāmatā "Ne mēs tos laikus izdomājām" viņš, kā viens no daudziem, jautā: Kā kaut kas tāds vispār varēja notikt 20.gadsmita vidū? Un pats arī atbild - Krievijā notika. Gribu uzsvērt viņa atbildi – Krievijā notika. Viņš turpina: Paies gadi un viss aizmirsīsies, jo aizies paaudzes, ar kurām tas notika, bet jaunās paaudzes vairs neticēs, ka kaut kas tāds vispār varēja notikt XX gs, nerunājot jau par arestiem, izsūtīšanām. Neticēs, ja tie, kas tos laikus piedzīvoja, nestāstīs, nerakstīs vai citādi to visu nebūs iemūžinājuši. Un Ilmārs Knaģis pats ir daudz darījis, lai viņa pieredze būtu pieejama nākamajām paaudzēm.

Šodien, kad ir pagājis jau mēnesis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, visa pasaule redz, ka tā diemžēl ir sagādājusi jaunu – vēl vienu no ļoti daudziem savas agresijas piemēriem. Tas liek jautāt un meklēt atbildes par pašas Krievijas kā valsts būtību gan tās PSRS, gan šodienas rašistiskajā veidolā.

Lasīt tālāk »

LPRA priekšsēdētāja Ivara Kaļķa uzruna 25. martā

Mums, politiski represētajiem, 25. marts kopš 1949. gada bijusi sēru diena, kad pieminam komunistiskā režīma represiju upurus. Sērojam par Sibīrijas tundrās un Kazahstānas stepēs guldītajiem tautiešiem un atceramies savus nebrīvē, tālu no dzimtenes aizvadītos bērnības gadus. Taču, gadiem ritot, mūsu sāpes remdēja gandarījums par atkal brīvo Latviju un prieks par mūsu bērnu un mazbērnu gaišo bērnību.

Šogad vecās rētas ir uzplēstas no jauna. Mūsu sirdis sāp par Putina kliķes noslepkavotajiem Ukrainas bērniem un Kremļa agresoru sagrautām ukraiņu pilsētām.

Klausoties ziņas par aizvien jauniem Krievijas agresoru uzlidojumiem un civiliedzīvotāju upuriem, nāk prātā līdzība ar Rietumu šausmu filmām, kurās brīdī, kad briesmonis – vai nu tas būtu ciklops, vampīrs, pūķis vai kāds cits monstrs, beidzot ir pieveikts un aprakts, kā tas notika ar padomju ļaunuma impēriju, un cilvēki atviegloti uzelpojuši, kad zeme atkal paveras un šķietami uzveiktais monstrs uz brīdi izlien virspusē. Bet gaismas spēki šo monstru  ātri satriec, un tagad jau uz visiem laikiem. Tā notiks arī ar Kremļa maniaku – to nosaka gaismas likums.

Taču mums, Sibīriju izgājušajiem, īpaši derdzas vēsturiskais cinisms, ka briesmu darbi Ukrainā tiek veikti pēc melu un korupcijas čaulā iekapselēta čekista iegribām. Jo čeka jeb toreizējais NKVD bija tā iestāde, kas pēc komunistiskās partijas rīkojuma mūsu vecākus un mūs, pavisam mazus bērnus 1941. un 1949. gadā izrāva no dzimtajām mājām un aizsūtīja uz Sibīriju.

Lasot čekista Putina apvainojumus ukraiņu tautai, aizrunājoties līdz tādam marasmam, ka Ukrainas valstiskumu esot izveidojis Ļeņins, nāk prātā izcilā krievu rakstnieka Alekseja Tolstoja vārdi par divām Krievijām: „Viena ir Kijevas Krievija ar dziļām saknēm pasaules kultūrā. Labā, goda, brīvības un taisnīguma idejas šī Krievija pieņēma tā, ka tās saprata visa Rietumu pasaule.

Un ir otra - Maskavas Krievija. Taigas, mongoļu, mežonīgā, zvērīgā. Šī Krievija par savu nacionālo ideālu padarījusi asiņainu despotiju un mežonīgu niknumu. Šī Maskavas Krievija izsenis bija, ir un būs visa eiropeiskā pilnīgs noliegums un zvērināta Eiropas ienaidniece” (citāta beigas).

