Pretvēža dzīvesveids (šīs grāmatas konspekts)



Deivids Servens Šreibers (1961. – 2011.g.) Zinātnieks, ārsts, pacients, kuram  31.g. vecumā atklāts smadzeņu vēzis. Tas atkārtojās un bija vajadzīgi vairāki terapijas kursi un operācija. Bet vēl 18 gadu viņš turpina zinātnisko darbu un jūtas laimīgs, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un sadzīvojot ar vēzi.

Cilvēka ķermenis nepārtraukti veido bojātas šūnas, ikvienā snauž vēzis. Saslims vai ne – liela nozīme ir prāta un ķermeņa mijiedarbībai un uzturam – dabiskajām aizsargspējām. Rietumu cilvēks, piemēram, ar krūts, resnās zarnas un prostatas vēzi slimo no 7 līdz 60 reizēm biežāk nekā Āzijā, bet japāņi, kas apmetušies uz dzīvi Rietumos, ar laiku slimo tik pat bieži kā pie mums. Pētījumi pierāda, ka dzīvesveidam ir izšķiroša nozīme uzņēmībā pret vēzi, ģenētiskie faktori nosaka ne vairāk kā 15% vēža nāves gadījumu. Arī Āzijas vīriešiem prostatā atrod mikrotumorus pirmsvēža stadijā, bet viņū dzīvesveids neļauj vēzim attīštīties, tāpēc ikviens var iemācīties sevi pasargāt (ap 40%).



Bioloģiskās pretvēža sistēmas pamatprincipi:

1)      Aizsargāšanās no apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes.

2)      Veselīga pārtika, vairāk fitoķīmisko komponentu, kas aizkavē vēža attīstību (ķiploki, kurkuma u.c.)

3)      Izvairīties no psiholoģiskām traumām (tās pareizi interpretēt)

4)      Stimulēt imūnsistēmu, lai nomāku iekaisumu, kas veicina tumora augšanu                                 

Vēža augšanu stimulē:

1)      Rafinētais cukurs, kukurūzas širups u.c. – baro vēzi, tas ir saistīts ar vēža epidēmiju

2)      Baltie milti

3)      Augu eļļas (sojas, saulespuķu, kukurūzas eļļa, hidrogenizētie tauki)

Cukurs palielina insulīna izdalīšanos, sakarā ar to – izdalās vēl otra viela – augšanas faktors – IGF un šie abi stimulē iekaisuma faktorus, kā arī veicina vēža šūnu izplatīšanos apkārtējos audos (metastāzes). Tā ietekmē – vēžā šūnas kļūst arī mazāk jūtīgas pret ķīmijterapiju.

Cukuru, sīrupus var aizvietot ar agaves sīrupu, ksilītu, kokosriekstu cuk. (kaktusa), tumšo sokolādi (70%). Agaves sīrups ir 3x saldāks par balto cukuru, (glikozes glikēmiskais indekss ir 100, 55 uzskata par zemu), agaves sīrupam glikēmiskais indekss ir 15-20, medum 60-80, akāciju medum – 30, tomēr visi saldinātāji satur daudz kaloriju, tie palielina svaru un triglicerīdus asinīs. Ksilīts – bērzu mizas ekstrakts ir ļoti salds, tajā 3 reizes mazāk kaloriju,  nepaaugstina cukura un insulīna līmeni asinīs (zobu kariesu). To var atrast bioloģisko produktu tirgos, bet tas ir dārgs. Baltos miltus, rīsus var aizstāt ar dažādu graudu maizi, brūnajiem rīsiem u.c. Sintētiskos cukura aizvietotājus neiesaku lietot.                                        Cukura līmeņa paaugstināšanos aizkavē ēdot tos kopā ar citiem produktiem – dārzeņiem, labajiem taukiem – olīveļļu, rapšu eļļu, dabisko sviestu, kā arī sīpoliem, ķiplokiem, mellenēm, ķiršiem, avenēm un garšvielām, piem., kanēli kurkumu, pipariem u.c.

