Latvijas Avīze ķersies pie padomju pieminekļiem
Foto - Dainis Locis
Bolderājā pie Latvijas Jūras spēku štāba atrodas noplucis piemineklis, kas, spriežot pēc uzrakstiem krievu valodā, godina padomju zemūdeņu varoņus. Rīgas domes deputāts Dainis Locis (NA) uzskata, ka šādam objektam Latvijas galvaspilsētā nav vietas.
Aizvadītā
gada nogalē Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) vērsās pie visām
Saeimas frakcijām ar aicinājumu izvietot informatīvas plāksnes pie padomju
režīmu slavinošajiem pieminekļiem, kuru skaits Latvijā joprojām mērāms simtos.
Pagaidām uz šo aicinājumu reaģējusi vienīgi Nacionālā apvienība (NA), kas sola
šim jautājumam pievērsties uzreiz pēc Saeimas jaunās sesijas sākuma.
“Lai
gan kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā ir pagājuši
gandrīz 28 gadi, Latvijā un Rīgā ir saglabājušies daudzi bijušā okupācijas režīma
– Padomju Savienības – ideoloģiskie pieminekļi. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem
šie pieminekļi ir padomju okupācijas simboli. Papildus tie ar saviem
vēstījumiem un ar Latvijā šobrīd ar likumu aizliegtās padomju simbolikas
lietojumu kavē padomju vēstures mantojuma problēmu risināšanu, vienotas atmiņas
veidošanos un šķeļ sabiedrību,” teikts LPRA vēstulē deputātiem. Represētie arī
vērš politiķu uzmanību, ka šādi pieminekļi bez paskaidrojoša konteksta rada
maldīgus iespaidus arī mūsu valsts viesiem. Tādēļ LPRA aicina parlamentu
risināt šo jautājumu, izvietojot pie šiem objektiem informatīvās plāksnes,
kurās tiktu paskaidrota konkrētā pieminekļa nozīme, ideoloģiskais vēstījums un
tā (ne)atbilstība vēsturiskajai patiesībai.
Pēc šā
aicinājuma NA Saeimas frakcija aktualizēja koalīcijas padomes dienaskārtībā
jautājumu par padomju pieminekļu apzināšanu un aprīkošanu ar informatīvajām
zīmēm. “Saņēmām no pozīcijas kolēģiem konceptuālu atbalstu šā jautājuma tālākai
virzīšanai,” pēc koalīcijas sēdes skaidroja deputāts Rihards Kols (NA). Pēc
viņa teiktā, “tālāka virzīšana”, visticamāk, izpaudīsies kā deputātu vēstule
Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) ar aicinājumu uzdot atbildīgajām
ministrijām apkopot un izvērtēt informāciju par pieminekļiem un aprēķināt, cik
izmaksātu šādu informatīvo plāksnīšu uzstādīšana. “Saprotot, ka nacionālā
līmenī šā jautājuma virzība var ieilgt, mēs apzināsim arī savus partijas
biedrus pašvaldībās un aicināsim iespēju robežās sākt jau pašu spēkiem īstenot
šādus projektus,” informēja Kols.
Par
nepieciešamību aprīkot padomju pieminekļus ar vēsturiski skaidrojošu
informāciju nacionāļi runājuši jau pirms represēto atgādinājuma. Piemēram, NA
Rīgas domes (RD) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Dainis Locis pērn rosināja
galvaspilsētas 2018. gada budžetā atvēlēt 12 000 eiro informatīvo plākšņu
uzstādīšanai pie aptuveni 40 padomju pieminekļiem Rīgā. Domes vairākums gan šo
priekšlikumu noraidīja. Tomēr deputāts Locis uzskata, ka dažus galvaspilsētā
atrodamos padomju objektus, kas nenes ne māksliniecisko, ne vēsturisko vērtību,
vajadzētu nevis ielikt informatīvā kontekstā, bet vispār novākt. “Pat esošā
Rīgas domes vara, ja nedaudz padomātu, piekristu, ka šādi objekti mūsu pilsētai
nekādu godu nedara. Piemēram, Bolderājā, Birzes ielā 4, pie mūsu Jūras spēku
štāba atrodas nolaists un, visticamāk, pašu vietējo iedzīvotāju apskādēts
objekts kaut kādiem padomju zemūdeņu varoņiem. Nu kādu jēgu tas nes? Vai tiešām
mūsu karavīriem jāskatās, kā pie tā 9. maijā notiek vietējo aktīvistu orģijas?”