Putina briesmu darbi Ukrainā ir liecība šo vārdu patiesumam. Bet mēs, Sibīrijas šausmu lokus izgājuši, paužam pārliecību, ka izvēle, ar kuru no šīm divām Krievijām sevi identificēt, ir katra krievu cilvēka paša rokās, paužot savu attieksmi pret Putina kliķes noziedzīgo agresiju Ukrainā. Mēs arī zinām, ka katra diena, ko varonīgā Ukraina noturas pret agresoriem, tuvina uz korupciju un meliem balstītā Putina režīma galu.

Mēs, cilvēki, kas pieredzējuši smagus pārbaudījumus, īpaši augstu vērtējam cildeno rīcību, ko līdz ar drosmi un tēvzemes mīlestību šajās dienās parāda ukraiņu tauta . Vieni, iznesot visu pašreizējā kara smagumu, ukraiņi cīnās ne vien par savu zemi, bet arī par visas planētas mieru un drošību.  Un te nu mūsu apvienība sūta rūgtus vārdus vairāku Rietumvalstu konsekvences trūkumam – vārdos nosodot Krievijas agresiju un atbalstot Ukraiņu taisnīgo cīņu, viņi darbos vilcinās plašāk īstenot sankcijas un dāsnāk piegādāt Ukrainai aizsardzības ieročus.

Nekāda maksa nav pārāk augsta par mūsu miera nosargāšanu, kas tagad tiek pirkta ar ukraiņu asinīm. Tāpēc mēs atzinīgi novērtējam mūsu Aizsardzības un Ārlietu ministriju aktīvu darbību Ukrainas atbalstam. Mēs neesam bagātnieki, vairums no mums pārtiek no pensijas, taču esam gatavi ciešāk savilkt jostu un pieciest īslaicīgas grūtības, lai sniegtu izšķirīgu palīdzību ukraiņu tautai tās smagajos pārbaudījumos.

Pirms trim gadu desmitiem, kad, brūkot padomju impērijai, Latvija spēra pirmos atjaunotās suverenitātes soļus, pirmā mūsu valstisko neatkarību atzina mazā Islande, kamēr lielvalstis vēl vilcinājās, nogaidot, ko teiks Maskava. Tā tika apliecināta mazo valstu augstākā politiskā morāle. Tagad ir reize, kad mums, Latvijai, rādīt lielvalstīm šo augstākas politiskās morāles paraugu.                            

Slava Ukrainai!          

Dievs, svētī Latviju!

Par 25. marta  atceres pasākumu

Biedrība "Latvijas Politiski represēto apvienība", atzīmējot 73. gadskārtu kopš 1949. gada 25. marta PSRS komunistiskā režīma represijām pret Latvijas pilsoņiem, organizē atceres pasākumu ar svinīgās Goda sardzes maiņu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa š. g. 25. martā, plkst. 13.00.

Pasākuma dalībnieku gājiens no Okupācijas muzeja sāksies plkst. 12.30. Pasākuma dalībniekiem iespējams pievienoties gājienam pie Laimas pulksteņa plkst. 12.50. Pasākumā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas p-ja Ināra Mūrniece. Par pasākumu informēti Saeimas deputāti, LR Ministru prezidents un valdības locekļi, Rīgas Domes vadība, NBS pārstāvji un ārzemju diplomāti. LPRA karogu nesīs Nacionālās apvienības jaunieši.

Pirms gājiena, plkst. 11.00, Rīgas Svētā Jāņa baznīcā notiks dievkalpojums, kuru vadīs Emer. māc. Dr. G.Kalme.

Aicinām politiski represētos un Latvijas sabiedrību aktīvi piedalīties mūsu rīkotajā atceres pasākumā.

LPRA sekretāre Dagnija Liepiņa, 29896844

LPRA atklātā vēstule

Latvijas Politiski represēto apvienība lūdz un pieprasa Apvienoto Nāciju Organizāciju izmantot savu ietekmi un pilnvaras, lai novērstu Krievijas agresīvo uzbrukumu Ukrainas republikai.

Pieprasām, lai Krievijas armija tiktu izvesta no Ukrainas, lai tiktu pārtraukta nevainīgu cilvēku iznicināšana.

No sava mūža pieredzes mēs pazīstam Krievijas valdnieku autoritāros mērķus un liekulīgās metodes, ar kurām tika iznīcinātas veselas valstis un paverdzinātas tautas. Nepieļausim vēstures atkārtošanos!