Aptaukošanās – viens no lielākajiem vēža riska faktoriem un tā pieaug milzu ātrumā (jau par 31%, arī   bērniem 2x), to veicinājusi piena īpašību maiņa. Sakarā ar lielfermu attīstību, govis neganās zālē, tā vietā galvenā barība ir kukurūza, soja un kvieši, kuros ir daudz omega-6 tauksābes – linolskābe, kura veicina tauku uzkrāšanos, iekaisumu, paaugstina recēšanu, rodas taukskābju disbalanss 1:15, 1:40 – jābūt 1:1 – Omega-3:Omega-6

Omega 3 – nepiesātinātās taukskābes darbojas pretēji – tās samazina taukšūnu veidošanos, iekaisumu u.c. Vistas, kuras baro ar graudiem satur Omega-6 10 reizes vairāk nekā Omega-3. Liellopi vēl saņem hormonus (somatotropīnu – BST), kas palielina piena daudzumu. BST ir arī pasterizētā pienā, ne ekoloģiskajā, tas var stimulēt augšanas faktora (IGF) izdalīšanos. Taukskābes – linoleīnskābe (CLA), kurai piemīt pretvēža iedarbība ir tikai govīm, kuras barotas ar zāli. Margarīns ir bīstamāks par sviestu, tam pamatā ir saules puķu eļļa, kura satur 7 reizes vairāk Omega-6.

Pret vēzi iesaka: garšaugus un garšvielas – tie iedarbojas tāpat kā medikamenti, bet nav toksiski. Piparmētra, mārsils (timiāns), raudene (oregano), baziliks, majorāns, rozmarīns, selerija – kavē vēža šūnu izplatīšanos, veicina to bojāeju un darbojas pret asinsvadu veidošanos. Kombinējot vairākus pretvēža pārtikas produktus var panākt efektu – izvairīties no vēža līdz 90%, piem., kombinējot tomātus (tie satur likopēnu) un brokoļus – audzējs samazinās par 52%

Dārzeņu kokteilis pret vēzi: rožkāposti, ķiploki, brokoļi, zaļie lociņi, kurkuma, melnie pipari, mellenes, dzērvenes, mazliet zaļās tējas (2g tējas dienā). Melnā tēja tiek fermentēta – tā tiek iznīcināta liela daļa polifenolu.

Turmeriks - kurkuma un karijs (satur 20% kurkumu) ir visspecīgākais pretiekaisuma līdzeklis – tas jāsajauc ar melnajiem pipariem, labi, ja tos sajauc ar olīveļļu, rapšu vai linsēklu eļļu (1/4 tējkarotes kurkuma, 1/2 ēdamkaroti olīveļļas un krietnu šķipsnu melno piparu) – to var pievienot dārzeņiem, zupām, salātu mērcēm. Indieši lieto 1,5 – 2 g.d. Ingvera sakne ir efektīvs līdzeklis pret jaunu asinsvadu veidošanos. Kāposti, brokoļi, ķīnas kāposti, ziedkāposti – bloķē angioģenēzi (jauno asinsvadu veidošanos, kas paātrina vēža izplatību – bez jauniem asinsvadiem vēzis nevar augt). Ķiploki, sīpoli, puravi, lociņi, šalotes – veicina vēža šūnu bojāeju, ķiploki arī samazina insulīna sekrēciju (pie cukura diabēta). Burkāni, ķirbji, tomāti, aprikozes un bietes satur A vitamīnu, veicina imunitāti, to veicina arī sēnes (šitaki, šampinjoni). Selēnu satur bioloģiski audzēti dārzeņi; labība – aktivizē imūnšūnas. Ļoti svarīgs profilaksei ir  pretvēža noskaņojums, kas meditē jebkurā laikā, var sasniegt rāmumu un mieru, tikai jākoncentrējās uz garu izelpu un pauzi, kas tai seko.