retoriski jautāja Locis. Viņš gatavojas vērsties Aizsardzības ministrijā, lai
noskaidrotu, vai šis objekts atrodas uz valstij piederošas zemes un kādas būtu
iespējas to novākt.
Deputāta
Kola bažas par to, ka nacionālā līmenī šis jautājums varētu iesprūst, nav bez
pamata. Ik reizi, kad kāds mēģina kaut pirkstu piedurt padomju pieminekļiem,
mūsu Ārlietu ministrija satraukta atgādina par Latvijas un Krievijas 1994. gada
vienošanos. Šis līgums gan runā tikai par memoriālajām būvēm un karavīru
apbedījumu vietām, nevis visiem pieminekļiem. Tieši balstoties uz ĀM un RD
viedokļiem, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2016. gadā noraidīja
vairāk nekā 12 000 cilvēku parakstīto iesniegumu par tā sauktā Uzvaras
pieminekļa novākšanu Rīgā. Toreiz komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs
(“Saskaņa”) solīja izskatīt iespēju aprīkot šo pieminekli ar informatīviem
stendiem, bet arī šī iniciatīva noklusa.
Tikmēr
pašvaldības un nacionālistu organizācijas pēdējos gados bez lielas brēkas
novākuši ne vienu vien PSRS slavinošo vēstures atlieku – nav vairs ne
“trīsgalvainā atbrīvotāju pūķa” Jelgavā, ne “dzelzsbetona kuģa” Limbažos, ne
daudzu citu līdzīgu veidojumu. Tomēr, pēc neoficiāliem aprēķiniem, Latvijā
joprojām atlikuši vismaz 610 padomju režīmu slavinošie pieminekļi.
Rīgas
Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis ieceri izvietot skaidrojošas
plāksnes pie padomju pieminekļiem vērtē atzinīgi. “Tas ir vajadzīgs un pareizi.
Plāksnēs būtu jānorāda gan pieminekļa autors un izveides gads, gan vēsturiskā
situācija, kad tas tika uzstādīts, kādiem mērķiem un kā tas sasaucas ar
šodienas vēstures izpratni. Diskusijas par šo lietu speciālistu un politiķu
vidū Latvijā notiek jau ilgstoši, un vēl būs nepieciešams, lai vienotos par
korektu tekstu, jo pieminekļi tomēr ir ļoti jūtīgs jautājums. Mēs kā aģentūra
būtu gatavi to īstenot, tiklīdz būs vienošanās par tekstu, noformējumu un
finansējumu. Taču tas noteikti nebūs lēts prieks,” sprieda Pieminekļu aģentūras
direktors.
Gailītis
arī zināja teikt, ka Austrija savulaik pie padomju “atbrīvotājiem” veltītajiem
pieminekļiem uzstādījusi informatīvas zīmes un nekāds skandāls no tā nav
cēlies. Tomēr mūsu dienvidu kaimiņiem pieredze bija cita. Pērn Lietuvas Biržu
rajona pašvaldība pie savā teritorijā izvietotajiem padomju pieminekļiem sāka
uzstādīt zīmes ar skaidrojumiem, ka šie “atbrīvotāju” objekti neatbilst
vēsturiskajai patiesībai. Krievijas vēstniecība uz to reaģēja asi, nodēvējot
šādu rīcību par zemisku. Pēc šiem pārmetumiem Biržu rajona mērs Valdemārs
Valkuns aizliedza turpināt zīmju uzstādīšanu un taisnojās, ka notikušais esot
viņa vietnieces Irutas Verzenes pašdarbība.
Iesaki šo rakstu citiem!
Teksts: Ģirts Zvirbulis