LPRA 29. konferences norise 2018. gada 10. februārī
14. februāris, 2018 pl. 10:28,
Nav komentāru
2018. gada 10. februārī, Rīgas Latviešu
biedrības namā notika Biedrības ,,Latvijas Politiski represēto apvienība” 29.
konference, uz kuru no pieteiktajiem 308 delegātiem piedalījās 252, no visām 53
reģionālajām struktūrvienībām. Konferenci ar savu klātbūtni pagodināja viesi - Saeimas
Nacionālās apvienības frakcijas deputāti Raivis Dzintars, Jānis Dombrava,
Kārlis Krēsliņš, Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Nacionālo
karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija, Okupācijas muzeja pārstāvji
Valters Nollendorfs, Gunārs Nāgels, Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja Valda
Auziņa, kuri apsveica konferences dalībniekus.
Konferences
delegāti noklausījās biedrības priekšsēdētāja Ivara Kaļķa ziņojumu par
iepriekšējā periodā paveikto un iecerēm turpmākam laikam. Ziņojumā tika
aplūkoti sekojoši jautājumi:
1. Joprojām
aktuāls pirms 10 gadiem uzsāktais darbs pie Padomju okupācijas upuru piemiņas
memoriāla izveides, kas paredzēts uzcelt pie Okupācijas muzeja. Šobrīd projekts
nedaudz pavirzījies uz priekšu, tomēr uz Latvijas simtgadi, kā iepriekš tika
solīts, memoriāls nebūs gatavs.
2. LPRA iecerējusi izveidot arī piemiņas vietu mātēm, kuras Sibīrijā, pašas ciešot badu, necilvēcīgos apstākļos glāba savus bērnus. To iecerēts izveidot Likteņdārzā.
3. Represētie aicina izvietot paskaidrojošas plāksnes pie padomju laika pieminekļiem, kas vēl palikuši Latvijā un kuri slavina padomju varoņdarbus, sagrozot vēsturisko patiesību.
4. Par pabalstiem represētajiem. Daudzas pašvaldības savu iespēju robežās atceras sava novada represētos, ar naudas pabalstiem sveicot viņus valsts svētkos. Taču vairākas pašvaldības to nedara. Tādēļ jau agrāk esam lūguši šo jautājumu risināt valdības līmenī.
Pēc Revīzijas komisijas ziņojuma un debatēm Konferencē tika pieņemti LPRA Statūtu grozījumi un LPRA 29. konferences aicinājums.
Debatēs uzstājās represēto pārstāvji no nodaļām. Tika aplūkoti vairāki jautājumi un izvirzīti vairāki priekšlikumi, no kuriem būtiskākie sekojošie tika atbalstīti:
1. Aicināt valdību uz Latvijas simtgadi piešķirt visiem represētajiem 100 eiro pabalstu.
2. Aicināt Izglītības un zinātnes ministriju vēstures priekšmetā skolās iekļaut praktiskās nodarbības, kurās rīkot satikšanos ar represētajiem un muzeju vai partizānu cīņu vietu apmeklējumus.
3. Aicināt represētos iesniegt savas atmiņas vai pastāstīt tās intervijās jauniešiem no Nacionālās apvienības, kuri piekrituši intervēt pat izbraucot uz vietām pēc attiecīgas vienošanās.
Ar Rīgas domes Kultūras pārvaldes atbalstu un gādību, konferences dalībniekiem bija iespēja noklausīties lielisku koncertu, ko sniedza Juglas Mūzikas skolas koklētāju ansamblis ZELTSKARIŅI un perkusionisti BRĀĻI GRĪNBERGI. Paldies!
Paldies sakām arī Ogres tehnikumam, kura audzēkņi konferences dalībniekus gardi pabaroja un smalki apkalpoja.
Dagnija Liepiņa, Andrejs Ermuiža
2. LPRA iecerējusi izveidot arī piemiņas vietu mātēm, kuras Sibīrijā, pašas ciešot badu, necilvēcīgos apstākļos glāba savus bērnus. To iecerēts izveidot Likteņdārzā.
3. Represētie aicina izvietot paskaidrojošas plāksnes pie padomju laika pieminekļiem, kas vēl palikuši Latvijā un kuri slavina padomju varoņdarbus, sagrozot vēsturisko patiesību.
4. Par pabalstiem represētajiem. Daudzas pašvaldības savu iespēju robežās atceras sava novada represētos, ar naudas pabalstiem sveicot viņus valsts svētkos. Taču vairākas pašvaldības to nedara. Tādēļ jau agrāk esam lūguši šo jautājumu risināt valdības līmenī.
Pēc Revīzijas komisijas ziņojuma un debatēm Konferencē tika pieņemti LPRA Statūtu grozījumi un LPRA 29. konferences aicinājums.
Debatēs uzstājās represēto pārstāvji no nodaļām. Tika aplūkoti vairāki jautājumi un izvirzīti vairāki priekšlikumi, no kuriem būtiskākie sekojošie tika atbalstīti:
1. Aicināt valdību uz Latvijas simtgadi piešķirt visiem represētajiem 100 eiro pabalstu.
2. Aicināt Izglītības un zinātnes ministriju vēstures priekšmetā skolās iekļaut praktiskās nodarbības, kurās rīkot satikšanos ar represētajiem un muzeju vai partizānu cīņu vietu apmeklējumus.
3. Aicināt represētos iesniegt savas atmiņas vai pastāstīt tās intervijās jauniešiem no Nacionālās apvienības, kuri piekrituši intervēt pat izbraucot uz vietām pēc attiecīgas vienošanās.
Ar Rīgas domes Kultūras pārvaldes atbalstu un gādību, konferences dalībniekiem bija iespēja noklausīties lielisku koncertu, ko sniedza Juglas Mūzikas skolas koklētāju ansamblis ZELTSKARIŅI un perkusionisti BRĀĻI GRĪNBERGI. Paldies!
Paldies sakām arī Ogres tehnikumam, kura audzēkņi konferences dalībniekus gardi pabaroja un smalki apkalpoja.
Dagnija Liepiņa, Andrejs Ermuiža