 

Pretvēža pārtika

 

Tibetas mācība – ja ir akūta slimība, jādodas pie Rietumu ārstiem, bet ja tā ir hroniska, tad jāmeklē tibetiešu dziednieks. Ārstēšana gan iedarbojas pēc ilgāka laika, bet tā dziļi uzlabo veselību un palīdz ilgtermiņā. Saka, ka vēža šūnām vajag 5-40 gadus, lai tās izaugtu par bīstamiem audzējiem.                         Zinātnieki konstatēja, ka parasta tēja spēj bloķēt anginoģenēzi (jaunu asinsvadu augšanu) ar tiem pašiem mehānismiem kā esošie medikamenti (2-3 tasēm dienā), tātad zāles jāmeklē uztura zonā un tās ir nekaitīgas. Te ietilpst ķiploki, brokoļi, kāposti, zaļā tēja, soja, kurkuma, avenes, mellenes, tumšā šokolāde u.c. – tos jālieto katru dienu.                                                                                                                       Omega-3 taukskābju trūkums un pārmērīgais Omega-6 taukskābju daudzums, kā arī augšanas hormoni, kuri atrodas gaļā un neekoloģiskajos piena produktos, stimulē IGF (augšanas faktora) veidošanos. Ar uzturu var piegādāt augšanas kavētājus – tie ir dārzeņos un augļos, jo lai tie paši izdzīvotu, tiem jāsatur vielas, kas pasargā no bakterijām, kaitēkļiem, sliktiem laika apstākļiem u.c. Tie ir fitoķīmiskie savienojumi ar pretmikrobu, pretsēnīšu un insekticīdām īpašībām, tie satur arī antioksidantus, kas to šūnas pasargā no mitruma un saulstariem.                                                       

    Zaļā tēja, kura aug sevišķi mitrā klimatā, satur katehīnus EGCG (epigalokatehīna gallāts), kas neļauj izraisīt jaunu asinsvadu veidošanos.                                                                                            

       EGCG – būtiski palēnina krūts, prostatas, nieru, ādas, mutes vēža, kā arī leikēmijas attīstību; zaļā tēja darbojas arī kā organisma atindētāja – paātrinot toksīnu izvadīšanu no organisma. Mēs esam pakļauti 3750 – 7500 kancerogēnu vielu iedarbībai, katra no tām varbūt atbilst pieļaujamai normai, bet vairākas šīs vielas kopā ņemot kļūst toksiskas. Piem.,  cietā plastmasa satur toksiskas vielas, kuras sevišķi izdalās sildot saulē vai ielejot karstu šķidrumu, arī fosfors paaugstinātā daudzumā ir kaitīgs. Mobilie teleofni rada elektromagnētisko lauku, kas veicina galvas smadzeņu audzēju augšanu, bet, turot 10 cm attālumā no galvas, tas attīstās 4 reizes mazāk . Neturēt mob. telefonu uz naktsgaldiņa.

 

Vidusjūras diēta – tajā ietilpst augļi, zivis, dārzeņi, šķiedrvielas. Nesen zinātnieki noskaidroja, ka dažu vēžu veidu attīstību vairāk veicina tauku veids, nevis to daudzums. Olīvās ir daudz antioksidantu, kas ierobežo vēža attīstību agrīnajā stadijā, sevišķi pirmā spieduma (virgin) olīvēļļa. Visas šīs vielas ir taukos šķīstošas, tās uzkrājas taukaudos un iedarbojas pret krūts, dzemdes un resnās zarnas vēzi. Polifenoli un oleīnskābe spēj kavēt HER2 gēnu ekspansiju, kas saistīts  ar ~20% krūts vēža gadījumu, tāpēc olīveļļa būtu jālieto ik dienu. Tie var arī palielināt pretvēža medikamenta herceptīna efektivitāti. Soja satur fitoestrogēnu – līdzīgs estrogrēnam, kas to iznīcina. Rietumu sievietēm paaugstināts estrogēnu daudzums ir krūts vēža epidēmijas cēlonis, tadēļ to neiesaka klimaksa laikā lietot kā aizstājējterapijas līdzekli.