ANO Ģenerālsekretāram
ASV kongresam
ES Parlamentam




Latvijas Politiski represēto apvienība vārdā,

Leonīds Pētersons
Juris Apsis
Ivars Kaļķis





---

ENG:

To: H.E. Antonio Guterres, secretary general, United Nations
Members of the Congress of the United States
Members of the European Parliament

We, the Latvian Association of the Politically Repressed are asking the United Nations, the US Congress and the European Parliament to use their influence and authority to reverse Russia’s aggressive invasion of the Republic of Ukraine. We demand full withdrawal of Russian armed forces so as to end the destruction of innocent lives.

As people who have experienced fierce repressions during the Soviet occupation of Latvia, we are perfectly well aware of the authoritarian nature of Russian rulers and the cynical ways in which they destroyed entire countries and enslaved nations. Please let us not permit a recurrence of history.

On behalf of the Latvian Association of the Politically Repressed,

Ivars Kaļķis
Leonīds Pētersons
Juris Apsis


---

RUS:

Его Превосходительство Антонио Гутерриш, генеральный секретарь,
Члены Конгресса Соединенных Штатов,
Члены Европейского парламента

Мы, Латвийская ассоциация политически репрессированных, просим Организацию Объединенных Наций, Конгресс США и Европейский парламент использовать свое влияние и полномочия, чтобы обратить вспять агрессивное вторжение России в Республику Украина. Мы требуем полного вывода российских вооруженных сил, с тем чтобы положить конец уничтожению невинных жизней.

Как люди, пережившие жестокие репрессии во время советской оккупации Латвии, мы прекрасно понимаем авторитарный характер российских правителей и циничные способы, которыми они уничтожали целые страны и порабощали народы. Пожалуйста, не давайте им повторить историю.




От имени Латвийской ассоциации политически репрессированных

Иварс Калкис
Леонидс Петерсонс
Юрис Апсис

Jaunumi - februāris 2022

Labdien!

Pēdējā LPRA valdes sēde notika 29. novembrī, tālāk strādājām attālināti. Slimojām, bet nu jau esam atpakaļ ierindā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā joprojām tiek diskutēts par represēto loka paplašināšanu, pieņemot īpašu likumu, kas paredzētu iespēju ar politisku lēmumu netipiskos gadījumos piešķirt cilvēkiem statusu, kas to pelnījuši, bet neatbilst likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" normām. Priekšlikumus sagatavoja  Iekšlietu ministrijas darba grupa un iesniedza Saeimai ziņojumā par likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" regulējuma pilnveidošanu. LPRA valdes loceklis P.Simsons piedalījās komisijas sēdēs un izteica savu viedokli.

No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes saņemta informācija par represēto skaitu uz 2022. gada 1.janvāri, tās ir 10136 personas ( 9382 no komunistiskā režīma cietušie un 734 no nacistiskā režīma cietušie). Saņemti arī saraksti ar represēto vārdiem, uzvārdiem jaunajā novadu sadalījumā. Ja kādam no nodaļu vadītājiem interesē - zvaniet vai rakstiet. 2021. gadā miruši 842 represētie.

Sastādīta un Tieslietu ministrijā iesniegta 2022. gada budžeta tāme. Par to sīkāk Koordinācijas padomes sēdē, uz kuru, cerams, varēsim sanākt marta sākumā. Ieplānoti piemiņas vietu sakopšanas darbi, dažādi citi projekti, kuri iesniegti no nodaļām.

Jau ilgstoši notiek sadarbība ar Igaunijas Politiski represēto organizāciju, kuru no LPRA puses organizē Alūksnes PRK "Sarma" vadītāja Dz.Mazika. Nu kopīga darba rezultātā tapusi deklarācija, kuru parakstīs visu trīs Baltijas valstu pārstāvji. 

LPRA valdes pārstāvis tika aicināts piedalīties Saeimas Finanšu komisijas sēdē, kur izskatīja likumprojektu "Labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai likums". Sēdes notika videokonferences formātā un jūs jau ziniet rezultātu. Visa spēle bija vienos vārtos, LPRA valdes pārstāvja P.Simsona un Nacionālās apvienības priekšlikumi visi tika noraidīti. Nu jau zināmi arī balsošanas rezultāti Saeimā 3. lasījumā. Vēl atliek prezidentam izsludināt likumu (vai neizsludināt).