Kurkuma (turmeriks) – Āzijas garšviela, no tā saknes iegūst dzeltenu pulveri, kas satur polifenolu – kurkumīnu, tas aizkavē daudzu vēžu un leikēmijas attīstību, kā arī veicina vēža šūnu bojāeju, kavējot angioģenēzi. Tāpēc arī indieši saslimst 5 – 10 reizes retāk ar vēzi, kaut gan indieši ir pakļauti daudziem kancerogēniem, kuri paaugstinātā daudzumā sastopami ārējā vidē. Kurkumu lietojot kopā ar pipariem vai ingveru (kā tas ir karijā) absorbcija organismā palielinās par 200%.

Sēnes – stimulē imūnsistēmu, Japānā šitakes u.c. sēnes ir ikdienas uzturā – tās satur lentinānu, kas kopā ar pārējiem polisaharīdiem tieši stimulē imunitāti. Austersēnes var pilnīgi apturēt vēža augšanu.

Ogas – kazenes, avenes, zemenes, mellenes (arī valrieksti un lazdu rieksti), kuras satur ellagskābi ierobežo angioģenēzi, atindē šūnas. Ķirši arī izvada estrogēnus, tāpat to dara arī plūmes un persiki. Dzērvenes, kanēlis un tumšā šokolāde satur proantocianīdus, kas ierobežo vēzi un iznīcina tā šūnas. Ir atklāts, ka 1 plūme satur tik pat daudz antioksidantu cik sauja ogu. Kauliņaugļi darbojas pret krūts vēža šūnām un pazemina holesterīna līmeni. Vismazāk piesārņotie augļi ir plūmes, mandarīni, apelsīni, banāni, mellenes, arbūzi un melones.

 

 Japānas zaļās tējas (senča, gjokura, matča) satur vairāk GCG nekā parastā Ķīnas zaļā tēja. Melnā tēja tiek fermentēta, tā tiek iznīcināta liela daļa polifenolu. Zaļajā tējā ir gan polifenoli, gan kofeīns, var būt arī bez kofeīna. Zaļās tējas jāvāra 5-8 min, vislabāk 10 min., lai atbrīvotos katehīni. Tēja jālieto 2-3 tases dienā, jāizder 1-2 st. laikā, lai nezaudētu vērtīgos polifenolus.                             

   Melnajās olīvās ir vairāk antioksidantu, nekā zaļajās, jo tās nav mērcētas sālsūdenī, kā to dara Spānijā. Vislabākā ir auksti spiesta, nerafinēta (extra virgin) olīvēļļa, ieteicams no 1/2 līdz 1 karotei eļļas dienā ar salātiem, bet tā ir taukviela un var paaugstināt svaru.                                                

          Arī ingvera saknes lieto tējā – 2,5 cm saknes sīki sagriez, aplej ar karstu ūdeni, ļauj ievilties 10-15 min. Darbojās kā pretiekaisuma līdzeklis un antioksidants, kavē jaunu asinsvadu veidošanos.      

      Kāposti – ziedkāposti, ķīnas kāposti, brokoļi satur anti-oksidantus, sulforafānu un indola 3 karbinolu (I3C) – ar izteiktām pretvēža īpašībām, neļauj pirmsvēža šūnām attīstīties par ļaundabīgām, tie arī iznīcina vēža šūnas un bloķē angioģenēzi (vēža šūnu rašanos). Lieto 3x nedēļā, bet sulforāns vārot var izkust, tāpēc iesaka īsu brīdi tvaicēt vai ātri apcept olīveļļā. Burkāni, ķirbji, tomāti, aprikozes, kurkuma, bietes satur A vitamīnu. Likopēns kavē vēža šūnu augšanu, veicina imūnšūnu veidošanos. Tomātus jākarsē olīvēļļā, lai labāk uzsūktos; sulu glabā stikla traukos. Jūras kāposti un aļģes stimulē imunitāti.                                                                      

                       Melnā šokolāde (70% kakao) satur daudz antioksidantu, gabaliņš šokolādes satur polifenolu, cik 1 tase tējas (20g dienā). Piena produkti, lietoti kopā ar šokolādi, samazina kakao labvēlīgo ietekmi (neiesaka lietot piena šokolādi!) Ar vitamīnu D3 – uzmanīgi.                                    