LPRA valde 7. maijā plāno Mātes dienas pasākumu Likteņdārzā, pie mūsu uzstādītā pieminekļa Sibīrijas mātēm. Ieplānojiet laiku un transportu, kuri vēlas apmeklēt šo pasākumu. Derētu zināt arī aptuvenu skaitu apmeklētāju, jo gādāsim arī nelielu pikniku. Laiku paziņosim precīzāk Koordinācijas padomes sēdē.

Salidojums Ikšķilē ieplānots 13. augustā.

Cieņā, ar sveicieniem no LPRA valdes – LPRA sekretāre
Dagnija Liepiņa
(29896844)

2022.g. 13. februārī

Politiski represēto Latvijas pilsoņu aicinājums latviešu tautai neatkarības trīsdesmitgadē

Šogad, 21. augustā paiet 30 gadi, kopš Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma Konstitucionālo likumu un atjaunoja mūsu valsts pilnīgu neatkarību. Tas ir pamatots iemesls mums, kā šī notikuma laikabiedriem un līdzdalībniekiem, atskatīties uz no 50 gadu apspiestības atbrīvoto pilsoņu veikumu aizvadītajos 30 gados Latvijas valsts saimnieciskajā izaugsmē, demokratizācijā, sasniegumiem tautas gara, morāles, patriotisma, nācijas apziņas atjaunošanā.

Kopš 1993. gada Latvijas pilsoņiem garantētas tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē, brīvās un aizklātās Saeimas vēlēšanās, piešķirot likumdevēju tiesības vismīlētākajiem, pārbaudītākajiem, uzticamākajiem, kompetentākajiem, godprātīgākajiem līdzpilsoņiem no sava vidus. Jau 30 gadus ikvienam pilsonim ir tiesības un iespēja iegūt jebkādu informāciju un izglītību, izvēlēties mācību iestādi, specialitāti un dzīvesvietu neatkarīgi no reliģiskās un politiskās pārliecības, etniskās un sociālās izcelsmes. Šībrīža neatkarīgās Latvijas jaunatnei ir visas tās tiesības un iespējas, kas bija liegtas mums, kad bijām viņu vecumā.

Mūsu paaudzei viss bīstamākais, traģiskākais, grūtākais, tāpat arī skaistākais – aiz muguras, pagātnē. Mūsdienu jaunatnei – viss priekšā, nākotnē, un grūtākais dzīves pārbaudījums nav ne karš, ne sals, ne bads, ne varmāku pazemojumi, bet brīvība. Brīvība, kas uzliek atbildību par savu valsti, dzīves ceļa izvēli, personīgo izaugsmi un labklājību, pienākumu pret savu ģimeni, tuviniekiem, līdzcilvēkiem.

Tāpēc esam apbēdināti un dziļā neizpratnē, redzot mūsu līdzpilsoņu arvien lielāku informatīvo un intelektuālo noslāņošanos, traģisko sociālo nevienlīdzību, politisko analfabētismu, savstarpējo necieņu, emocionālo un fizisko vardarbību, sabiedrības sadalīšanos pretējās nometnēs personīgās drošības un nācijas izdzīvošanas jautājumos.

Mēs, vēl atlikušie, Sibīrijas salā izdzīvojušie un tur piedzimušie, griežamies pie mūsu līdzpilsoņiem, īpaši, neatkarības paaudzes ar pamudinājumu un aicinājumu: Par visu vairāk rūpēties par savu senču, iepriekšējo paaudžu dibināto, nosargāto un atjaunoto Latvijas valsti, gadsimtos pārbaudīto tikumu saglabāšanu, ģimenes un nācijas pamatvērtību nosargāšanu, tautas vienotību. Sava valsts, sava tauta – pāri visam!

Ikšķilē, Latvijas politiski represēto personu 22.salidojumā, 2021. gada 7. augustā.

LPRA priekšsēdētāja Ivara Kaļķa uzruna Latvijas politiski represēto personu 22. salidojumā

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Saeimas pr-jas k-dze! Klātesošie Eiroparlamenta, Saeimas un novadu deputāti, ministri, mani likteņbiedri un visi klātesošie! Esiet sirsnīgi sveicināti Ikšķiles estrādē!

Pēc 1 gada pārtraukuma mēs – politiski represētie atkal esam pulcējušies vienkopus nu jau uz 22. salidojumu. Esam sabraukuši no Latvijas malu maliņām, lai satiktu savus izsūtījuma vai apcietinājuma likteņbiedrus, atcerētos drūmos pagātnes notikumus un pārrunātu šā brīža aktualitātes.