                  Omega-3 – treknās zivīs – nelielās skumbrijās, sardīnēs, ari konservos (saldētajās daļēji zūd) – pazemina holesterīnu, regulē cukura līmeni asinīs.

50g maize ar linsēklām rada par 30% cukura līmeņa pazemināšanos nekā baltmaize; bet maltas linsēklas– pret prostatas, adenomas vēzi, lai gan var kairināt resno zarnu.                                                 Probiotikas – laktobacillus acidophilus, bifidus, kavē resnās zarnas vēža augšanu, ceļ imunitāti, atindē. Šīs baktērijas atrodas arī skābos kāpostos, šo baktēriju augšanu stimulē ķiploki, sīpoli, tomāti, banāni, kvieši, sparģeļi. Hipokrāts jau senatnē teicis „Lai ēdiens ir tavas zāles un tavas zāles ir ēdiens!”

  

Meditācija – dod lielu varu pār prātu un ķermeni – tā nomierina. Tās laikā tiek reģistrēta lielāka galvas smadzeņu amplitūda (tas pozitīvi) nekā pārējā laikā. Apmēram pēc 2 mēnešu meditācijas pacienti sāk justies labāk – labāk guļ, kļuvuši mierīgāki, uzlabojās arī imunitāte palielinās leikocītu skaits ieskaitot NK šūnas – nonavētājšūnas.

Viss, kas palielina svārstību amplitūdu stiprina imunitāti, samazina iekaisumu, regulē cukura līmeni – tie ir galvenie faktori, kas darbojas pret vēža attīstību. Svārstību amplitūda sākot no dzimšanas, līdz nāvei katru gadu samazinās par ~3% - zaudē adaptēšanās spējas.                 

      Ikviens var iemācīties ietekmēt autonomo ritmu līdzsvaru, kam ir centrālā loma veselības saglabāšanā, daži to dara skaitot mantru vai lūgšanu, lielākā daļa cilvēku to var panākt vienkārši vēršot uzmanību uz savu iekšējo būtību. Prof. Bobs – 60 g. vecs sacīja: „Esmu priecīgs, piedzīvojis vēzi, jo meditācija ir pārvērtusi manu dzīvi, esmu mainījis attieksmi pret savu ģimeni un apkārtējiem cilvēkiem.” Sākumā meditēja 5-10 min., vēlāk 30 min. dienā.                                    

Jāmācās ieklausīties sevī, tad var pārdomāt savas bažas, dusmas, cerības un pieņem tās kā paša būtības daļu, iegūt iekšēju mieru, just spēku, kas mīt dzīļi mūsos.                                            

          Senā mācībā par sava iekšējā „es” apzināšanos ir joga. Hinduismā ar vārdu „joga” saprot metožu kopumu, kuru mērķis ir ķermeņa un prāta saplūšana, lai sasniegtu harmoniju un iekšēju mieru – tas ir ceļš uz cilvēka patieso augstāko esību. Šīs mācības pamatā ir priekšstats, ka nepastāv viens vienīgs ceļš, kas ir visvairāk piemērots. Šīm praksēm ir viena kopīga iezīme – koncentrēties uz izvēlēto meditācijas objektu, uz zināmu laiku tiek novērsta uzmanība no ārpasaules. Būtiskais ir ķermeņa spēkus mobilizēt, atjaunot kontaktu ar sirsnību, labvēlību un mieru – ar dzīvības spēku, kurš patstāvīgi vibrē mūsos.                