Vairāk par gadu esam dzīvojuši īpaši ierobežotos apstākļos, kas saistīti ar pandēmijas izplatību pasaulē un arī šodien, salidojuma laikā, lūdzu ievērosim valstī noteiktos ierobežojumus! Represēto personu skaits pēc statistikas datiem uz š.g. sākumu ir sarucis par 722 personām un esam palikuši vien nedaudz virs 10 000.

Lūdzu ar klusuma brīdi atcerēsimies un godināsim mūžībā aizgājušos mūsu likteņbiedrus, kā arī mūsu tuviniekus, kuru mūža mājas ir svešumā. Paldies!

LPRA ietvaros darbojas 50 teritoriālās struktūrvienības. Valstī pamatā ir realizēta administratīvi teritoriālā reforma, kaut gan Saeimai un valdībai vēl ir atlikuši atsevišķi mājas darbi. LPRA valde vēlētos, lai jūs pārrunātu iespējamo teritoriālo struktūrvienību apvienošanos, atbilstoši jaunajam teritoriālajam iedalījumam. Ir atsevišķas struktūrvienības, kuru sastāvā darbojas vairākas iepriekšējo novadu nodaļas, atbilstoši iepriekšējo rajonu teritorijām. Ir arī pagasti un novadi, kur represēto skaits ir minimāls un, sakarā ar cienījamo vecumu un aktīvu līderu trūkumu, nodaļas faktiski nedarbojas. Bet tagad, kad gandrīz visu novadu teritorijas ir paplašinājušās, risiniet jautājumu par novada represēto nodaļas izveidi, tās vadībā izvirzot aktīvus līderus. Pārrunājiet šo jautājumu ar novadu vadību un līdz jaunajam gadam iesniedziet LPRA valdei savus priekšlikumus. Lai tas jums izdodas!

Vairākas apvienības struktūrvienības atsaucās valdes aicinājumam atbalstīt eksprezidenta Valda Zatlera iniciatīvu vākt ziedojumus Brīvības pieminekļa izgaismošanai. Paldies ziedotājiem par atsaucību!

Šā gada sākumā valde ar Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu nodrošināja grāmatas – kataloga ,, Mēs neaizmirsīsim... 1939. – 1991.” izdošanu. Grāmatā apkopota īsa anotācija par laika periodā pēc neatkarības atgūšanas izdotām vairāk par 300 grāmatām un to autoriem. Tās ir grāmatu autoru atmiņas par nebrīvē pavadītiem gadiem. Grāmatas ar centrālās bibliotēkas starpniecību nodotas novadu un pilsētu bibliotēkām, lai tās kalpotu par latviešu tautas dzīvās vēstures izzināšanas avotu skolu jaunatnei un citiem interesentiem. Apvienības nodaļām būs iespēja grāmatu saņemt tuvākā Koordinācijas padomes sēdē.

Mūs iepriecina, ka valsts svētku priekšvakarā 13. augustā Rīgā notiks svinīgā Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla nodošana. Beidzot ir realizēta mūsu ideja par piemiņas vietas izveidi galvaspilsētā no komunistiskā režīma cietušajiem. 2007. gadā noslēdzās starptautiskais metu konkurss ar pārsteidzoši lielu iesniegto darbu skaitu – 55 projektiem. Projekts ,,Vēstures taktila” guva visaugstāko žūrijas novērtējumu. Projekta realizācijas gaitā bija jāsastopas ar daudzām problēmām – finansiālo krīzi, projekta apakšzemes daļas izņemšanu no projekta, Rīgas domes būvvaldes un atsevišķu uzņēmēju pretnostāja u.t.t. Bet tā ir pagātne.

Mūsu atmiņās vēl ir saglabājies trauksmainais barikāžu laiks. Pirms 30 gadiem janvārī mēs braucām uz galvaspilsētu, lai aizstāvētu jaunievēlēto Augstāko padomi un valdību, bet 21. augustā pēc puča izgāšanās ar gavilēm un prieka asarām suminājām tos Augstākās padomes deputātus, kuri nobalsoja par konstitucionālā likuma ,, Par Latvijas republikas valstisko statusu” pieņemšanu, atjaunojot mūsu valsts neatkarību. Tas ir pamatots iemesls mums, kā šī notikuma laikabiedriem un līdzdalībniekiem atskatīties uz no 50 gadu apspiestības atbrīvoto pilsoņu veikumu aizvadītajos 30 gados – Latvijas valsts saimnieciskajā izaugsmē, demokratizācijā, sasniegumiem tautas gara, morāles, patriotisma, nācijas apziņas atjaunošanā.