MEDUS AR KURKUMU: PASAULĒ SPĒCĪGĀKAIS ANTIBIOTIĶIS, KURA IEDARBĪBU PAT ĀRSTI LĪDZ GALAM NESPĒJ PASKAIDROT

Mūsdienās viena no visplašāk pielietojamām garšvielām ir kurkuma. Parasti to izmanto virtuvē tās neparastās garšas dēļ, taču to jau vairāku gadsimtu garumā izmanto alternatīvajā medicīnā kā lielisku ārstējošo līdzekli pret dažādām kaitēm. Arī tā krāsa ir unikāla!

Visbiežāk to izmanto tad, ja ir problēmas ar gremošanas trakta darbību un kuņģi, to liek uz pušumiem vai maziem ādas bojājumiem, kā arī lieto muskuļu dislokāciju gadījumā.

Medus ar kurkumu: ārsti nespēj paskaidrot šī līdzekļa labās iedarbības iemeslus!

Neskaitāmi zinātniskie pētījumi ir pierādījuši to, cik laba kurkuma ir cilvēka veselībai. Garšvielas sastāvā ir aktīva viela, kas zināma kā kurkumīns – tas samazina iekaisumu, kā arī ārstē neskaitāmas gremošanas trakta darbības kaites. Daži eksperti uzskata, ka kurkumīns spēj ārstēt arī neskaitāmus vēža veidus. Tam piemīt pretiekaisuma un antibakteriālas īpašības, kas palīdz cīnīties ar visdažādākajām bakteriālajām slimībām.

Pētījumi pierāda, ka kurkumīns palīdz šūnām izdzīvot smaga iekaisuma gadījumā. Tāpat šī viela aizsargā cilvēka DNS. Tas labvēlīgi ietekmē vairāk nekā 700 cilvēka organismā esošos gēnus un ārstē vairāk nekā 160 veselības problēmas. Tā pretiekaisuma īpašības palīdz ārstēt tādas slimības kā osteoartrītu.

Daudzi eksperti apstiprina, ka kurkuma var palīdzēt ārstēt problēmas ar elpošanu un ar nierēm, ar autoimūniem traucējumiem, kā arī neiroloģiskām problēmām. Tas satur savienojumu, kuru sauc par turmeronu – tas spēj cīnīties pat ar Alcheimera slimību. Tas var pastiprināt cilvēka smadzeņu darbības spējas un atjauno smadzeņu šūnas.

Tā kā kurkumai piemīt ļoti spēcīgas pretiekaisuma spējas, tā var lieliski noderēt dažādu vēža veidu ārstēšanā, piemēram, kuņģa vēža, krūšu, plaušu, aknu un resnās zarnas. Tai piemīt daudz labāka iedarbība par ķīmijas terapijām, jo tā neskar veselās ķermeņa šūnas, kamēr iznīcina ļaundabīgās.

Vislabākā iedarbība kurkumai ir tad, kad tā tiek lietota kopā ar medu. Šī kombinācija var palīdzēt cīņā ar visdažādākajām baktērijām. Palūkojiet, kāds ir pagatavošanas process.

Būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

  • 1 ēdamkarote kurkuma pulvera
  • 100 g medus

Pagatavošana:

Sajauciet šīs sastāvdaļas stikla trauciņā. Katru stundu lietojiet pa vienai tējkarotei šī maisījuma tad, ja jums ir saaukstēšanās vai gripa. Otrajā dienā lietojiet pa vienai tējkarotei šī maisījuma ik pa divām stundām. Vēl nākamajā dienā šo pašu devu lietojiet vien trīs reizes dienas laikā. Noteikti nenorijiet šo maisījumu uzreiz! Tam vajadzētu lēnām izkust mutē. Droši dzeriet šo maisījumu kopā ar tējas tasi, lai panāktu vēl labākus rezultātus.

 © LPRA 2017

 .