Mūs apbēdina un esam dziļā neizpratnē, redzot mūsu līdzpilsoņu neieklausīšanos speciālistu atzinumos par nepieciešamību vakcinēties pret Covid, arvien lielāku informatīvo noslāņošanos, sabiedrības sadalīšanos pretējās nometnēs. Domāsim ne tikai par savu drošību un veselību, bet arī par līdzpilsoņiem. Lai Dievs mums dod sapratni atrast kopīgu valodu.

Mūsu valsts vadībai šai sarežģītā laikā novēlam izturību un rast pareizos risinājumus, lai veicinātu sabiedrības saliedētību, nevis šķelšanos.

Lai emocijām bagāta un priecīga mūsu atkaltikšanās reize.

Latvijas politiski represēto salidojums 2021.gada 7.augustā

       Latvijas politiski represēto salidojums notiks 2021.gada 7.augustā
                          plkst. 13.00 Ikšķilē - Ikšķiles estrādē.

Ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, pie ieejas estrādē jāuzrāda vakcinācijas sertifikāts vai apliecinājums, ka esat pārslimojis Covid – 19, vai Covid testu, kas veikts ne vēlāk kā 48 stundas iepriekš.

Uz katru ienākušo (tajā laikā) vilcienu būs pretī autobuss, kas aizvedīs līdz  estrādei.   

Svinīgā daļa: LPRA I. Kaļķa uzruna, Valsts prezidenta E.. Levita uzruna, Saeimas priekšsēdētājas I.Mūrnieces uzruna. Ogres novada pašvaldības un viesu uzrunas.

Muzicēs grupa Opus - C no Jelgavas.
Būs brīvais mikrofons.

LPRA valde

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņa kapituls 2021.gadā

Ģeologu un sabiedrisko darbinieku, biedrības Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja vietnieku, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru
                    Dr. geol. Astrīdu Freimani 
Vēstures ekspozīcijas Cēsīs "Sirdsapziņas ugunskurs" veidotāju un kuratori, kultūrvēsturiskā mantojuma pētnieci un interpreti
                                   Elīnu Kalniņu
Sabiedrisko darbinieku Politiski represēto Cēsu biedrības valdes priekšsēdētāju, vēstures ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" iniciatoru
                                   Pēteri Ozolu    

Aizvestie Neaizmirstie 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām

2021. gada 14. jūnijā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas – 1941. gadā tika izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Pieminot deportāciju upurus, 2021. gada 14. jūnijā plkst. 11.00 vienlaikus visā Latvijā lasīs 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdus. Piemiņas pasākumu ievadīs Valsts prezidenta Egila Levita uzruna plkst. 10.50. Piemiņas pasākumi notiks arī tautiešu mītņu zemēs ārpus Latvijas.

Prezidenta kancelejas 14.jūnija dokuments
Visa informācija sadaļā: Notikumi. 

25.marts - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

25.marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

Kā cietuma sētas, kā vagonu rindas garas, kā balsis, kas sāpēs pēc saviem mīļajiem sauc, ir atmiņas šīs, kas nebeigs nolādēt varu, to varu, kas atnesa posta tik daudz.
Te atnākam tagad, lai uzceltu atmiņu tiltus, lai parunātos, lai mirušiem varētu teikt: “Ka mūžīgi te akmenī deg viņu piemiņas siltums, ka ģimene esam, ko nāve nav spējusi veikt.”
Te plecu pie pleca jūtamies vienoti cieši, jo kopīga sāpe ērkšķainā vainagā sien, te asaru lāsēs tīri top dvēseļu ieži, un zinām, ka daļa šai akmenī būsim arvien.
                                                                                                                        /Kornēlija Apškrūma/
Aicinām represētos šogad 25.martā individuāli apmeklēt piemiņas vietas: aizdegt svecītes, nolikt ziedus, pieminēt aizgājējus.
Stipru veselību vēlot!

Ivars Kaļķis LPRA priekšsēdētājs un valde